Pontifikālā migrantu un ceļotāju pastorālās aprūpes padome ir sagatavojusi vēstījumu
Pasaules tūrisma dienai, kas tiks atzīmēta 27. septembrī. Svētais Krēsls ir pievienojies
ANO iniciatīvai svinēt Pasaules tūrisma dienu jau kopš pirmās reizes, izmantojot izdevību
veikt dialogu ar civilo sabiedrību, piedāvājot tai savu devumu, kas ir balstīts uz
Evaņģēlija vērtībām, un tai pašā laikā cenšoties arī pievērst visas Baznīcas uzmanību
tūrisma sektoram, tā ekonomiskajam un sociālajam līmenim, kā arī jaunās evaņģelizācijas
kontekstam.
Vēstījumā atgādināts, ka šī gada aprīlī Kankunā, Meksikā, pēc Pontifikālās
migrantu un ceļotāju pastorālās padomes ierosmes, tika atzīmēts Pasaules tūrisma jomas
pastorālās aprūpes kongress, kas jau sācis nest savus pirmos augļus.
„Pēdējos
gadu desmitos tūrisms ir audzis īpaši straujā ritmā,” atzīmēts kardināla Antonio Marija
Veļjo parakstītajā vēstījumā. Šāda izaugsme, kam ir pozitīvi efekti, var vest pie
nopietnas ietekmes uz vidi, tai skaitā ir pārspīlēts enerģijas patēriņš un piesārņojums.
Vēstījumā
norādīts, ka tūrisms ir jāpiemēro klimatiskajām izmaiņām, samazinot gāzu izplūdi atmosfērā.
Tomēr tūrisms vienlaikus ir gan viens no globālās sasilšanas faktoriem, gan arī tās
upuris. Baznīca no savas puses nevar piedāvāt tehniskus risinājumus un šie risinājumi
nevar būt tikai tehniski, politiski un ekonomiski vien. Svarīgs ir ētiskais aspekts,
un tieši ētiskos orientierus Baznīca cenšas piedāvāt. Vēstījumā uzsvērts, ka jebkura
attīstība un izaugsme ir atkarīga no katra indivīda un no visu cilvēku kopējā labuma.
Jau pieminētā kongresa dalībniekiem Kankunā, pāvests Benedikts XVI vēstījumā atgādināja,
ka uz tūrisma jomu attiecināma Baznīcas sociālā mācība, veicinot ētiska un atbildīga
tūrisma kultūru, cieņu pret cilvēkiem, tautām un ekoloģisko vidi.
Pontifikālās
migrantu un ceļotāju pastorālās aprūpes padomes vēstījumā paskaidrots, ka vides ekoloģiju
nav iespējams nošķirt no cilvēka ekoloģijas, proti, no integrālās katra cilvēka attīstības.
Tai pašā laikā nedrīkst nošķirt arī skatījumu par cilvēku un dabu no saiknes, kas
tos vieno ar savu Radītāju. Tāpēc, vispirms ir jāveicina tāda izglītība, kuras mērķis
ir attīstīt mentalitāti, kas ved pie jauniem dzīves stiliem. Šādai, prāta un sirds
pārveidošanai, ir jāved pie prasmīgas sadzīves, kur valda savstarpēja cieņa starp
cilvēkiem un dabu.
Pāvests Benedikts XVI vēstījumā 2010. gada Pasaules miera
dienai ir norādījis, ka „veids, ar kādu cilvēks izturas pret apkārtējo vidi, ietekmē
veidus, ar kādiem viņš izturas pats pret sevi. Tāpēc mūsdienu sabiedrība ir aicināta
pārskatīt savus dzīves stilus, kas daudzviet pasaulē ir tendēti uz hedonismu un patēriņu,
kā arī uz vienaldzību pret zaudējumiem, ko šie dzīves stili nes.”
Vēstījumā
Pasaules tūrisma dienai Pontifikālā migrantu un ceļotāju pastorālās aprūpes padome
aicina piekopt konkrētas iniciatīvas, kas ir enerģētiski efektīvas, taču nekaitīgas
videi. Sadarboties tiek aicināti visi sektori – uzņēmumi, vietējās kopienas, valdības
un tūristi. Visiem ir jāuzņemas atbildība, lai tūrisms attīstītu savu potenciālu,
apzinoties, ka apbrīnojot dabas un tautu skaistumu, varam nonākt pie tikšanās ar pašu
Dievu.