Gaidot Benediktu XVI Nemi: saruna ar verbītu tēvu Dž. Džirardi
Kā jau minēts, 9. jūlijā pāvests dosies uz Nemi pilsētiņu Kastelgandolfo tuvumā, kur
apmeklēs Dievišķā Vārda (verbītu) Sadraudzības māju. Šeit Vatikāna II koncila laikā
tapa projekts dekrētam Ad Gentes – par Baznīcas misiju pasaulē. 1965. gadā,
no 29. marta līdz 3. aprīlim projekta izstrādes komisijā strādāja arī priesteris Jozefs
Ratcingers.
Gaidot pāvestu Nemi, pie Vatikāna radio mikrofona ir aicināts verbītu
misionāru ģenerālprokurators, tēvs Džankarlo Džirardi:
Ko šodien nozīmē
Ad Gentes centrs? Ad Gentes centrs ir māja, kuru
Dievišķā Vārda misionāri – verbīti, jo īpaši tēvs Johanness Šutte, 1960. gadā vēlējās
uzcelt, lai visi verbītu misionāri pēc Vatikāna II koncila varētu pavadīt atjaunotnes
brīžus, parasti no 4 līdz 6 mēnešiem. Tā ir garīgā, bet vēl jo vairāk, teoloģiskā
atjaunotne Vatikāna II koncila gaismā. Tāda bija pirmā ideja, kas lika nodibināt šo
māju. Pēc tam, šī māja kļuva arī par tikšanos un rekolekciju vietu daudziem reliģiskajiem
institūtiem. 2010. gadā jaunā verbītu misionāru ģenerāldirekcija vēlējās šo māju atjaunot
un nosaukt to arī jaunā vārdā – par „Ad Gentes centru”, kurā rīkot konferences,
garīgos vingrinājumus, un kur ikviens verbītu kongregācijas loceklis vismaz ik pēc
10 gadiem, varētu atpūsties un veikt jau pieminēto garīgo un teoloģisko atjaunotni.
Ko
šī māja glabā vēl no tiem laikiem, kad tajā tika uzņemts Jozefs Ratcingers? Mājā,
tātad, viss ir atjaunots, taču agrākajā izskatā ir palikušas kapelas, kurās Ratcingers
pulcējās kopā ar citiem koncila komisijas locekļiem, lai sagatavotu dekrētu Ad
Gentes. Ir mainītas istabas, kurās misionāri, vai jebkurš cits, kas šeit tiek
uzņemts, var mierīgi atpūsties.
Vai pāvests šeit satiks reliģiskos, kurus
iepazina 60. gados? Nē, neviens no viņiem nebūs. Pāvests vēlējās veikt šo vizīti
privātā kārtā, lai atcerētos, ka viņš šeit uzturējās 1965. gadā, lai kopā ar 4 bīskapiem
un 5 teologiem, to skaitā Īvu Kongāru, sagatavotu koncila dekrēta Ad Gentes
melnrakstu.
Kādā veidā jūs gatavojaties pāvesta vizītei? Mēs šobrīd
esam pulcējušies uz 17. ģenerālkapitulu. Tajā piedalās 150 mūsu kongregācijas locekļi
no 65 pasaules valstīm, un šie 150 kapitula dalībnieki dzīvo Svētā tēva apmeklējuma
izjūtās. Apzināmies, ka viņa vizīte ir dāvana, ko mums vēlējies pasniegt pats pāvests
– gan lai atcerētos koncila dekrētu Ad Gentes, gan, iespējams, arī, lai iedrošinātu
mūs kā verbītu misionārus. Šodien esam pavisam 6100 cilvēku, kas izkaisīti visā pasaulē,
lai turpinātu evaņģelizācijas darbu piecos kontinentos.
Kāds ir mantojums,
kuru jūs piedāvājat cilvēkiem? Mantojums, ko piedāvājam cilvēkiem, ir galvenokārt
pirmā evaņģelizācija – tas ir mūsu kā misionārās kongregācijas uzdevums. Pirmā evaņģelizācija,
kas izpaužas dažādos veidos: sludināt Evaņģēliju caur skolu, ar izglītības starpniecību
– mums ir daudzas universitātes, viena no vislielākajām atrodas Taivānā. Pirms tam
tā bija Ķīnā, Pekinā. Darām to arī ar pastorālā darba starpniecību, ceļot jaunas baznīcas
un veidojot jaunas realitātes, jaunas diecēzes. Lūk, viena no mūsu darbības īpašībām
ir šāda: misiju zemēs iegādājamies platību, uz kuras uzceļam baznīcu un izveidojam
draudzi. Kad tā ir nostiprinājusies, uzticam to diecezālajam klēram un dodamies uz
jaunu vietu, kur atkārtot to pašu – uzcelt jaunu baznīcu, jaunu realitāti un piesaistīt
jaunu Dieva tautu.
Kādas ir izjūtas, gaidot Benedikta XVI ierašanos? Domājam,
ka Benedikts XVI ir ļoti izglītots, taču arī ļoti vienkāršs cilvēks. Iespējams, ka
viņš ir vēlējies dod iedrošinājumu mūsu kongregācijai, kas ir vislielākā misionārā
kongregācija Ad Gentes, – iedrošinājumu turpināt mūsu misiju, iet tālāk, lai
varētu triumfēt Dieva valstība.
Kā notiks pāvesta ienākšana jūsu mājā? Tas
notiks ļoti vienkārši, pāvests ieradīsies pulksten 11.30 minūtēs un ienāks dievnamā.
Tur būsim sapulcējušies mēs, reliģiskie. Citu apmeklētāju nebūs, jo tā ir privāta
vizīte. Sekos lūgšanu brīdis kopā ar Svēto tēvu, tad mūsu ģenerālpriekšnieks, tēvs
Antonio Pernia teiks apsveikuma uzrunu. Arī pāvests mums veltīs uzrunas vārdus un
pasvētīs mūsu centru. Tad viņš atsveicināsies un atgriezīsies Kastelgandolfo. Tā būs
vienkārša, taču ļoti nozīmīga vizīte.
Kāpēc nozīmīga? Nozīmīga tāpēc,
ka pāvests ieradīsies mūsu vidū – lūk, tas ir notikums, kas nenotiek katru dienu.
Ko
pāvesta Benedikta XVI klātbūtne var dot jūsu ģenerālkapitulam? Benedikta XVI
klātbūtni mūsu ģenerālkapitulā, ja tā var teikt, būsim iekļāvuši savā dokumentā, kuru
gatavojam priekš visiem mūsu misionāriem piecos kontinentos, kur apņemamies aizvien
labāk darboties nabadzīgo vidū un nest Evaņģēlija vēsti, kas ir atbrīvošanās vēsts,
kā arī mīlestības citam pret citu vēsts.
Pāvests jums noteikti atstās savus
vārdus, bet ko jūs atstāsiet viņam? Domāju, ka viņš jutīsies pārsteigts, redzot
cilvēku dažādību savā priekšā. Lūk, domāju, ka tā būs visskaistākā lieta, ko viņš
varēs saglabāt savā sirdī – Baznīcas universalitāte. Tas ir tas, ko viņš dara arī
Romas kūrijas līmenī – dažādos dikastērijos aicinot ne tikai kādas vienas nācijas,
bet visu nāciju pārstāvjus, kurās ir klātesoša Katoliskā Baznīca.
Viņš droši
vien atcerēsies pagātni un brīžus, ko pavadījis jūsu mājā. Kā šo piemiņu gatavojas
atjaunot jūsu kongregācija? Mūsu piemiņa jau ir ietverta vienā no šī kapitula
mērķiem, proti, intensīvi dzīvot saskaņā ar mūsu ticību šai Ticībai veltītajā gadā,
kuru viņš jau ir izsludinājis visai Baznīcai, kā arī īpašā veidā dzīvot saskaņā ar
ticību tais vietās, kurās esam klātesoši šai Vatikāna II koncila 50. gadskārtā.
Vai
jūsu māju var apmeklēt jebkurš interesents? Mūsu māja ir atvērta visiem reliģiskajiem
institūtiem, kuri vēlas pavadīt miera, klusuma un pārdomu brīžus. Šeit dzīvo neliela
mūsu kopiena, kas pieņem visus šos cilvēkus. Šais dienās pie mums viesojās arī daži
Vatikāna pārstāvji, lai sagatavotu Svētā tēva vizīti, un viens no viņiem man teica:
„Tēvs, pie jums šeit ir vēl skaistāka panorāma, nekā Kastelgandolfo!” Es viņam atbildēju:
„Sakiet Svētajam tēvam, lai savas brīvdienas brauc pavadīt pie mums!”