Benedikts XVI apmeklē zemestrīcēs cietušos Itālijas ziemeļaustrumu apgabala iedzīvotājus
„Jūs neesat un nebūsiet vieni”, sacīja Benedikts XVI, 26. jūnijā apmeklējot pirms
aptuveni mēneša zemestrīču skarto Emīlijas-Romanjas reģionu. „Gaidām pāvestu ar cerību
sirdī un drošu ticību”, jau vizītes priekšvakarā atzina Karpi diecēzes bīsk. Frančesko
Kavina. 20. un 29. maijā notikušās dabas katastrofas vissmagāk skāra tieši šo diecēzi.
No 50 dievnamiem postījumi netika nodarīti tikai trijiem.
San Marino di Karpi
Svētais tēvs otrdien rīta pusē ieradās ar helikopteru. Viņu sagaidīja bīsk. Kavina
un Civilās Aizsardzības departamenta vadītājs Franko Gabrielli. Tālāk pāvests ar automašīnu
devās uz 6 km attālo Rovereto di Novi. Pa ceļam viņš uz īsu brīdi apstājās pie Svētās
Katrīnas no Aleksandrijas draudzes, kur, sabrūkot baznīcai, gāja bojā pr. Ivans Martini.
Uz tikšanos ar Benediktu XVI bija ieradušies Boloņas arhibīskaps kard. Karlo Kafarra,
Karpi, Modenas, Mantovas, Ferrāras, Redžo Emīlijas un citu diecēžu bīskapi, laicīgās
valdības pārstāvji, militārpersonas, zemestrīču seku likvidētāji, glābēji, brīvprātīgie,
kā arī daudzi ticīgie, kopumā aptuveni 2 tk. cilvēku. Uzrunā Svētais tēvs apliecināja,
ka kopš pašiem katastrofas sākumiem ir vienots ar visiem cietušajiem un lūdzas par
viņiem. Kā zinām, pāvests sniedza viņiem arī materiālo atbalstu.
„Sirsnīgi
sveicu visus klātesošos, un ar prātu un sirdi skauju visus novadus un tautas, kas
piedzīvoja zemestrīces radītos zaudējumus. Īpaši sveicu tās ģimenes un kopienas, kuras
apraud savus mirušos”, sacīja Benedikts XVI. „Šajā brīdī es gribētu, lai visi ļaudis,
katrā novadā, justu, cik pāvesta sirds ir tuva jūsu sirdij un vēlas nest jums mierinājumu,
bet jo īpaši – iedrošināt jūs un atbalstīt”. Atsaucoties uz Psalma vārdiem „Dievs
ir mūsu patvērums un stiprums…” (46, 2-3), Benedikts XVI mudināja postošo dabas katastrofu
skartos cilvēkus saglabāt cerību un drosmi, un, neraugoties uz grūtībām, vienmēr būt
brālīgiem un solidāriem. Varētu likties, ka šie un tālākie Psalma vārdi ir pretrunā
ar to, kas vēl pavisam nesen tika piedzīvots. Bailes, ko cilvēks izjūt kādu draudu
priekšā, ir pilnīgi normāla parādība. Svētie Raksti runā par ticības drošību – norādīja
pāvests. Bailes var mūs piemeklēt (arī Jēzus tās piedzīvoja), bet mēs varam dzīvot
ar drošu apziņu, ka Dievs ir mums līdzās. Dievs ir ar mani. Tāpat kā bērns vienmēr
paļaujas uz mammu un tēti, jo jūtas mīlēts, tāpat arī es varu balstīties uz Dievu.
Mēs esam vāji un mazi, taču Dieva rokās varam justies drošībā, tas nozīmē, ka varam
uzticēties Viņa mīlestībai, kas ir stipra kā klints. Šī mīlestība atklājās krustā
sistajā Kristū. Jēzus krusts ir ciešanu un, vienlaikus, mīlestības zīme.
Benedikts
XVI atgādināja, ka, balstoties uz šo klinti un saglabājot dzīvu cerību, ir iespējams
panākt atjaunotni. Pēc otrā pasaules kara Itālija izkļuva no gruvešiem, turklāt, ne
tikai no materiālajiem gruvešiem. Valsts tika atjaunota pateicoties saņemtajai palīdzībai,
bet jo īpaši, pateicoties daudzu jo daudzu cilvēku lielajai ticībai, solidaritātes
garam un gribai veidot labāku nākotni, kur valdītu brīvība un miers. Uzrunājot Emīlijas-Romanjas
reģiona iedzīvotājus, pāvests apliecināja, ka viņi ir pazīstami kā čakli, strādīgi,
sabiedriski un ļoti cilvēcīgi. “Palieciet uzticīgi savam aicinājumam un esiet vienmēr
brālīgi un solidāri”, viņš mudināja, norādot, ka tādā veidā tie pārvarēs ikvienas
grūtības un tiks galā arī ar kārdinājumiem, kas, diemžēl, neizpaliek šajos vājuma
un trūkuma brīžos.
Svētais tēvs visiem zemestrīcēs cietušajiem atgādināja,
ka viņi nav vieni un nekad nebūs atstāti vieni. Daudzi viņiem jau apliecināja garīgo
vienotību un solidaritāti, kā arī sniedza un turpina sniegt konkrētu materiālo palīdzību.
„Mana klātbūtne jūsu vidū lai ir viena no šīm mīlestības un cerības zīmēm!”, vēlēja
Benedikts XVI. Uzrunas beigās pāvests vērsās ar aicinājumu pie visām institūcijām
un katra sabiedrības pilsoņa būt, pat grūtībās, tādiem, kāds bija labais samarietis,
par kuru runā Evaņģēlijs. Labais samarietis nepagāja vienaldzīgi garām nelaimē nonākušajam
cilvēkam, bet noliecās pār viņu un ar mīlestību viņu aprūpēja. „Baznīca ir ar jums
un būs jums līdzās gan ar lūgšanām, gan ar konkrētu palīdzību”, sacīja pāvests, kura
uzrunu ik pa laikam pārtrauca vētraini aplausi.
Pēc uzrunas Svētais tēvs tikās
ar dažādu sabiedrisko aprindu pārstāvjiem. Noslēgumā viņu sveica daudzas mātes ar
maziem bērniem. Kā norādīja Vatikāna preses dienesta vicedirektors pr. Čiro Benedittini,
šis pēdējais programmā iepriekš neparedzētais notikums tikšanos padarīja par īstiem
dzīvības svētkiem. No San Marino di Karpi sporta laukuma Benedikts XVI ar helikopteru
atgriezās Vatikānā.