2012-03-31 18:58:57

Benedikta XVI vēstījums svētās Klāras gadā


Sakarā ar svētās Klāras gadu, ko Baznīca atzīmē no 2011. gada 16. aprīļa līdz 2012. gada 11. augustam, pieminot viņas konsekrāciju un atgriešanos, pāvests Benedikts XVI ir nosūtījis vēstījumu Asīzes bīskapam Domeniko Sorrentino. Palmu svētdienas priekšvakarā, svinot Vesperes vēsturiskajā svētā Rufīna katedrālē Asīzē, bīskaps šo vēstījumu nolasīja ticīgās tautas priekšā. Pāvests raksta, ka svētās Klāras „atgriešanās” papildināja to lielo žēlastību, ko Asīze bija saņēmusi no Dieva līdz ar Pjetro Bernardones dēla Franciska atgriešanos. „Tāpat kā Franciska gadījumā, arī Klāras izvēlē slēpās jaunas kopienas sēkla – klarišu ordenis, kas attīstījās par spēcīgu koku un klosteru klusumā arī šodien turpina sēt labo Evaņģēlija sēklu un kalpot Dieva valstības lietai,” teikts vēstījumā.

Pāvests atgādina, ka Klāras atgriešanās vēsture ir saistīta ar Palmu svētdienas liturģiskajiem svētkiem. Viņas biogrāfs raksta: „Tuvojās Palmu diena, kad jauniete ieradās pie Dieva cilvēka, lai jautātu kā viņai rīkoties, lai atgrieztos. Svētais Francisks iesaka šai svētku dienā saposties un kopā ar ļaudīm doties Palmu svētdienas gājienā, bet vakarā, izejot no pilsētas, pasaulīgo prieku nomainīt ar Kristus ciešanu apceri. Pienākot svētdienai, Klāra kopā ar citām sievietēm, jauna un mirdzoša svētku gaismā, ieradās baznīcā. Kamēr pārējās sievietes steidzās paņemt palmu zarus, viņa nekustējās no vietas. Tai brīdī, bīskaps, kurš nokāpa pa kāpnēm, pienāca pie Klāras un viņas rokās ielika palmu zaru... Bija pagājuši 6 gadi, kopš svētuma ceļu uzsāka Francisks. Viņa lēmums bija saviļņojis pilsētu. Pirmos Franciska dzīves gadus iezīmēja grūtības, rūgtums un nesapratne. Taču daudzi sāka pārdomāt. Arī jauno Klāru, kas toreiz vēl bija pusaudze, skāra šī liecība. Būdama apveltīta ar spēcīgu reliģisko izjūtu, viņa ietekmējās no Franciska eksistenciālajām pārmaiņām. Klāra viņu uzmeklēja un viņu pārņēma tā pati mīlestība uz Kristu.”

Pāvests atgādina, ka svētais Francisks jau iepriekš bija pareģojis Klāras un viņas garīgo māsu gājumu. Kamēr viņš atjaunoja svētā Damiana baznīcu, kurā Jēzus viņu uzrunāja no krucifiksa, Francisks pasludināja, ka šai vietā dzīvos sievietes, kas ar savu svēto dzīvesveidu slavinās Dievu. Šis oriģinālais krucifikss šodien atrodas svētās Klāras bazilikā. „Kristus lielās acis, kas sajūsmināja Francisku, kļuva par Klāras „spoguli”,” raksta Benedikts XVI. Viņš piebilst, ka tais gados, kad viņa no Franciska mācījās gājumu pie Dieva, Asīzes nabags rādīja viņai augstāko skaistumu, kas netiek mērīts ar liekulību, bet attīstītās autentiskas mīlestības dzīvē, sekojot krustā sistā Kristus pēdās.

„Dievs ir patiesais skaistums!” uzsver pāvests. „Klāras sirdi apgaismoja šis spožums, un tas pamudināja viņu nodoties gandarīšanas dzīvei.” Tāpat kā svēto Francisku, arī Klāru daudzi nesaprata. Taču Klāra tam bija gatava. Pāvests uzsver, ka franciskāņu un klarišu garīgumā izceļas mīlestība un paklausība Baznīcai.

Francisks zināja, kāpēc viņš ierosināja Klārai bēgt no mājām tieši Lielās nedēļas sākumā. „Tātad, visa kristīgā dzīve, un īpašās konsakrācijas dzīve ir Lieldienu noslēpuma auglis,” raksta Benedikts XVI. „Palmu svētdienas liturģijā savijas sāpes un godība. Šis temats attīstīsies nākamajās dienās līdz ar Ciešanu tumsu līdz Lieldienu gaismai,” vēstījumā turpina pāvests. Sekot svētās Asīzes Klāras piemēram viņš aicina arī mūsdienu jauniešus. „Nekad vēl laiks nav rosinājis tik daudz sapņu ar tūkstošiem dažādu dzīves kārdinājumu, kur viss šķiet iespējams un atļauts,” teikts vēstījumā. Pāvests atzīst, ka joprojām tomēr pastāv dzīves piepildījuma trūkums. Tiekšanās pēc laimes un pašīstenošanās bieži vien ved pie „mākslīgām paradīzēm”, pie narkotikām un nesakārtotām jūtām. Apvāršņus aptumšo arī grūtības atrast cilvēka cieņai atbilstošu darbu. Vēstījuma noslēgumā pāvests akcentē, ka Klāras un Franciska dzīves stāsts ir aicinājums pārdomāt par eksistences jēgu un meklēt Dievā patiesā prieka noslēpumu.

I. Šteinerte/VR







All the contents on this site are copyrighted ©.