Pasaules Ģimeņu tikšanās dalībniekiem pāvests piešķir atlaidas

Visiem svētceļniekiem, kuri piedalīsies 7. Pasaules Ģimeņu saietā, kas notiks Milānā, pāvests piešķirs pilnas atlaidas – lasām Apustuliskā Penitenciārija 25. maijā izdotajā dekrētā. „Benedikts XVI labprāt piešķirs pilnu atlaidu dāvanu ticīgajiem, lai viņi, nožēlojuši grēkus un mīlestības pamudināti, veltītu sevi ģimenes svētdarīšanai un sekotu Svētās Ģimenes, tas ir, Jēzus, Marijas un Jāzepa paraugam”, precizē minētās institūcijas vadītājs kard. Manuels Monteiro de Kastro.

Lai saņemtu pilnas atlaidas, ticīgajiem jāievēro šādi nosacījumi: Dievbijīgi jāpiedalās 7. Pasaules Ģimeņu saietā, jābūt saņēmušiem Izlīgšanas sakramentu, jāiet pie Svētās komūnijas un jālūdzas Svētā tēva nodomā, kā arī jābūt brīviem no jebkādas piesaistīšanās grēkam.

Pilnas atlaidas saņems arī tie, kuri nevarēs piedalīties šajā pasākumā, taču būs izpildījuši visus minētos nosacījumus, būs garīgi vienoti ar Pasaules Ģimeņu tikšanās dalībniekiem Milānā un savā ģimenē skaitīs Tēvs mūsu, Es ticu, kā arī citas lūgšanas šīs tikšanās mērķu sasniegšanai un dievišķās žēlsirdības piesaukšanai. Turpretī daļējas atlaidas varēs saņemt tie ticīgie, kuri lūgsies par ģimeņu labumu.

7. Pasaules Ģimeņu tikšanās notiks no 30. maija līdz 3. jūnijam. Tās temats: „Ģimene, darbs un svētki”. Īpašs uzsvars šajās dienās tiks likts uz jautājumu par svētdienai paredzēto atpūtu. 16. maija vispārējās audiences laikā Benedikts XVI atgādināja, ka darbam nevajadzētu kļūt par šķērsli ģimenei. Bez tam, viņš vēlēja, lai svētdiena, kas ir Kunga diena un „nedēļas Lieldienas”, kļūtu par atpūtas dienu un ģimenes saišu stiprināšanas iespēju. Pāvests Pasaules Ģimeņu saieta dalībniekiem pievienosies piektdien, 1. jūnijā. Sestdien viņš vadīs lūgšanu vigīliju, bet svētdien – Euharistijas svinības. Milānā ieradīsies arī grupa svētceļnieku no Latvijas.

Jautājums par atlaidām un ar tām saistītie jēdzieni dažam var šķist vecmodīgi. Tomēr to aktualitāte aizvien ir dzīva. Saskaņā ar Katoliskās Baznīcas katehisma mācību, „atlaida ir laicīgā soda atlaišana Dieva priekšā par grēkiem, kuru vaina jau ir izdzēsta. Atlaidu doktrīna un prakse Baznīcā ir cieši saistīta ar Gandarīšanas sakramenta iedarbīgumu” (1471). Lai izprastu jautājuma būtību, jāņem vērā, ka grēkam ir dubultas sekas. No vienas puses, ja mēs smagi grēkojam, tad saraujam vienotību ar Dievu un pazaudējam mūžīgo dzīvi. Šī debesu valstības zaudēšana ir „mūžīgais sods” par grēku. No otras puses, ikviens vismazākais grēks rada mūsu sirdī neveselīgu piesaistīšanos radībām. Līdz ar to, nepieciešama šķīstīšanās vai nu šajā pasaulē vai mūžībā (šķīstītavā). Šķīstīšana atbrīvo mūs no „laicīgā soda” par grēku (sal. 1472). Katehisms atgādina, ka minētie soda veidi nav nekāda atriebība no Dieva puses, bet gan no paša grēka izrietošas sekas. No mūžīgā soda atbrīvojamies saņemot grēku piedošanu Izlīgšanas sakramentā un, tādējādi, atjaunojot draudzības saikni ar Dievu, bet laicīgais sods paliek spēkā. Ja, piemēram, nodarām tuvākajam kādu materiālo zaudējumu, piedošanu saņemsim, bet zaudējumu nāksies atlīdzināt. Līdzīgi ir ar laicīgo sodu. No tā varam atbrīvoties, saņemot Baznīcas piešķirtās atlaidas, un lūdzoties un veicot gandarīšanas un mīlestības darbus (sal. 1473-1479). Īstenībā, jautājums par atlaidām ir aicinājums nemitīgi šķīstīties, raudzīties uz Dievu kā mīlošu Tēvu un ierādīt Viņam pirmo vietu savā dzīvē.

J. Evertovskis / VR