Cilvēka lielākā nabadzība ir mīlestības trūkums

Pat ja cilvēkam nepieder lielas materiālās bagātības, viņš tomēr var būt laimīgs – atzina Benedikts XVI, piektdien tiekoties ar piecu valstu diplomātiem. Pāvests pieņēma Etiopijas, Malaizijas, Īrijas, Fidži un Armēnijas pilnvaroto vēstnieku pie Svētā Krēsla akreditācijas vēstules. Svētais tēvs atgādināja, ka attīstībai, pēc kuras tiecas katra tauta, nevajadzētu aprobežoties tikai ar ekonomisko progresu. Nepieciešams rūpēties par cilvēka vispusīgu attīstību. Īstenībā, cilvēks attīstās tad, kad notiek viņa garīgā izaugsme. Vislielākā nabadzība ir mīlestības trūkums – uzsvēra pāvests.

Ar vēstnieku starpniecību pāvests aicināja valstu valdības veicināt sabiedrības interesi par kultūras un reliģisko mantojumu, jo no tā ir atkarīga tautas labklājība. Strauji attīstoties sociālās komunikācijas līdzekļiem, mūsu planēta ir zināmā mērā „samazinājusies”. Par notiekošo pasaulē šodien varam uzzināt nekavējoties. Benedikts XVI atgādināja, ka reizē tas ir steidzams aicinājums būt tuvu citiem cilvēkiem viņu priekos un bēdās. Mūsdienās nepieciešama jauna mobilizācija, jo lielas ciešanas izraisa nabadzība. Runa ir ne tikai par materiālo, bet arī garīgo trūkumu. Esam aicināti ar taisnīguma un solidaritātes ieročiem stāties pretī visam, kas apdraud cilvēku, sabiedrību un apkārtējo vidi.

Uzrunas turpinājumā pāvests norādīja, ka šodien sastopamies ar dažādām nabadzības formām. Ekonomiskās krīzes rezultātā aizvien vairāk ģimeņu piedzīvo trūkumu. Palielinās vientuļo cilvēku skaits. Vientulības iemesls bieži vien ir atraidīšana. Vērojama aizvien lielāka sociālā nevienlīdzība. Daži dzīvo pilnīgā nabadzībā, citi bauda lielas bagātības. Tā rezultātā rodas netaisnības iespaids, kas var izsaukt sacelšanās. Benedikts XVI aicināja valdības gādāt par to, lai izdotie likumi neveicinātu nevienlīdzības, bet ļautu katram dzīvot personas cienīgu dzīvi. Šajā sakarā viņš atgādināja, ka jādod cilvēkiem iespēja pašiem veidot savu nākotni un uzņemties sabiedrībā atbilstošu atbildību. „Cilvēks ir daudz vairāk vērts ar to, kas viņš ir, nekā ar to, kas viņam pieder”, atgādināja pāvests, atsaucoties uz Vatikāna II koncila mācību (Gaudium et Spes 35). Svarīgi rūpēties ne tikai par ekonomisko progresu, bet par vispusīgu personas attīstību. Šai pārliecībai jākļūst par spēcīgu darbības dzinējspēku. Sabiedrības pamatu veido cilvēku savstarpējo attiecību kvalitāte un dalīšanās ar resursiem – sacīja Svētais tēvs.

Uzrunā Benedikts XVI ievērojamu uzmanību veltīja cita veida trūkumam, kas šobrīd skar visu cilvēci. Runa ir par garīgo vērtību balstu zudumu. Liela problēma pastāv tanī, ka mūsdienu cilvēkam pietrūkst šī galvenā orientiera. Daudzi atmet garīgās vērtības un Dievu, un gala rezultātā nonāk aizvien lielākā tukšumā, kas savukārt apgrūtina spēju izšķirt labo un ļauno, kā arī skatīties pāri savām personīgajām interesēm. Šādi cilvēki, tā vietā, lai paši domātu un kritiski visu izvērtētu, dzenas pakaļ dažādiem konkrētajā brīdī valdošajiem domu strāvojumiem. Daudzi jaunieši, dzenoties pēc ideāliem, ķeras pie iluzoriskiem līdzekļiem, kas viņus iznīcina. Atkarības, patēriņš un materiālā labklājība nevar piepildīt cilvēka sirdi, jo tā ir radīta bezgalīgajam. Vislielākā nabadzība ir mīlestības trūkums – uzsvēra pāvests. Lielu mierinājumu cietējam varam sniegt ar līdzjūtību un uzmanīgu ieklausīšanos. Cilvēku dara laimīgu nevis materiālā bagātība, bet dzīve saskaņā ar savu sirdsapziņu un ticību.

Šajā sakarā Benedikts XVI mudināja ģimenes būt cits citam par atbalstu, kā arī norādīja, lai izglītības laukā tiktu ierādīta pienācīga vieta garīgās dimensijas izkopšanai. Integrāla formācija palīdzēs veidot patiesākas savstarpējās attiecības un brālīgāku sabiedrību. Tādēļ valdībām jārūpējas par to, lai visiem pilsoņiem būtu pieeja kultūras un reliģiskajam mantojumam, un lai visi atklāt savas saknes. Palīdzēt otram cilvēkam brīvi iepazīt Dievu, nozīmē palīdzēt viņam izveidoties par stipru personību, kas spēs darīt labu savu brāļu un visas sabiedrības labā – norādīja pāvests, pieņemot vairāku valstu pilnvaroto vēstnieku pie Svētā Krēsla akreditācijas vēstules.

J. Evertovskis / VR