Japāna: "Lai atomtraģēdijas neatkārtotos nākotnē!"

Pēc Hirosimas Nagasaki. 9. augustā arī šai pilsētā notika 1945. gada traģēdijas atcere. Tika svinēta arī Svētā Mise par atombumbas sprādziena upuriem un par mieru pasaulē. Dievkalpojumā piedalījās Svētā Krēsla pārstāvis, emeritētais Pontifikālās Starpreliģiju dialoga padomes sekretārs Pjerluidži Čelata.

Atombumbas sprādzienu atcere īpašu akcentu ir ieguvusi pēc pagājušā gada martā notikušās Fukušimas atomcentrāles avārijas, ko izraisīja zemestrīce. Japānas bīskapi un daudzi sabiedrības locekļi ir teikuši „nē” atomenerģijai. Nagasaki arhibīskaps Džozefs Mitsuaki Takami Vatikāna radio franču valodā pastāstīja: „Šobrīd notiek liela mobilizācija pret atomcentrālēm. Japānas valdība izšķiras par tālāko ceļu, un ceram, ka tā pieņems konkrētas iniciatīvas, lai pilnībā likvidētu atomcentrāles. Zinām, ka īsā laika posmā to izdarīt būs grūti. Arī Vācijā notiek šīs radikālās pārmaiņas. Ceram, ka mūsu valdība darīs to pašu, vai vismaz sāks orientēties uz pilnīgu un absolūtu atomcentrāļu likvidēšanu.”

Nagasaki arhibīskaps atomcentrāli salīdzināja ar atombumbu, jo patērētā enerģija ir tā pati, pat vēl bīstamāka. Japānas Baznīcas pārstāvis atzina, ka atomcentrāle patiešām dod enerģiju, ko sabiedrība var izmantot savam labumam, taču tai pašā laikā tā ir draudīgs spēks, jo var iznīcināt zemi, dabu un dzīvību.

„Šodien esam sapratuši, ka no šīs enerģijas ir jāatsakās, un jāatbrīvo no tās mūsu planēta – tieši tāpēc, ka šī enerģija ir bīstama un graujoša,” intervijā teica arhibīskaps Mitsuaki Takami. Viņš piebilda, ka cilvēka rīcībā ir citi enerģijas avoti, kas nāk no dabas – tādi, kā saule un vējš. Viņš ieteica izmantot šīs enerģijas un attīstīt tehnoloģijas, kas spētu saražot dabisko enerģiju pietiekamā daudzumā.

Ko varam mācīties no Fukušimas atomtraģēdijas, paturot prātā arī Hirosimu un Nagasaki? Nagasaki arhibīskaps teica: „Protams, ir liela atšķirība, jo bumbas, kas tika nomestas uz Hirosimu un Nagasaki, tika sagatavotas, lai iznīcinātu cilvēku dzīvības, taču domāju, ka arī atomcentrālēs saražotā enerģija, ja tā izkļūst brīvībā, var kļūt par īstu atomieroci. Daudzi cilvēki, un ne tikai tie, kas tika ievainoti, bija spiesti bēgt, atstāt savas mājas, savu zemi, pat valsti. Viņi cieš joprojām. Arī daudzas ģimenes ir izkaisītas. Tas ir noticis, taču var atkārtoties arī nākotnē!”

I. Šteinerte/VR