Koncerts Vatikānā – Itālijas prezidenta Dž. Napolitano dāvinājums pāvestam
11. maija vakarā Pāvila VI zāli Vatikānā atkal pildīja mūzikas skaņas. Koncerts izcilā
diriģenta, maestro Rikkardo Muti vadībā bija Itālijas valsts prezidenta Džordžo Napolitano
veltījums pāvestam Benediktam XVI sakarā ar divām gadskārtām viņa dzīvē – ar nesen
atzīmēto 85 gadu jubileju un septiņiem kalpošanas gadiem Romas bīskapa amatā. Koncerta
programmā – Antonio Vivaldi Magnificat sol minorā RV 611 un fragmenti no Džuzepes
Verdi komponētajiem Stabat Mater un Te Deum, izpildītāji – Romas Operas
teātra koris un orķestris.
Pēc koncerta noklausīšanās pāvests pateicās Itālijas
prezidentam un māksliniekiem, kas ar savu intensīvo sniegumu priecēja plašo klausītāju
auditoriju. Jāpiebilst, ka Pāvila VI zāle bija maksimāli piepildīta. Īpašu atzinību
Svētais tēvs veltīja maestro Rikkardo Muti, kuram viņš pasniedza pontifikālo apbalvojumu
– svētā Gregora Lielā krustu. Pāvesta pateicība bija veltīta arī Kremonas Valtera
Staufera muzikoloģijas centra un Antonio Stradivari fondam par iespēju koncertā dzirdēt
senus un nozīmīgus mūzikas instrumentus. To skaitā bija arī 1731. gada Džuzepes Gvarnjēri
vijole ex Baltic, kas savulaik piederēja baltvācu muižnieku Giēze ģimenei.
Kavējoties
pārdomās par dzirdētajiem skaņdarbiem, Benedikts XVI vispirms pievērsās koncerta pirmajā
daļā atskaņotajam Vivaldi Magnificat. Šis sakrālās mūzikas darbs ieņem nozīmīgu
vietu komponista daiļradē, taču plašākai publikai ir mazāk pazīstams. Magnificat
– Jaunavas Marijas slavas dziesma Dievam, pauž arī paša autora ticību. Venēciešu komponists
un priesteris šai skaņdarbā ir vēlējies slavēt Dievu, kuram, kā teica Benedikts XVI,
„piemīt citāds „stils”, nekā cilvēkam, jo Dievs nostājas pēdējo pusē, lai dotu viņiem
cerību”.
Otrajā koncerta daļā noskaņa mainījās. Līdz ar Džuzepes Verdi komponēto
Stabat Mater klausītāji garā tika aizvesti pie Kristus krusta, pie kura stāvēja
arī Marija – Sāpju Māte. Lielais itāļu operu komponists šeit ir centies attēlot Mātes
skatienu uz krustā piekalto Dēlu. Raksturojot skaņdarbu, pāvests teica: „Mūzika kļūst
būtiska, tā gandrīz „sagrābj” vārdus, lai pēc iespējas visintensīvākajā veidā, lielā
izjūtu gammā izteiktu saturu, lai mēs varētu piedalīties viņas mātišķajās sāpēs un
sirdīs iedegtu mīlestības dedzību uz Kristu.”
Koncerta noslēgumā tika atskaņoti
Džuzepes Verdi Te Deum pēdējie divi fragmenti. Verdi tos nebija paredzējis
publikai, bet sacerējis pats sev, vēl jo vairāk, viņš bija vēlējies, lai ar šo divu
fragmentu partitūru tiktu apglabāts. Tajos komponists vispirms kontemplē iemiesoto
Kristu, kas atpestī cilvēkus un paver viņiem debesu valstību, vēlāk skan lūgums pēc
Dieva žēlsirdības un beigās spēcīgs kliedziens „In te, Domine, speravi” – paužot
paša komponista lūgumu pēc cerības un gaismas viņa dzīves noslēgumā.
Vēršoties
pie klātesošajiem, Benedikts XVI teica: „Dārgie draugi, novēlu, lai šovakar varam
ticībā Dievam atkārtot: Tevī, Kungs, ar prieku salieku savu cerību, dari, lai es tevi
mīlētu tāpat kā tevi mīlēja tava Svētā Māte, lai šī ceļa beigās mana dvēsele tiktu
nodota Paradīzes godībai!”