Vispārējā nodomā Benedikts XVI mudina lūgties par aicinājumiem: Lai daudzi jaunieši
prot pieņemt Kristus aicinājumu un atsaukties tam, dodoties priesteriskajā kalpojumā
un konsekrētās dzīves ceļā.
2011. gada 15. maijā Baznīca svinēja 48. Pasaules
Lūgšanu dienu par aicinājumiem. Tās temats bija: „Aicinājumu atklāšanas sekmēšana
vietējā Baznīcā”. Vēstījumā Benedikts XVI raksta, ka būtu jāpievērš uzmanība veidam,
kādā Jēzus aicināja savus tuvākos sabiedrotos sludināt Dieva Valstību (sal. Lk 10,
9). Pirmā lieta, ko Kristus darīja, bija lūgšana. Pirms nekā aicināt apustuļus, Viņš
visu nakti pavadīja lūgšanā (sal. Lk 6, 12). Aicinājumi uz priesterību un konsekrēto
dzīvi vispirms izriet no pastāvīgas saskares ar dzīvo Dievu un no nepārtrauktas lūgšanas
draudzēs, ģimenēs un lūgšanu grupās – atgādina pāvests. Otrkārt, Jēzus iepazīstināja
paaicinātos ar savu mesiānisko uzdevumu caur dažādām „zīmēm”, tādējādi parādot tiem
savu mīlestību uz cilvēci un atklājot viņiem Tēva želsirdības dāvanu. Visbeidzot,
„zinādams, ka Viņa stunda bija nākusi un ka Viņam no šīs pasaules jāiet pie Tēva”
(Jņ 13, 1), Kristus tiem uzticēja savas nāves un augšāmcelšanās atceri un, pirms tika
uzņemts debesīs, Viņš tos sūtīja pasaulē ar uzdevumu: „Tāpēc ejiet un dariet par mācekļiem
visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara Vārdā” (Mt 28, 19).
Jēzus
aicina apustuļus kļūt par Viņa draugiem, uzmanīgi klausīties Viņa vārdos un būt kopā
ar Viņu. Viņš tiem māca būt uzticīgiem Dievam, atsakoties no saviem šaurajiem plāniem
un pašpietiekamības – lasām pāvesta dokumentā. Benedikts XVI atzīst, ka mūsdienās
sekot Kristum nav mazs izaicinājums. Tas nozīmē pievērst savu skatienu Jēzum, klausīties
Viņa vārdā, satikt Viņu sakramentos un iemācīties saskaņot savu gribu ar Viņa gribu.
Šajā sakarā liels uzsvars ir liekams uz formāciju un pastorālo aprūpi. Vēstījumā Benedikts
XVI atsaucas uz 2010. gada 8. oktobrī izdoto vēstuli semināristiem: „Jūs, dārgie draugi,
esat nolēmuši iestāties seminārā un sākuši ceļu uz priesterisko kalpošanu katoļu Baznīcā,
un pareizi izdarījāt. Cilvēkiem būs vienmēr vajadzīgs Dievs – pat tehniskā laikmetā
un globalizācijas iezīmētajā pasaulē”. Pāvests uzsver, ka katra vietējā Baznīca ir
aicināta palīdzēt jauniešiem sadraudzēties ar Kungu un ar prieku atbildēt Viņa aicinājumam.
Misionārais lūgšanu nodoms ir veltīts Āfrikai un parāda Kristu kā šī kontinenta
tautu cerību: Lai augšāmceltais Kristus ir īstas cerības zīme Āfrikas kontinenta
vīriešiem un sievietēm.
2009. gada 25. oktobrī Svētā Pētera bazilikā noslēdzās
Āfrikas Bīskapu Sinode. Melnā kontinenta bīskapi gandrīz mēnesi debatēja par izlīgšanas,
taisnības un miera nozīmi labākas un drošākas nākotnes veidošanā. Homīlijā Benedikts
XVI uzsvēra, ka šie sabiedriskās dzīves aspekti norāda uz nepieciešamību atvērt sirdis
cerības Evaņģēlijam.
„Celies, Āfrikas Baznīca, Dieva ģimene, jo tevi aicina
Debesu Tēvs, kuru tavi priekšteči pielūdza kā Radītāju pirms tie iepazina Viņa žēlsirdīgo
klātbūtni, kas atklājās Vienpiedzimušajā Dēlā, Jēzū Kristū”, aicināja pāvests. „Āfrika,
drosmīgi sāc jaunās evaņģelizācijas ceļu, kādu norāda Svētais Gars! Evaņgelizācija
sākas ar izlīgšanu, kas ir taisnības un miera galvenais priekšnoteikums. Bez izlīgšanas
nav iespējams veidot taisnīgas attiecības cilvēku starpā. Bez tās nav iespējams veidot
ilgstošu mieru, kas balstās uz personas cieņas un tiesību respekta, kas atvērts visiem
labas gribas cilvēkiem neatkarīgi no viņu piederības kādai etniskai grupai, reliģijai,
valodai un kultūrai. Šajā atbildīgajā misijā tu, svētceļojošā Baznīca Āfrikā, neesi
viena. Kopā ar tevi ir visa universālā Baznīca, kas lūdzas un sniedz konkrētu palīdzību.
Tevi garīgi atbalsta arī Āfrikas svētie, kuri ar dzīves piemēru un nereti ar savām
asinīm, devuši skaistu liecību par Kristu. Drosmi! Celies, Āfrikas zeme, kas esi pieņēmusi
Pestītāja gaismu, kad Viņš kopā ar Jāzepu un Mariju bija spiests doties uz Ēģipti,
lai glābtu savu dzīvību no Heroda vajāšanām. Ar jaunu entuziasmu pieņem Evaņģelija
vēsti, lai Kristus apgaismotu šo kultūru un valodu daudzveidību. Upurējot Dieva Vārda
un Euharistijas maizi, Baznīca aktīvi iesaistās dažādos karitatīvajos darbos, rūpējoties,
lai nevienam āfrikānim nepietrūktu ikdienišķās maizes”.