Benedikts XVI: "Lūgšana ir dvēseles un dzīvības elpa"

Darbs ir svarīgs, bet mums ir vajadzīgs arī Dievs. Mums nepieciešama Viņa gaisma – sacīja Benedikts XVI vispārējās audiences laikā. Viņš uzsvēra, ka lūgšana ir tikpat vajadzīga kā gaiss. Tā ir dvēseles un dzīvības elpa. Pretējā gadījumā, pārlieku lielās rūpes un skriešana nereti beidzas ar sirds nocietināšanos. Ticības dzīvinātā un Dieva vārda izgaismotā lūgšana ļauj mums uz visu raudzīties ar jaunu skatienu, rīkoties gudri un pieņemt pareizus lēmumus.

Katehēzes mācībā pāvests runāja par Apustuļu darbu grāmatā aprakstīto apustuļu kopīgo lēmumu izvēlēties septiņus vīrus „kalpošanai pie galda” jeb žēlsirdības darbu veikšanai trūkumcietēju vidū (sal. Apd. 6, 1-4). Ieceļot viņus šajā darbā, paši apustuļi gribēja „nodoties lūgšanai un vārda kalpošanai”. Tādā veidā tiek parādīts, ka prioritāte pienākas Dievam un lūgšanai. Turklāt šis notikums māca, ka pastāv cieša saistība starp lūgšanu un Dieva vārda sludināšanu, lūgšanu un darbību, kā arī pilnīgu mīlestību uz Dievu un tuvākmīlestību. Minētā Svēto Rakstu tēma mūsdienās ir ļoti aktuāla, jo daudzviet galvenais uzsvars tiek likts uz darba produktivitāti un efektivitāti. Pāvests atgādināja, ka īpaši pastorālajā plāksnē mūsu pūliņi un skriešana bez lūgšanas var būt veltīga.

Lūgšana un vārda sludināšana bija apustuļu primārais pienākums. Tomēr žēlsirdības darbi nabagu, atraitņu un vājo vidū, un viņu tiesību aizstāvēšana arī ir fundamentāls uzdevums – norādīja Benedikts XVI. Tādēļ kalpošanai tika izraudzīti septiņi Svētā Gara un gudrības pilni vīri. „Nepieklājas mums atstāt Dieva vārdu un kalpot galdam. Tāpēc, brāļi, izraugiet no sava vidus septiņus goda vīrus, Svētā Gara un gudrības pilnus, kurus tad mēs iecelsim šinī darbībā, bet mēs pastāvēsim lūgšanā un vārda kalpošanā” (Apd. 6, 2-4). Šis fragments atklāj mums divas lietas. Pirmkārt, to, ka mīlestības kalpojums pastāv jau kopš Baznīcas pirmsākumiem. Baznīcai pienākas ne tikai sludināt vārdu, bet arī to īstenot dzīvē. Otrkārt, izvēlētajiem vīriem jābūt ne tikai ar labu reputāciju, bet arī Svētā Gara un gudrības pilniem. Viņiem jābūt ne vien profesionāli sagatavotiem un izciliem organizatoriem, bet tādiem, kuri darbojas ticības Garā, ar sirds gudrību un Dieva gaismas vadīti. Žēlsirdības un taisnības akti ir ne tikai sociālas, bet arī garīgas darbības – uzsvēra Benedikts XVI.

Uzrunājot Svētā Pētera laukumā sapulcējušos svētceļniekus, pāvests aicināja sargāties no ieslīgšanas tīrā aktīvismā un līdz ar to no iekšējas sadrumstalošanās. Lai tas izdotos esam aicināti atvērt savu sirdi un prātu Dieva vārda gaismai, kas ļauj apzināties, ko nozīmē patiesi mīlēt un kalpot. Esam aicināti saprast, ka visbiežāk cilvēkiem vajag nevis daudz visādu lietu, bet pašu nepieciešamāko, īpaši, mūsu sirds siltumu un dievišķo gaismu – uzsvēra Benedikts XVI. Taču lai mēs spētu piepildīt citus, pašiem nemitīgi jāsmeļ no dzīvā ūdens avota. Ja nelūdzamies ik dienas, tad skrienot un cenšoties padarīt visādus darbus, ātri vien iekšēji iztukšojamies un jūtamies neapmierināti – atgādināja pāvests. Turpretī lūgšana un Svēto Rakstu meditācija palīdz labāk izprast arī šīs pasaules notikumus.

Kad lūgšanu bagātina Dieva vārds, tad realitāti uzlūkojam ar jaunām acīm, ar ticības acīm, un Kungs, kurš uzrunā prātu un sirdi, dāvā jaunu gaismu mūsu ceļā katrā brīdī un katrā situācijā. Mēs ticam Dieva vārda un lūgšanas spēkam – sacīja Benedikts XVI. Pāvests piebilda, ka lūgšana un Dieva vārda gaisma palīdz mums pārvarēt dažādas grūtības, ko sastopam savā kalpošanas un darbošanās ceļā. Bez tam, katru reizi, kad lūdzamies, klausāmies Dieva vārdu, sarunājamies ar Viņu būdami vieni savā istabā vai dievnamā, mēs vienojamies Kungā ar citiem ticības brāļiem un māsām, kuri lūdzas. Mūsu un viņu lūgšanas paceļas pie Dieva kā pateicības un slavas simfonija. Audiences noslēgumā Benedikts XVI sveica ģimenes, kuru locekļi ir gājuši bojā ceļu satiksmes negadījumos un apliecināja, ka lūdzas par avāriju upuriem. Turklāt viņš visiem atgādināja, ka transporta līdzekļus jāvada prātīgi un atbildīgi.

J. Evertovskis / VR