2012-05-12 18:47:00

Koncerts Vatikānā – Itālijas prezidenta Dž. Napolitano dāvinājums pāvestam


11. maija vakarā Pāvila VI zāli Vatikānā atkal pildīja mūzikas skaņas. Koncerts izcilā diriģenta, maestro Rikkardo Muti vadībā bija Itālijas valsts prezidenta Džordžo Napolitano veltījums pāvestam Benediktam XVI sakarā ar divām gadskārtām viņa dzīvē – ar nesen atzīmēto 85 gadu jubileju un septiņiem kalpošanas gadiem Romas bīskapa amatā. Koncerta programmā – Antonio Vivaldi Magnificat sol minorā RV 611 un fragmenti no Džuzepes Verdi komponētajiem Stabat Mater un Te Deum, izpildītāji – Romas Operas teātra koris un orķestris.

Pēc koncerta noklausīšanās pāvests pateicās Itālijas prezidentam un māksliniekiem, kas ar savu intensīvo sniegumu priecēja plašo klausītāju auditoriju. Jāpiebilst, ka Pāvila VI zāle bija maksimāli piepildīta. Īpašu atzinību Svētais tēvs veltīja maestro Rikkardo Muti, kuram viņš pasniedza pontifikālo apbalvojumu – svētā Gregora Lielā krustu. Pāvesta pateicība bija veltīta arī Kremonas Valtera Staufera muzikoloģijas centra un Antonio Stradivari fondam par iespēju koncertā dzirdēt senus un nozīmīgus mūzikas instrumentus. To skaitā bija arī 1731. gada Džuzepes Gvarnjēri vijole ex Baltic, kas savulaik piederēja baltvācu muižnieku Giēze ģimenei.

Kavējoties pārdomās par dzirdētajiem skaņdarbiem, Benedikts XVI vispirms pievērsās koncerta pirmajā daļā atskaņotajam Vivaldi Magnificat. Šis sakrālās mūzikas darbs ieņem nozīmīgu vietu komponista daiļradē, taču plašākai publikai ir mazāk pazīstams. Magnificat – Jaunavas Marijas slavas dziesma Dievam, pauž arī paša autora ticību. Venēciešu komponists un priesteris šai skaņdarbā ir vēlējies slavēt Dievu, kuram, kā teica Benedikts XVI, „piemīt citāds „stils”, nekā cilvēkam, jo Dievs nostājas pēdējo pusē, lai dotu viņiem cerību”.

Otrajā koncerta daļā noskaņa mainījās. Līdz ar Džuzepes Verdi komponēto Stabat Mater klausītāji garā tika aizvesti pie Kristus krusta, pie kura stāvēja arī Marija – Sāpju Māte. Lielais itāļu operu komponists šeit ir centies attēlot Mātes skatienu uz krustā piekalto Dēlu. Raksturojot skaņdarbu, pāvests teica: „Mūzika kļūst būtiska, tā gandrīz „sagrābj” vārdus, lai pēc iespējas visintensīvākajā veidā, lielā izjūtu gammā izteiktu saturu, lai mēs varētu piedalīties viņas mātišķajās sāpēs un sirdīs iedegtu mīlestības dedzību uz Kristu.”

Koncerta noslēgumā tika atskaņoti Džuzepes Verdi Te Deum pēdējie divi fragmenti. Verdi tos nebija paredzējis publikai, bet sacerējis pats sev, vēl jo vairāk, viņš bija vēlējies, lai ar šo divu fragmentu partitūru tiktu apglabāts. Tajos komponists vispirms kontemplē iemiesoto Kristu, kas atpestī cilvēkus un paver viņiem debesu valstību, vēlāk skan lūgums pēc Dieva žēlsirdības un beigās spēcīgs kliedziens „In te, Domine, speravi” – paužot paša komponista lūgumu pēc cerības un gaismas viņa dzīves noslēgumā.

Vēršoties pie klātesošajiem, Benedikts XVI teica: „Dārgie draugi, novēlu, lai šovakar varam ticībā Dievam atkārtot: Tevī, Kungs, ar prieku salieku savu cerību, dari, lai es tevi mīlētu tāpat kā tevi mīlēja tava Svētā Māte, lai šī ceļa beigās mana dvēsele tiktu nodota Paradīzes godībai!”

I. Šteinerte / VR







All the contents on this site are copyrighted ©.