Benedikts XVI Havanā: brīvības iemantošanas nosacījums – patiesības atklāšana

Vismaz 300 tk. cilvēku 28. martā pulcējās Hozē Marti vārdā nosauktajā Havanas Revolūcijas laukumā, lai piedalītos Benedikta XVI vadītajās Euharistijas svinībās. Jau pusnaktī daudzi jaunieši sanāca Havanas katedrālē uz lūgšanu vigīliju, no kurienes plkst. 5.00 no rīta izgāja procesijā uz minēto laukumu, pa ceļam iegriežoties vairākos Kubas galvaspilsētas dievnamos. Pāvestam šī bija vizītes Kubā trešā un 23. apustuliskā ceļojuma pēdējā diena. Tāpat kā Meksikā, arī šeit Svēto tēvu visur pavadīja lieli ļaužu pūļi. Svētajā Misē piedalījās arī Kubas prezidents Rauls Kastro un katoļticīgie no ASV.

Pāvests pauda prieku, ka var celebrēt šo Svēto Misi un netieši norādīja, ka ir ieradies, lai svinētu Kubas aizbildnei, Kobres Dievmātei, veltīto jubilejas gadu. Liturģijas laikā Benedikts XVI pieminēja pr. Feliksu Varelu, kurš nomira izsūtījumā 1853. gadā, un šodien mums rāda, kāds ir īstais sabiedrības pārveidošanas ceļš. Viņš bija reizē rakstnieks, filozofs un politiķis. Kopā ar Hozē Marti tika dēvēts par vienu no kubiešu nācijas tēviem. Savukārt Marti, kura vārdā ir nosaukts Revolūcijas laukums un lidosta, bija pazīstams žurnālists un dzejnieks, kurš cīnījās pret spāņu okupāciju. Dzīvoja no 1853. līdz 1895. gadam. Sākumā viņš tika izsūtīts uz Spāniju, vēlāk uz Meksiku. Pirms nekā atgriezties Kubā, kur tika nogalināts cīņā ar spāņiem, Marti dzīvoja arī Parīzē un Ņujorkā. Šodien viņš tiek uzskatīts par vienu no Latīņamerikas modernās dzejas skolas pamatlicējiem.

Gan Santjago de Kubā, gan Havanā pāvests satikās ar tautu, kas iestājas par cilvēka personas cieņu, tiecas pēc neatkarības, cīnās par brīvību, grib veicināt solidaritāti un kopējo labumu, un veidot taisnīgāku un labāku sabiedrību. Tas ir ne tikai iespējams, bet nepieciešams. Homīlijā Benedikts XVI turklāt uzsvēra, ka, lai panāktu brīvību, neizbēgams nosacījums ir patiesības par cilvēku atklāšana. Viņš runāja par patiesības saikni ar brīvību (sal. Jņ 8, 31-32) un par katra cilvēka un sabiedrības tiesībām uz reliģisko brīvību.

Dievs nekad nepamet un neaizmirst savus bērnus – uzsvēra pāvests. Dievs ir lielāks par mums un spējīgs mūs glābt. Vienīgais, kurš var atklāt patiesību un dāvāt brīvību, ir Jēzus Kristus. Ilgas pēc patiesības ir ieliktas katra cilvēka sirdī. Lai atrastu patiesību, cilvēks ir aicināts izmantot savu prātu un brīvo gribu – skaidroja Benedikts XVI. Daudz ir tādu, kuri līdzīgi kā Poncijs Pilāts izvairās no patiesības meklēšanas. Viņi uzskata, ka cilvēks nav spējīgs atrast patiesību vai pat noliedz objektīvas un universālas patiesības eksistenci. Šāda nostāja, kā tas ir skepticisma un relatīvisma gadījumā, izraisa sirds nocietināšanos, tās atsalšanu, attālināšanos no citiem un noslēgšanos sevī. Daži, turpretī, maldīgi saprot šo patiesības meklēšanu un nonāk iracionālismā un fanātismā. Viņi atzīst tikai „savu patiesību” un mēģina to uzspiest citiem. Šajā sakarā pāvests atgādināja, ka rīkojoties iracionāli, nevaram kļūt par Jēzus mācekļiem. Šeit rodama atbilde tiem, kuri domā, ka ticība ir akla. Svētais tēvs apgalvoja, ka patiesības meklēšanas ceļā vajadzīga gan ticība, gan prāts, turklāt, abi viens otru papildina.

Bez tam, patiesība par cilvēku ir neizbēgams nosacījums tam, lai iemantotu īstu brīvību, jo šī patiesība ietver sevī uz visiem cilvēkiem attiecināmos ētikas pamatus – sacīja Benedikts XVI. Šī patiesība ietver sevī skaidras un precīzas norādes par dzīvību un nāvi, tiesībām un pienākumiem, laulību, ģimeni un sabiedrību, un, visbeidzot, par cilvēka personas neaizskaramo cieņu. Pāvests piebilda, ka tieši šis ētiskais mantojums var tuvināt citu citai dažādas kultūras, tautas un reliģijas, valdības pilsoņiem un pilsoņus savā starpā, kā arī Kristum ticīgos un tos, kuri Viņam netic. Kristietība izgaismo ētiskās vērtības un nevis uzspiež tās citiem, bet piedāvā Kristus aicinājumu iepazīt patiesību, kas dara brīvus. Runājot par ticīgajiem, Svētais tēvs atgādināja, ka personīgā tikšanās ar Kristu liek viņiem dalīties savā ticībā ar citiem cilvēkiem, īpaši, liecinot ar savu dzīves piemēru. „Dārgie draugi, nebīstieties sekot Kristum!”, mudināja pāvests. Kristū mēs atrodam patiesību par Dievu un cilvēku. Viņš palīdz mums pārvarēt egoismu, atmest savas ambīcijas un tikt pāri visam, kas mūs nospiež. Kristus ir cilvēka īstā mēraukla.

Kristus ir mūsu cerība. Viņā meklējama cilvēka dzīves jēga – uzsvēra pāvests. Baznīca darbojas tādēļ, lai atklātu Viņu cilvēkiem. Bet, lai tā varētu šo uzdevumu pildīt, vajadzīga reliģiskā brīvība, proti, tai jādod iespēja atklāti un publiski sludināt Evaņģēlija, tas ir, mīlestības, izlīgšanas un miera vēsti. Runājot par jau pieminēto pr. Varelu un viņa paraugu, Benedikts XVI atgādināja, ka sabiedrības pārveidošana būs atkarīga no katra cilvēka garīgās dzīves kvalitātes.

Lielā gavēņa laika 5. nedēļas trešdienas Svēto Misi Havanas Revolūcijas laukumā, šajā kubiešu tautai simboliskajā vietā, kopā ar Benediktu XVI celebrēja Kubas bīskapi, tai skaitā Havanas arhibīskaps kard. Džeims Ortega. Pēc liturģijas svinībām pāvests devās uz Apustulisko nunciatūru, no kurienes plkst. 16.00, pēc vietējā laika (pusnaktī pēc Latvijas laika), viņš izbrauca uz Hozē Marti Havanas lidostu. Pēc atvadu ceremonijas Svētais tēvs izlidoja uz Romu, gaisā pavadot vairāk nekā 10 stundas. Atgriešanās Vatikānā paredzēta ceturtdienas, 29. marta, rītā pēc plkst. 10.00.

J. Evertovskis / VR