"Lūdzoties, slavēt Dievu!" – pāvesta Benedikta XVI katehēzes mācība

„Savās lūgšanās bieži lūdzam palīdzību mūsu vajadzībās, un tas ir arī saprotams, jo mums ir nepieciešama palīdzība, nepieciešami citi cilvēki, nepieciešams Dievs, tāpēc ir normāli no Dieva kaut ko lūgt, meklēt Viņa palīdzību. Ir jāatceras arī, ka lūgšana „Tēvs mūsu”, ko Dievs mums ir iemācījis, ir prasība pēc palīdzības, un ar šo lūgšanu Kungs mums māca izcelt prioritātes mūsu lūgšanā,” ar šādiem vārdiem pāvests Benedikts XVI sāka katehēzi trešdienas vispārējā audiencē. Viņš atgādināja, ka šāda, Kunga iemācīta lūgšana, attīra un šķīstī mūsu vēlēšanās un tādējādi attīra un šķīstī mūsu sirdis. Lai arī ir normāli, ka lūgšanā izsakām prasību pēc kaut kā, tai ir jākļūst arī par pateicības brīdi. Ja būsim uzmanīgāki, tad ievērosim, ka no Dieva saņemam daudzas lietas. Viņš ir tik labs pret mums, ka mums nākas Viņam pateikties. „Tātad, Dievs ir arī jāslavē un Viņam jāpateicas. Tikai tā mūsu lūgšana būs pilnīga,” uzsvēra pāvests.

Svētais tēvs pakavējās pie apustuļa Pāvila vēstules efeziešiem, kas sākas tieši ar lūgšanu. Tā ir svētības himna, pateicības un prieka izteiksme. „Lai slavēts Dievs, mūsu Kunga Jēzus Kristus Tēvs” (Ef 1,3), raksta svētais Pāvils. Viņš pateicas, slavē un sniedz arī motivāciju, kāpēc tā dara. Dievs ir jāslavē, jo Viņš „mūs ir izredzējis pirms pasaules radīšanas, lai mēs mīlestībā būtu svēti un nevainīgi Viņa priekšā” (Ef 1,4). Pāvests paskaidroja, ka aicinājums uz svētumu, proti, uz kopību ar Dievu, pieder Dieva mūžīgajam plānam. Dievs nevienu neizslēdz, Viņa plāns ir mīlestības plāns.

Apustulis Pāvils turpina „Viņš savā labprātībā nolēma mūs pieņemt sev par bērniem caur Jēzu Kristu” (Ef 1,5). Pāvests skaidro, ka Dievs mūs izvēlas nevis tāpēc, ka mēs esam labi, bet tāpēc, ka Viņš ir labs. Senatnē par labumu teica bonum est diffusivum sui, labums izplatās. Dievs vēlas komunicēt mums savu labumu un darīt mūs labus un svētus.

Apustulis Pāvils atspoguļo veidu, kādā īstenojas Tēva pestīšanas plāns caur Kristu, Viņa mīļoto Dēlu. Vēstulē efeziešiem teikts: „Viņā mums pestīšana caur Viņa asinīm, grēku piedošana saskaņā ar Viņa žēlastības bagātību,” (Ef 1,7). Pāvests sacīja: „Kristus krusta upuris ir unikāls un neatkārtojams notikums, ar kuru Tēvs ir parādījis savu mīlestību uz mums ne tikai vārdos, bet arī konkrētā veidā. Dievs ir tik konkrēts un Viņa mīlestība konkretizējas, ienākot vēsturē. Viņš pats kļūst par cilvēku, lai izjustu, ko nozīmē dzīvot šai radītajā pasaulē. Viņš pieņem ciešanu un sāpju ceļu, un iet arī nāvē. Dieva mīlestība ir tik konkrēta, ka Viņš ne tikai piedalās mūsu būtībā, bet arī mūsu ciešanās un nāvē.”

Turpinājumā pāvests norādīja, ka krusta upuris mūs padara par „Dieva īpašumu”, jo Kristus asinis mūs ir atpirkušas no grēkiem, tās mazgā mūs no ļaunuma, atrauj mūs no grēka un nāves verdzības. Svētais Pāvils aicina apzināties, cik dziļa ir Dieva mīlestība, kas pārveido vēsturi, kas ir pārveidojusi paša apustuļa dzīvi, liekot viņam kļūt no kristiešu vajātāja par nenogurstošu Evaņģēlija sludinātāju. Svētais tēvs uzsvēra:

„Mums jāapzinās, ka pestīšanas gājums ir arī mūsu gājums, jo Dievs vēlas brīvas radības, kuras brīvi saka „jā”, taču tas vispirms bija Viņa paša gājums. Mēs atrodamies Viņa rokās un mums pieder brīvība iet pa Viņa atklāto ceļu. Iesim pa šo pestīšanas ceļu, un ejot kopā ar Kristu, izjutīsim pestīšanas īstenošanos.” Benedikts XVI piebilda, ka šai vasaras brīvdienu periodā ir svarīgi pievērst uzmanību radības skaistumam un redzēt, kā šai skaistumā atmirdz Dieva vaigs.

Audiences noslēgumā pāvests teica, ka viņš ar dziļām raizēm seko līdzi ziņām, kas pienāk no Nigērijas, kur turpinās teroristu uzbrukumi, kuri īpaši vērsti ir pret kristiešiem. „Kamēr paceļu lūgšanu par upuriem un tiem, kas cieš, vēršos ar aicinājumu pie visiem, kas ir atbildīgi par vardarbību, lai viņi nekavējoties izbeidz nevainīgu cilvēku asinsizliešanu. Novēlu sadarbību starp visām Nigērijas sabiedrības sastāvdaļām, lai izvēle nekristu par labu atriebībai, bet lai visi pilsoņi sadarbojas mierīgas un izlīgušas sabiedrības celtniecībā, kurā pilnīgā veidā tiek ievērotas tiesības brīvi paust savu ticību,” teica pāvests.

I. Šteinerte/VR