Mēs jums piedodam un piedodiet arī mums!

Kamēr mediju uzmanība bija veltīta krievu meiteņu grupai ar divdomīgo nosaukumu Pussy Riot un tās izraisītajam skandālam, tikmēr uzmanībai tikpat kā secen pagāja vēsturiska dokumenta parakstīšana Varšavā. Krievijas Pareizticīgo patriarhs Kirils (attēlā) un Polijas Bīskapu konferences prezidents Jozefs Mihaliks parakstīja kopēju vēstījumu, kurā aicina respektīvo Baznīcu ticīgos piedot gadsimtu gaitā nodarīto vardarbību un izdzēst sevī aizspriedumus, lai turpmāk varētu darboties tādas sabiedrības labā, ko bagātina kristīgā liecība.

Izlīgšanas vēstījums tika uzticēts Dievmātes aizbildniecībai. Patriarhs Kirils uzdāvināja Baznīcai Polijā Smoļenskas Dievmātes ikonas reprodukciju, bet poļu bīskapi Krievijas Pareizticīgo Baznīcas vadītājam pasniedza Čenstohovas Dievmātes attēlu.

Vēstījumā teikts, ka izlīgšanas akts ir patiesa dialoga auglis. Jau senākā pagātnē Polijā bieži ielauzās krievu karotāji, bet pagājušajā gadsimtā Poliju okupēja gan krievi, gan hitleriskā Vācija. Pēc kara Polija nonāca padomju kontrolē, kas stingri uzraudzīja abas kristīgās kopienas – katoļus un pareizticīgos. Staļina režīms centās pat izmantot pareizticīgos, lai apkarotu katoļus.

„Mēs jums piedodam un piedodiet arī mums!” – šāds aicinājums krievu un poļu valodās 1993. gadā tika iegravēts piemineklī staļinisko represiju upuru kapsētā Levašovā, netālu no Sanktpēterburgas. Kapsētā apbedīti poļi. Līdz pat šodienai daudziem, tai skaitā šeit dzīvojošajiem poļu un citu tautību cilvēkiem, arī cietušajiem represijās, šis piemineklis nepatīk. Kā liecina poļu katoļu misionārs Kšištofs Požarskis, viņi ir neizpratnē par to, kā var piedot, ka ir nodarīts briesmīgs noziegums.

Kopš 1997. gada, kad Požarskis uzsāka savu kalpojumu Sanktpēterburgas Svētā Staņislava katoļu draudzē, viņš ik gadus Visu Svēto dienā ierodas Levašovā, lai vadītu dievkalpojumu un Mirušo atceres vigīlijā pieminētu visus aizgājējus. Īpaša lūgšana tiek veltīta par staļinisma upuru dvēseles mieru.

Laika gaitā piemineklī iegravētā uzraksta krāsa ir izbalējusi un vietējie iedzīvotāji pauž apmierinātību, sakot, ka tāds uzraksts nevienam nav vajadzīgs. Priesteris Požarskis stāsta, ka par Varšavā parakstīto dokumentu viņš uzzinājis savas vizītes brīdī Baltkrievijā. Kopā ar viņu braucienā piedalījās grupa, kas sastāvēja no krievu un poļu jauniešiem no dažādām Krievijas pilsētām. Jaunieši, kuri pirms tam par gaidāmo dokumenta parakstīšanu neko nezināja, uzņēma to ar lielu prieku, uzsverot, ka tas palīdzēs dialogā. Arī pats brauciens pierādīja, ka samierināšanās starp krievu un poļu tautām ir iespējama. Kā stāsta priesteris, Baltkrievijas apmeklējums bija noorganizēts ar mērķi iepazīties ar poļu vēstures pieminekļiem bijušās Rečpospoļitas teritorijā. „Jaunieši, kuriem pieder Krievijas nākotne, apliecināja pilnīgu nacionālo un reliģisko toleranci,” saka misionārs, piebilstot, ka ceļojuma laikā viņi kopā lūdzās, dziedāja abu tautu dziesmas, apmeklēja gan katoļu, gan pareizticīgo dievnamus.

Atgriežoties pēc ceļojuma Krievijā, sarūgtinājumu izraisījis fakts, ka par Varšavā parakstīto vēstījumu gandrīz neviens neko nebija dzirdējis. Priesteris Požarskis novēl, lai vēstījumā ierakstītie vārdi nepaliek tikai uz papīra vien. Viņš izsaka cerību, ka pareizticīgie un katoļi spēs vienoties kā viena fronte, lai atvairītu visāda veida uzbrukumus, kas tiek vērsti pret kristietību un cilvēci vispār.

I. Šteinerte/VR