11. augustā Baznīca godina Asīzes svētās Klāras piemiņu. Biogrāfiskos aprakstos teikts,
ka viņa jau kopš agras bērnības ir bijusi vienaldzīga pret pasaulīgām izpriecām. Vēl
būdama bērns, Klāra daudz lūgusies un gavējusi. 18 gadu vecumā viņa iepazinās ar svēto
Francisku, kurš bija ieradies sprediķot Asīzes svētā Jura baznīcā. Nabadzības mīlētāja
vārdi uz meiteni atstājuši dziļu iespaidu. Viņa lūdza, lai Francisks arī viņai palīdz
dzīvot nabadzības garā, saskaņā ar svēto Evaņģēliju. Francisks Klārā tūlīt saskatīja
vienu no Dieva izredzētajām dvēselēm un apsolīja viņai palīdzēt. Palmu svētdienā Klāra
uz visiem laikiem atstāja bagātīgi nodrošināto dzīvi vecāku mājās un līdzīgi svētajam
Franciskam, uzsāka dzīvi nabadzībā un kalpošanā Jēzum. Tas bija 1212. gada 20. marts.
Tādējādi tika likti pamati klarišu māsu ordenim, kurš pastāv arī mūsdienās.
Ar
Asīzes Klāras dzīvi saistās vairāki brīnumaini notikumi. 1234. gadā, kad Asīzē ieradās
Frederika II karaspēks, kareivji gatavojās ielauzties arī klarišu klosterī. Daži jau
rāpās pa trepēm, kas bija pieslietas pie klostera sienas, kad pie loga ar Vissvētāko
Sakramentu rokās parādījās Klāra. Kāpēji pēkšņi nokrita no trepēm, bet pārējie kareivji
metās bēgt. Pamatojoties uz šo notikumu, svēto Klāru mākslā mēdz attēlot ar ciboriju
rokās.
Klāras ticības un lūgšanu spēkam tiek piedēvēta Asīzes pilsētas pasargāšana
arī no ģenerāļa Vitales no Aversas vadītā karaspēka ielaušanās. Lūgsimies, lai svētā
Klāra, kas darīja brīnumus virs zemes, aizbildina pie Dieva par karu un konfliktu
pārņemtajiem pasaules reģioniem, un lai Dievs apskaidro to cilvēku sirdis un prātus,
kas ir atbildīgi par konfliktu izraisīšanu.