Pāvesta lūgšanu nodomi jūnijā

Svētā tēva vispārējais lūgšanu nodoms jūnija mēnesim ir saistīts ar Euharistijā klātesošo Kristu: Lai ticīgie spēj atpazīt Euharistijā Augšāmceltā Kristus dzīvo klātbūtni, kas viņus pavada ikdienas dzīves gaitās.

2008. gada jūnijā Kvebekā, Kanādā, notika 49. Starptautiskais Euharistiskais kongress. Tā temats bija: „Euharistija – Dieva dāvana par dzīvību pasaulei”. Pasākuma ietvarā jauniešiem adresētā vēstījumā Benedikts XVI atgādina, ka svētdienas Euharistijas svinības ir mīloša satikšanās ar Kungu. Kristus sapulcina mūs visus kopā un veido Baznīcu. Lai sēstos pie Vārda un Maizes galda, vispirms mums jāizlīgst ar Viņu, saņemot Gandarīšanas sakramentu. Šajā sakramentā atklājas, cik bezgalīga ir Dieva mīlestība. Pāvests norāda, ka pieņēmuši Kunga Vārdu un stiprinājuši sevi ar Viņa Miesu un Asinīm, esam aicināti iekšēji pārveidoties un saņemt no Viņa misiju. „Kungs sūta jūs pasaulē, lai nestu Viņa mieru un atklātu Viņa mīlestību”, raksta pāvests jauniešiem. „Nebīstieties sludināt Kristu sava vecuma jauniešiem! Parādiet viņiem, ka Kristus nav šķērslis jūsu dzīvei un jūsu brīvībai! Tieši pretēji, parādiet viņiem, ka Viņš dod jums patieso dzīvību, dara jūs brīvus cīņā ar ļaunumu un padara jūsu dzīvi skaistu!”

Misionārais lūgšanu nodoms ir veltīts Eiropas kristiešiem: Lai Eiropas kristieši no jauna atklāj savu identitāti un ar vēl lielāku dedzību ir līdzdalīgi Evaņģēlija pasludināšanā.

Savas vizītes laikā Santjago de Kompostelā 2010. gada novembrī un sv. Jēkabam veltītā Jubilejas gada ietvarā, Benedikts XVI vienā no homīlijām runāja par Eiropas kontinentu. „Kādas ir tā vajadzības, bažas un cerības? Kāds ir Baznīcas specifiskais un fundamentālais devums šai Eiropai, kura pēdējā pusgadsimta laikā ir izgājusi pretī jaunām konfigurācijām un projektiem?” viņš jautāja. Pāvests atbildēja, ka Eiropas devums ir centrēts uz ļoti vienkāršu un izšķirošu realitāti, proti, to, ka Dievs pastāv un ka Viņš ir tas, kurš devis mums dzīvību.

Tā ir traģēdija, ka Eiropā ir nostiprinājies un izplatījies uzskats, ka Dievs ir cilvēka antagonists un viņa brīvības ienaidnieks. Tādēļ Benedikts XVI jautāja: „Kā mirstīgs cilvēks var balstīties pats uz sevi un kā grēcīgs cilvēks var izlīgt pats ar sevi?” Viņš uzsvēra, ka Eiropai ir jāatveras Dievam, bez bailēm jāiziet uz tikšanos ar Viņu un jāstrādā cilvēka cieņas labā. Zinātnes un tehnoloģiju Eiropai, civilizācijas un kultūras Eiropai ir jākļūst par Eiropu, kas ir atvērta transcendencei. Tai jākļūst par Eiropu, kas ir atvērta brālībai ar citiem kontinentiem. Tai jākļūst par Eiropu, kas ir atvērta dzīvajam un patiesajam Dievam, sākot ar dzīvo un patieso cilvēku. Tas ir tas, ko Baznīca vēlas nest Eiropai: rūpēties par Dievu un rūpēties par cilvēku, vadoties no sapratnes, kas par tiem abiem tiek dāvāta Jēzū Kristū.

J. Evertovskis / VR