Lūgšana un Dieva Vārda meditācija – gaismas un spēka avots

Attiecības ar Dievu ir neizsmeļams spēka avots visās mūsu ikdienas dzīves grūtībās. Katehēzes mācībā Benedikts XVI pievērsās sv. Stefana paraugam. Viņš ir Baznīcas pirmais moceklis, no kura varam mācīties savienot lūgšanu ar Dieva vārda pārdomām. Stefans saprata, ka būt par Jēzus mācekli nozīmē sekot Viņam līdz pat mocekļa nāvei. Lūgšana un Svēto Rakstu meditācija ļāva svētajam izprast tagadni un deva spēku stāties pretī vajātājiem. Viņš apzinājās, ka Dievs nemitīgi meklē grēcinieku, nāk tam pretī un savā mīlestībā pārveido.

1. maijā apritēja gads kopš pāvesta Jāņa Pāvila II beatifikācijas. Šodienas vispārējās audiences laikā Benedikts XVI pauda prieku par poļu svētceļnieku kuplo klātbūtni Romā. Viņš tos aicināja glabāt kā īpašu mantojumu svētīgā pāvesta dzīves liecību, mācību un mīlestību uz savu tēviju. „Viņa debesīgās aizbildniecības stiprināti, esiet uzticīgi Dievam, pieņemiet krustu un sekojiet svētajam Evaņģēlijam!” – mudināja Benedikts XVI.

Stefans bija viens no septiņiem vīriem, kuri tika izvēlēti „kalpošanai pie galda” jeb žēlsirdības darbu veikšanai trūkumcietēju vidū (sal. Ap. d. 6, 1-5). Apustuļu darbi runā par viņa notiesāšanu un pret viņu izvirzīto apsūdzību (sal. turpat 6, 9-15). Grāmatā atrodama arī Stefana uz Svētajiem rakstiem balstīta aizstāvēšanās runa un moceklības apraksts (sal. turpat 7, 1-60). Benedikts XVI norādīja, ka Svēto Rakstu meditēšana moceklim ļāva izprast savu dzīvi un misiju. Bībeles notikumi viņā iedēstīja dziļu apziņu, ka Dievs nekad nepagurst. Viņš iet cilvēkam pretī arī tad, kad cilvēks Viņam pretojas. Stefans redzēja, ka visa Vecā Derība bija sagatavošanās Jēzus atnākšanai, kurš, būdams patiess Dievs un patiess cilvēks, ieradās pasaulē, lai atpestītu cilvēci.

Pārdomājot par Dieva darbību pestīšanas vēsturē un izceļot cilvēka nemitīgo kārdinājumu atmest Dievu, Stefans apgalvo, ka Jēzus ir Taisnīgais, ko pasludināja jau pravieši – sacīja pāvests. Viņā pats Dievs atklāja savu klātbūtni vienreizējā un galīgā veidā. Jēzus ir patiesā kulta „vieta”. Stefans nenoliedz, ka templis ir svarīgs. Tomēr pasvītro, ka Dievs nemājo „cilvēka rokām darinātajos namos” (Ap. d. 7, 48). Jaunais templis, kurā Dievs mājo, ir Viņa Dēls, kurš pieņēma cilvēka miesu. Augšāmcēlies Kristus sapulcina visas tautas un vieno tās savas Miesas un Asiņu Sakramentā.

Jaunais Dieva templis ir Jēzus Miesa. Tā ir dzīvā Dieva klātbūtnes vieta – skaidroja Benedikts XVI. Jēzus uzņēmās uz sevis visus cilvēku grēkus, lai tos „sadedzinātu” Dieva mīlestībā. Ja mēs pieņemam krustu un veidojam saikni ar Kristu, tad nostājamies uz pārveidošanās ceļa. Mocekļa nāve bija Stefana dzīves un viņa sludinātās vēsts vainagojums. Viņš kļuva viens ar Kristu. Pirms nāves lūdzās: „Kungs Jēzu, pieņem manu garu (Ap. d. 7, 59). Pie krusta līdzīgi sacīja arī Jēzus: „Tēvs, tavās rokās es atdodu savu garu” (Lk 23, 46). Līdzīgi kā Kristus, arī Stefans lūdzās par saviem pāridarītājiem (sal. Ap. d. 7, 60). Šis Baznīcas pirmais moceklis atklāj, ka lūgšana un Svēto Rakstu meditācija ieved mūs attiecībās ar Dievu, savukārt, šīs attiecības kļūst mūsu dzīvē par gaismas un spēka avotu.

Vispārējā audiencē piedalījās aptuveni 40 tk. cilvēku, kuri Svētā Pētera laukumā sagaidīja Benediktu XVI ar sajūsmu un vētrainiem aplausiem. Audiences noslēgumā pāvests sveica svētceļniekus arī no mūsu kaimiņzemes Lietuvas. Jauniešiem viņš atgādināja, ka autentisku prieku var dāvāt vienīgi augšāmcēlies Kristus, slimniekus aicināja pieņemt dzīvi kā Dieva dāvanu, bet jaunlaulātos mudināja mācīties no Evaņģēlija kā savu ģimeni padarīt par īstu mīlestības pavardu.

J. Evertovskis / VR