Francijā par svētīgu pasludināts Betānijas dominikāņu māsu kongregācijas dibinātājs

Vairāk nekā 5 tk. ticīgo, simtiem klostermāsu un priesteru, 30 bīskapi un 3 kardināli svētdien, 3. jūnijā, pulcējās Bezansonā-Mikropolis (Francijā), lai piedalītos pr. Žana Žozefa Latasta beatifikācijā. Svinības vadīja Kanonizācijas lietu kongregācijas prefekts, pāvesta sūtnis, kardināls Andželo Amato. Jaunais svētīgais dzīvoja 19. gadsimtā. Viņš ir Betānijas dominikāņu māsu kongregācijas dibinātājs, kurš ar savu darbību palīdzēja ieslodzītajām sievietēm rehabilitēties un atgriezties normālā sabiedrības dzīvē. Pazaudējis savu saderināto, jaunietis Žans Žozefs sajuta aicinājumu uz klosterdzīvi. 25 gadu vecumā viņš iestājās dominikāņu ordenī, bet 29 gadu vecumā tika iesvētīts par priesteri. Nomira 37 gadu vecumā. Benedikts XVI speciāli izdotajā apustuliskajā vēstulē uzsver, ka tēvs Latasts bija nenogurstošs Dieva žēlsirdības sludinātājs.

Beatifikācijas svinībās piedalījās arī Betānijas dominikāņu māsas no Latvijas. Īstenībā, svinības iesākās jau 2. jūnijā. Sestdienas pēcpusdienā visi ticīgie un interesenti varēja apmeklēt klosteri Monferrānā, kur atrodas svētīgā priestera mirstīgās atliekas, bet vakarā Svētā Jāņa katedrālē notika lūgšanu vigīlija. Svētdien no rīta jaunieši devās svētceļojumā no Betānijas klostera uz Mikropolis – vietu, kur notika beatifikācija. Bez tam, no 1. līdz 3. jūnijam tika rīkota iniciatīva ar oriģinālu moto „Sister’s galaxie”. Tās ietvarā jaunieši devās sava veida „rallijā” pa Francijas austrumdaļu, lai iepazītu reliģiskās kopienas.

„Lai viņa paraugs kļūtu arī mums par pamudinājumu”, tā runājot par jauno svētīgo, beatifikācijas svinību laikā vēlēja Bezansonas arhibīskaps Andrē Lakramps. Viņš paziņoja, ka par tēva Latasta liturģiskās piemiņas dienu ir izraudzīts 5. septembris. Svinību sākumā atskanēja entuaziasma pilni aplausi, kad aiz altāra tika atsegta priestera četru reiz trīs metru lieluma fotogrāfija. Noslēgumā visiem dievkalpojuma dalībniekiem tika izdalītas svētbildes ar jaunā svētīgā attēlu un lūgšanu par viņa kanonizāciju. Kard. Amato uzsvēra, ka viņš bija Euharistijas cilvēks. Kādā vēstulē savam brālim Emīlijam pr. Latasts rakstīja, ka Euharistijas noslēpums ir ārkārtīgi liels. „Tomēr šo mīlestības sakramentu Kungs iestādīja ne tikai kā atalgojumu dievbijīgām dvēselēm, bet arī kā līdzekli, lai tiktu iznīcināta ļaunuma inde, kā baseinu, kur tiktu nomazgātas dvēseles brūces, kā balzamu, kas tās dziedinātu”. Svētīgais māca, ka Euharistijā varam smelties savai ikdienas dzīvei tik ļoti nepieciešamo spēku un drosmi.

J. Evertovskis / VR, Lataste2012, Il Sismografo