Intervija ar Latvijas Republikas Ministru prezidentu Valdi Dombrovski
Pirms aptuveni gada Vatikānā viesojās Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers,
šodien esat ieradies Jūs. Vai tas nozīmē, ka Latvijas Republika vēlas veidot ciešākas
saites ar Svēto Krēslu?
Ministru prezidents V. Dombrovskis: Jāatzīst,
ka Latvijas saites ar Svēto Krēslu vienmēr ir bijušas ciešas. Visi mūsu valsts prezidenti
pēc neatkarības atjaunošanas ir apmeklējuši Vatikānu. Protams, arī man tas bija liels
gods būt personiskā audiencē pie pāvesta un pārrunāt dažādus jautājumus, kas skar
gan starptautisko situāciju un Latvijas un Vatikāna attiecības, gan Pasaules Jauniešu
dienas, gan arī virkni citu jautājumu.
Cik lielu lomu Latvijas ārpolitikā
spēlē pozitīvu darba attiecību uzturēšana ar Svēto Krēslu?
Ministru
prezidents V. Dombrovskis: Šeit jāsaka, ka šīs saiknes, protams, jāvērtē vairāk
nekā tikai politiskās attiecības starp Latviju un Vatikānu. Mēs zinām, ka Svētais
Krēsls pārstāv visu pasaules katoļu kopienu, kurā ietilpst arī ievērojama daļa no
Latvijas kristiešiem. Vienlaikus Latvijā ir spēcīgas ekumeniskās tradīcijas, kas nozīmē,
ka dažādu konfesiju kristieši strādā kopā dažādu jautājumu risināšanā. Tādējādi šajā
gadījumā ļoti liela nozīme ir tai morālajai autoritātei, kas ir Svētajam Krēslam,
lai rosinātu sabiedrību arī Latvijā domāt par morāles jautājumiem, par kristietības
jautājumiem, un lai veicinātu virzību uz harmoniskāku sabiedrību.
Morāles
jautājumi ir viens no šodienas izaicinājumiem. Kāda ir Latvijas valsts atbilde ne
tikai ekonomiskajiem izaicinājumiem, bet arī ētiskajiem un morāles izaicinājumiem,
piemēram, morālo vērtību nozīmes pārvērtēšanai mūsdienās?
Ministru
prezidents V. Dombrovskis: Šis bija viens no jautājumiem, ko es šodien audiences
laikā pārrunāju ar pāvestu. Skatoties uz pašreizējo finanšu un ekonomisko krīzi eirozonas
valstīs (krīzi, ko mēs Latvijā piedzīvojām 2008.-2009. gadā), ir jāsaprot, ka to jārisina
ne tikai ar finanšu un ekonomiskajiem instrumentiem. Šai krīzei ir arī morālā dimensija,
un vieni no būtiskiem soļiem krīzes pārvarēšanā ir atbildība un ilgtermiņa domāšana.
Tās ir lietas, kas ir skaidri formulētas kristīgajā filozofijā un kristīgajā ētikā,
un es domāju, ka šajā gadījumā Baznīcai būs nozīmīga loma šo vērtību nostiprināšanā.
Tas ļaus nodrošināt arī stabilāku ekonomisko attīstību.
Ekonomiskās krīzes
rezultātā daudzas ģimenes ir nonākušas pie nabadzības sliekšņa. Vai un kā Latvijas
valsts palīdz sabiedriskajām organizācijām, tai skaitā Baznīcas organizācijām un draudzēm,
kuras atbalsta trūcīgos iedzīvotājus?
Ministru prezidents V. Dombrovskis:
Jā, šī sadarbība ir pietiekami cieša. Te es gribētu arī uzsvērt, ka, piemēram, pagājušajā
nedēļā Labklājības Ministre Viņķeles kundze tikās ar arhib. Zbigņevu Stankeviču, lai
pārrunātu valsts un Baznīcas sadarbību šo jautājumu risināšanā, tai skaitā, lai apspriestu
valsts atbalstu dažādām ne tikai Baznīcas, bet arī citu nevalstisko organizāciju organizētajām
labdarībām un sociālajām aktivitātēm. Protams, lielā mērā šis jautājums ir saistīts
arī ar pašvaldībām, jo valsts, pamatā, tomēr atbild par sociālās apdrošināšanas sistēmu,
bet sociālā palīdzība lielā mērā ir pašvaldību rokās. Bez tam, mēs zinām, ka šī sadarbība
starp Baznīcu un dažādām pašvaldībām notiek pietiekami dziļā līmenī. Te es gribētu
uzsvērt, ka Latvija ir pateicīga pāvestam par viņa atbalstu un iedrošinājumu Latvijas
tautai laikā, kad tā atveseļojas no krīzes. Jau 2009. gada nogalē viņš rakstīja, ka,
veicinot cilvēka aicinājumu uz humānismu, kas ir atvērts garīgām vērtībām, aizsargājot
cilvēka cieņu un atbilstot ilgspējīgas ekonomikas prasībām, Latvija noteikti kļūs
par attīstības paraugu. Jāatzīst, ka zināmā mērā pāvesta vārdi jau tagad ir piepildījušies.
Latvija starptautiski pašreiz tiek vērtēta kā piemērs sekmīgai krīzes pārvarēšanai.
Mēs esam veikuši nepieciešamās strukturālās reformas, atgriezušies pie ekonomiskās
izaugsmes un šobrīd Latvijā ir straujāk augošā ekonomika Eiropas Savienībā.
Latvijā
nesen norisinājās Baltijas praida pasākumi. Ko ir darījusi valdība, lai nodrošinātu
stabilu ģimenes vērtību saglabāšanu mūsu valstī, kas ir ikvienas nācijas izdzīvošanas
pamatā?
Ministru prezidents V. Dombrovskis: Vispirms jāuzsver,
ka Latvijas valsts ģimenes statusu ir nostiprinājusi Satversmē. Tās 110. pants nosaka,
ka valsts aizsargā un atbalsta laulības savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni,
vecāku un bērnu tiesības. Vienlaikus jāatzīst, ka Latvijas Republikas Satversme paredz
arī pulcēšanās brīvību. 103. pantā ir teikts, ka valsts aizsargā iepriekš pieteiktu
miermīlīgu sapulču un gājienu, kā arī piketu brīvību. Līdz ar to, no vienas puses,
mēs esam skaidri nostiprinājuši ģimenes statusu Satversmē, no otras puses, protams,
mums ir arī šī pulcēšanās brīvība. Tāpēc dažāda veida miermīlīgi pasākumi netiek aizliegti.
Tajā pašā laikā mums ir jādomā arī par pietiekami sarežģīto demogrāfisko situāciju
Latvijā. Šajā sakarā ir apstiprinātas Ģimenes valsts politikas pamatnostādnes 2011.-2017.
gadam, kur tiek likts uzsvars arī uz šo ģimenes kā institūcijas attīstību un uz dzimstības
veicināšanas pasākumu atbalstu. Varētu teikt, ka šobrīd Latvijai ir divi būtiskākie
izaicinājumi, pie kuriem jāstrādā, proti, stabilas un ilgspējīgas ekonomiskās attīstības
nodrošināšana, kur mēs jau daudz esam paveikuši, un demogrāfiskās situācijas uzlabošana,
nodrošinot tautas ataudzi. Tādēļ šeit ģimenes vērtību nostiprināšanai būs ļoti nozīmīga
loma.
Tiekoties ar Benediktu XVI, Jūs runājāt par Pasaules Jauniešu dienu
rīkošanu Latvijā. Cik tālu šī lieta ir izvirzījusies?
Ministru prezidents
V. Dombrovskis: Audiences laikā ar pāvestu es uzsvēru Latvijas aicinājumu jeb
pieteikumu rīkot Pasaules Jauniešu dienas 2015. gadā Latvijā. Mēs zinām, ka tā ir
arhib. Zbigņeva Stankeviča ideja. Viņš bija tas, kurš gribēja pieteikt Latvijas kandidatūru.
Šo jautājumu mēs ar arhibīskapu esam pārrunājuši un esam solījuši atbalstu šim pasākumam.
Piekrišanu ir paudušas arī pārējās tradicionālās kristīgās konfesijas. Tāpēc šodienas
audience pie pāvesta bija laba izdevība vēlreiz norādīt uz Latvijas kandidatūru un
uzsvērt arī uz, mūsuprāt, tām priekšrocībām, kas ir Latvijai, kandidējot uz Pasaules
Jauniešu dienu organizēšanu. Tas bija viens no praktiskiem jautājumiem, ko, tiekoties
ar pāvestu, vēlējāmies izrunāt. Mēs vēlējāmies atbalstīt katoļu Baznīcas Latvijā iniciatīvu
šajā jautājumā. Kāpēc būtu lietderīgi šādas Pasaules Jauniešu dienas rīkot Latvijā?
Te varam runāt par vairākiem aspektiem. Pirmkārt, šāds pasākums pirmo reizi notiktu
postpadomju telpā, kur savulaik padomju okupācijas režīms ir daudz darījis, lai reliģiju
lielā mērā iznīcinātu. Otrkārt, Latvija ir pazīstama ar spēcīgām ekumeniskajām tradīcijām,
līdz ar to, var rēķināties arī ar citu konfesiju atbalstu. Treškārt, 2015. gadā aprit
800 gadi kopš pāvests Inocents III nosauca tā laika Livoniju par „Terra Mariana” jeb
Māras zemi.
Šāds grandiozais pasākums noteikti palīdzētu cilvēkos iedzīvināt
arī šo pamatvērtību apziņu…
Ministru prezidents V. Dombrovskis:
Lielā mērā tas būtu spēcīgs stimuls kristīgajai apziņai ne tikai Latvijā, bet arī
pārējās Baltijas valstīs. Pasaules Jauniešu dienas zināmā mērā veicinātu vēl stingrāku
saikni ar Rietumeiropas kristīgajām tradīcijām. Līdz ar to, atgādināt par šo iespēju
un atkārtoti uzsvērt Latvijas kandidatūru mēs esam izmantojuši, taču tālākais, protams,
ir Vatikāna ziņā. Tuvākā gada laikā šis lēmums tiks pieņemts. Piebilstot, gribu pateikt
paldies arī Vatikāna Radio raidījumu latviešu valodā redakcijai par to darbu, kas
tiek veikts – par kristīgās vēsts un morālo vērtību sludināšanu, kuras ir Eiropas
kristīgās kultūras pamatā, un par to, ka tas viss tiek darīts zināms latviešu klausītājiem.