Pat ja cilvēkam nepieder lielas materiālās bagātības, viņš tomēr var būt laimīgs –
atzina Benedikts XVI, piektdien tiekoties ar piecu valstu diplomātiem. Pāvests pieņēma
Etiopijas, Malaizijas, Īrijas, Fidži un Armēnijas pilnvaroto vēstnieku pie Svētā Krēsla
akreditācijas vēstules. Svētais tēvs atgādināja, ka attīstībai, pēc kuras tiecas katra
tauta, nevajadzētu aprobežoties tikai ar ekonomisko progresu. Nepieciešams rūpēties
par cilvēka vispusīgu attīstību. Īstenībā, cilvēks attīstās tad, kad notiek viņa garīgā
izaugsme. Vislielākā nabadzība ir mīlestības trūkums – uzsvēra pāvests.
Ar
vēstnieku starpniecību pāvests aicināja valstu valdības veicināt sabiedrības interesi
par kultūras un reliģisko mantojumu, jo no tā ir atkarīga tautas labklājība. Strauji
attīstoties sociālās komunikācijas līdzekļiem, mūsu planēta ir zināmā mērā „samazinājusies”.
Par notiekošo pasaulē šodien varam uzzināt nekavējoties. Benedikts XVI atgādināja,
ka reizē tas ir steidzams aicinājums būt tuvu citiem cilvēkiem viņu priekos un bēdās.
Mūsdienās nepieciešama jauna mobilizācija, jo lielas ciešanas izraisa nabadzība. Runa
ir ne tikai par materiālo, bet arī garīgo trūkumu. Esam aicināti ar taisnīguma un
solidaritātes ieročiem stāties pretī visam, kas apdraud cilvēku, sabiedrību un apkārtējo
vidi.
Uzrunas turpinājumā pāvests norādīja, ka šodien sastopamies ar dažādām
nabadzības formām. Ekonomiskās krīzes rezultātā aizvien vairāk ģimeņu piedzīvo trūkumu.
Palielinās vientuļo cilvēku skaits. Vientulības iemesls bieži vien ir atraidīšana.
Vērojama aizvien lielāka sociālā nevienlīdzība. Daži dzīvo pilnīgā nabadzībā, citi
bauda lielas bagātības. Tā rezultātā rodas netaisnības iespaids, kas var izsaukt sacelšanās.
Benedikts XVI aicināja valdības gādāt par to, lai izdotie likumi neveicinātu nevienlīdzības,
bet ļautu katram dzīvot personas cienīgu dzīvi. Šajā sakarā viņš atgādināja, ka jādod
cilvēkiem iespēja pašiem veidot savu nākotni un uzņemties sabiedrībā atbilstošu atbildību.
„Cilvēks ir daudz vairāk vērts ar to, kas viņš ir, nekā ar to, kas viņam pieder”,
atgādināja pāvests, atsaucoties uz Vatikāna II koncila mācību (Gaudium et Spes
35). Svarīgi rūpēties ne tikai par ekonomisko progresu, bet par vispusīgu personas
attīstību. Šai pārliecībai jākļūst par spēcīgu darbības dzinējspēku. Sabiedrības pamatu
veido cilvēku savstarpējo attiecību kvalitāte un dalīšanās ar resursiem – sacīja Svētais
tēvs.
Uzrunā Benedikts XVI ievērojamu uzmanību veltīja cita veida trūkumam,
kas šobrīd skar visu cilvēci. Runa ir par garīgo vērtību balstu zudumu. Liela problēma
pastāv tanī, ka mūsdienu cilvēkam pietrūkst šī galvenā orientiera. Daudzi atmet garīgās
vērtības un Dievu, un gala rezultātā nonāk aizvien lielākā tukšumā, kas savukārt apgrūtina
spēju izšķirt labo un ļauno, kā arī skatīties pāri savām personīgajām interesēm. Šādi
cilvēki, tā vietā, lai paši domātu un kritiski visu izvērtētu, dzenas pakaļ dažādiem
konkrētajā brīdī valdošajiem domu strāvojumiem. Daudzi jaunieši, dzenoties pēc ideāliem,
ķeras pie iluzoriskiem līdzekļiem, kas viņus iznīcina. Atkarības, patēriņš un materiālā
labklājība nevar piepildīt cilvēka sirdi, jo tā ir radīta bezgalīgajam. Vislielākā
nabadzība ir mīlestības trūkums – uzsvēra pāvests. Lielu mierinājumu cietējam varam
sniegt ar līdzjūtību un uzmanīgu ieklausīšanos. Cilvēku dara laimīgu nevis materiālā
bagātība, bet dzīve saskaņā ar savu sirdsapziņu un ticību.
Šajā sakarā Benedikts
XVI mudināja ģimenes būt cits citam par atbalstu, kā arī norādīja, lai izglītības
laukā tiktu ierādīta pienācīga vieta garīgās dimensijas izkopšanai. Integrāla formācija
palīdzēs veidot patiesākas savstarpējās attiecības un brālīgāku sabiedrību. Tādēļ
valdībām jārūpējas par to, lai visiem pilsoņiem būtu pieeja kultūras un reliģiskajam
mantojumam, un lai visi atklāt savas saknes. Palīdzēt otram cilvēkam brīvi iepazīt
Dievu, nozīmē palīdzēt viņam izveidoties par stipru personību, kas spēs darīt labu
savu brāļu un visas sabiedrības labā – norādīja pāvests, pieņemot vairāku valstu pilnvaroto
vēstnieku pie Svētā Krēsla akreditācijas vēstules.