Kā tas iespējams, ka cilvēki neatzīst Patiesības gaismu? Kāpēc viņi neatver savas
sirdis Dieva labestībai? – jautāja Benedikts XVI, uzrunājot svētdien uz lūgšanu „Kunga
eņģelis” sabraukušos svētceļniekus. Tā kā kopš dažām dienām pāvests atpūšas savā vasaras
rezidencē, tad ticīgie no Itālijas, Francijas, Vācijas un citām zemēm šoreiz pulcējās
gleznainajā Kastelgandolfo pilsētiņā pie Albano ezera. Kristus nedarīja brīnumus,
lai parādītu savu spēku. Šie brīnumi ir Dieva mīlestības zīme – sacīja Svētais tēvs,
komentējot parastā liturģiskā laika 14. svētdienai veltīto Evaņģēlija fragmentu. Pāvests
atgādināja, ka Dievs var darīt brīnumus to cilvēku dzīvē, kuri Viņam patiesi tic.
Svētdienas evaņģēlijā Marks runā par to, ka „nekur pravietis nav bez cieņas,
izņemot savu tēviju” (Mk 6, 4). Nācaretes iedzīvotāji, klausoties Jēzus mācību, brīnījās
par Viņa gudrību un brīnumiem, taču neticēja Viņam un pat ieļaunojās no Viņa. Tie
Viņu pazina kā Marijas dēlu un vienkāršu galdnieku, kurš ir uzaudzis viņu vidū. „Šis
fakts ir saprotams”, atzina Benedikts XVI, „jo cilvēciskā familiaritāte apgrūtina
tālāku virzīšanos un atvēršanos dievišķajai dimensijai”. Nācaretes iedzīvotājiem bija
grūti ieticēt, ka šis galdnieka dēls varētu būt Dieva Dēls. Vecās derības laikā arī
pravieši tika nievāti savā zemē. Runa ir par „garīgo noslēgšanos”, par sirds nocietināšanu,
kuras dēļ Jēzus savā dzimtenē nevarēja darīt gandrīz nevienu brīnumu. Brīnumi ir zīme
tam, ka Dievs mūs mīl, un tie notiek tur, kur pastāv ticība, jo ticība ir šīs dievišķās
varenības pievilkšanas spēks – norādīja pāvests.
Sastopoties ar Nācaretes
iedzīvotāju neticību, arī Jēzus brīnījās. Šajā kontekstā Svētais tēvs jautāja, kā
tas var būt, ka cilvēks negrib atvērties Dieva labestībai? Dievs taču tapa cilvēks
un kļuva mums visā līdzīgs. Jēzus no Nācaretes ir cilvēks un reizē īsts Dievs. Kamēr
mēs meklējam citas zīmes un brīnumus, tikmēr nepamanām, ka patiesā zīme ir Viņš –
par cilvēku tapušais Dieva Dēls. Pats Kristus ir „vislielākais brīnums”, jo Viņa cilvēciskajā
sirdī slēpjas Dieva mīlestības pilnība. Tieši Viņa cilvēciskajā vaigā atspoguļojas
šī mīlestība – sacīja pāvests. Vislabāk to saprata Vissvētākā Jaunava Marija, jo viņa
ticēja un bija mīlestības un prieka pilna.
Pēc lūgšanas „Kunga eņģelis” Benedikts
XVI uzrunāja atsevišķas svētceļnieku grupas. Visām ģimenēm itāļu valodā vēlēja rast
iespēju garīgai un fiziskai atpūtai, savukārt franču valodā mudināja brīvdienu laikā
neaizmirst Dievu: “Šajā vasaras periodā neņemiet atvaļinājumu no Dieva! Nepalaidiet
garām lūgšanu un svētdienas Svēto Misi! Lai Vissvētākā Jaunava Marija – tādas sirds,
kura prata klausīties, paraugs – pavada mūs mūsu cilvēciskajos ceļos!”
Angliski
runājošajos svētceļniekus Benedikts XVI mudināja dzīvot ar atvērtu un vienkāršu sirdi,
patiesi ticēt, saskatīt Dieva klātbūtni savā dzīvē un sekot Viņa svētajai gribai.
Poļu valodā pāvests sveica Čenstohovā sapulcējušos Radio Marija organizētā svētceļojuma
dalībniekus, kuri lūdzās par tēviju, ģimenēm un vārda brīvību. Svētais tēvs uzrunāja
arī Ļublinā sanākušos dažādu reliģiju ticīgos un jauniešus, kuri svētdienas vakarā
bijušajā Majdanekas koncentrācijas nometnē lūdzās par mieru. Benedikts XVI apliecināja,
ka ir garīgi vienots ar šo pasākumu dalībniekiem, un aizlūdza, lai Kungs dāvā mieru
pasaulei, Polijai un katram cilvēkam.