Kanāda: bīskapi atgādina par sirdsapziņas un reliģijas brīvību
Kanādas Bīskapu konference izdevusi pastorālo vēstuli par sirdsapziņas un reliģijas
brīvību. Bīskapi pauž raizes par „agresīvo relatīvismu”, kas cenšas novirzīt ticību
privātā sfērā. „Demokrātija ir atkarīga no cilvēka pamatbrīvību aizsardzības,” atgādina
Bīskapu konferences prezidents, Edmontonas arhibīskaps Ričards Smits (attēlā), liekot
atcerēties, ka šīs brīvības ietver arī sirdsapziņas brīvību un reliģisko brīvību.
Tāpēc, rūpējoties par kopējo labumu un par tiem, kuru tiesības ir iedragātas, bīskapi
ir jutuši nepieciešamību izdot vēstuli. To rakstīt ir pamudinājuši dažādi draudi un
dažreiz arī atklāti uzbrukumi šīm abām cilvēka brīvībām.
Baznīcas gani atzīmē,
ka lai arī Kanādā nenotiek vardarbīgas ticīgo vajāšanas, kā tas šobrīd ir, piemēram,
Ēģiptē, vai Nigērijā, tomēr arī šeit var vērot izaicinājumus, kas tiek mesti sirdsapziņas
un reliģijas brīvībai. Baznīcas un valsts attiecību vēsture Kanādā ir bijusi laba,
taču draudus šobrīd rada „radikālais sekulārisms”, kas tiecas izslēgt ticīgo balsis
no sabiedriskās telpas.
„Mums ir jārūpējas par veselīgām Baznīcas un valsts
attiecībām, kas būtu balstītas nevis uz radikālo, bet uz likumīgo sekulārismu, kur
politiskā un reliģiskā sfēra tiek atzītas kā autonomas, viena no otras neatkarīgas
darbības sfēras, bet kuras sastopas cilvēku kopējā dzīvē, tai skaitā politiskajā,
kas nevar būt nošķirta no morāles un ētikas.
Kanādas bīskapi paskaidro, ka
sirdsapziņas un reliģijas brīvība ir iedzimtas, nevis valsts garantētas tiesības,
tāpēc valsts tās cilvēkam nevar atņemt. Tieši pretēji, valstij šīs tiesības ir jāgodā
un jāaizsargā. „Ja tas nenotiek, mēs esam spiesti par to runāt,” raksta bīskapi.