28. jūlijā Kostžinā, Polijā, sākās I nacionālais kongress par jauno evaņģelizāciju.
Kongresā piedalās ap 1500 dalībnieku, to skaitā arī Pontifikālās Jaunās evaņģelizācijas
veicināšanas padomes prezidents Rino Fizikella. Par šī kongresa, kas noslēgsies 5.
augustā, nozīmi, stāsta tēvs Kšištofs Marcjanovičs – poļu valodas kurators minētajā
Vatikāna dikastērijā par jauno evaņģelizāciju:
Tas ir kongress, kas sapulcējis
350 dažādas grupas, dažādas ekleziālās realitātes, kas Polijā jau darbojas jaunās
evaņģelizācijas jomā. Tāpēc, jau dalībnieku skaits vien liek domāt, ka runa ir par
patiesi lielu realitāti: redzam, ka attiecībā uz šo kongresu pastāv interese un milzīgs
entuziasms.
Acīmredzot, pastāv spēcīga zīme, proti, piemiņa par Jāni Pāvilu
II… Jānis Pāvils II bija pirmais, kas sāka lietot šo frāzi: „jaunā evaņģelizācija”.
Tieši viņš spēra pirmo soli, paverot mūs šai realitātei.
Ļoti svarīgs jaunajai
evaņģelizācijai būs arī Ticības gads, ko ir gribējis pasludināt Benedikts XVI. Cik
liela nozīme tam ir Polijā? Bez šaubām, Ticības gads rada veselu sēriju dažādu
iespēju, lai jauno evaņģelizāciju prezentētu kā realitāti, kas var mainīt, vai vismaz
piedāvāt mainīties sekularizācijas un dekristianizācijas priekšā. Sekularizācijas
strāvojumi, sākot no 1989. gada, kopš krita Berlīnes mūris, ir sasnieguši arī Poliju:
sabiedrība jūt tās klātbūtni. Tāpēc, jaunā evaņģelizācija tiek piedāvāta kā izeja
un arī ierosinājums tiem, kas zināmā brīdī dažādu iemeslu dēļ ir atstājuši Baznīcu.
Tā ir iespēja no jauna atklāt Baznīcas skaistumu, atklāt ticības skaistumu.