Benedikts XVI ierodas Kubā

„Bienvenido, peregrino de la Caridad” (Laipni lūdzam, Mīlestības svētceļniek!), „La Caridad nos une” (Mīlestība mūs vieno) – lieli un mazi krāsaini plakāti ar šādiem uzrakstiem pēdējo dienu laikā redzami Santjago de Kubas un Havanas ielās, avēnijās, dievnamos, uz uzņēmumu un dzīvojamo māju sienām. Kubas iedzīvotāji ar atvērtu sirdi gaidīja Svēto tēvu, kurš, kā jau iepriekš pats uzsvēra, veic savu apustulisko ceļojumu uz Meksiku un Kubu kā „ticības, cerības un mīlestības svētceļnieks”. „Iespēja redzēt un dzirdēt pāvestu ir visbrīnišķīgākais piedzīvojums, jo viņš nes miera, mīlestības un izlīgšanas vēsti”, sacīja divdesmitgadīgā Laura Marija Hevia. Savukārt 21 gadu vecā Jarelisa Ponse apliecināja, ka šī vizīte ir ļoti svarīga priekš „visiem kubiešiem”. Jauniete vēlējās satikt Svēto tēvu, lai saņemtu no viņa svētību sev un savai septiņus mēnešus vecajai meitiņai. Četrpadsmit gadīgais Luiss Garsia no Havanas atzina, ka iepriekšējā pāvesta apmeklējuma laikā viņš vēl nebija dzimis, par viņu bija tikai dzirdējis, taču tagad pats savām acīm redzēs Romas bīskapu.

Pēdējo reizi kubieši uzņēma pāvestu Jāni Pāvilu II 1998. gadā. Kuba ir sociālistiska republika, taču pēdējo mēnešu laikā pāvesta vizītes organizēšanas darbi noritēja katoļu Baznīcas un valsts ciešā sadarbībā. Vairums salas iedzīvotāju ir katoļi. Tomēr Benedikts XVI ieradās, lai satiktu ne tikai ticīgos, bet visus šīs zemes iedzīvotājus. Sarunā ar žurnālistiem Vatikāna preses dienesta vadītājs pr. Federiko Lombardi paskaidroja, ka īpaši divas no četrām šīs vizītes laikā teiktajām pāvesta uzrunām būs adresētas visai Kubas tautai. Viena no tām ir ierašanās uzruna.

Santjago de Kubas starptautiskajā lidostā Svētais tēvs ieradās pēc četru stundu ilga lidojuma no Meksikas 26. marta pēcpusdienā. Tā ir otrā lielākā Kubas pilsēta, kas atrodas salas dienvidos, aptuveni 900 km attālumā no galvaspilsētas Havanas. Benediktu XVI sagaidīja prezidents Rauls Kastro, diplomātiskā korpusa, laicīgās un Baznīcas varas pārstāvji. „Sirsnīgi sveicu Kubas katoļticīgos, šīs skaistās salas dārgos iedzīvotājus un visus kubiešus”, sacīja pāvests, apliecinot, ka katrs ir dārgs viņa sirdij un visus piemin savās lūgšanās. Benedikts XVI atskatījās uz sava priekšgājēja svētīgā Jāņa Pāvila II vizīti un norādīja, ka tā kubiešu dvēselē ir atstājusi „neizdzēšamu zīmogu”. Gan ticīgajiem, gan neticīgajiem viņa piemērs un vārdi kalpo par spožu ceļvedi. Viņš atmodināja ticības apziņu, daudzus iedrošināja atvērt savu sirdi Kristum, iededza cerības liesmu un pamudināja drosmīgi ķerties pie labākas nākotnes veidošanas. Viens no šīs vizītes augļiem bija jauna posma ievadīšana Baznīcas un valsts attiecībās.

Baznīca Kubā šogad atzīmē Kobres Dievmātes statujas atrašanas 400 gadu jubileju. Benedikts XVI norādīja, ka Vissvētākās Jaunavas Marijas godināšana bija un ir liels ticības atbalsts kubiešiem. Tā iedrošināja viņus aizstāvēt personas cieņu un katra cilvēka tiesības. Šī zeme ir ar dziļām kristīgām saknēm, kas veidoja tautas identitāti. Pāvests apliecināja, ka, sekojot daudziem svētceļniekiem, arī viņš vēlas doties pie Kobres Dievmātes, nomesties ceļos viņas priekšā, pateikties par viņas aizsardzību un lūgt, lai viņa vada šo tautu pa taisnības, miera, brīvības un izlīgšanas ceļu. “Esmu ieradies Kubā kā mīlestības svētceļnieks, lai stiprinātu savus brāļus ticībā un iedrošinātu viņus cerībā, kuras avots ir Dieva mīlestības klātbūtne mūsu dzīvē”, sacīja Benedikts XVI. “Savā sirdī glabāju visu kubiešu, lai kur tie atrastos, taisnīgās ilgas un leģitīmās vēlmes, viņu ciešanas un priekus, viņu rūpes un viscēlākās vēlēšanās. Jo īpaši glabāju savā sirdī jauniešu, veco ļaužu, pusaudžu un bērnu, slimnieku un strādnieku, ieslodzīto un viņu ģimeņu, kā arī nabagu un trūkumcietēju rūpes un ilgas”.

Savā pirmajā uzrunā Kubā Benedikts XVI norādīja uz ekonomisko krīzi, kas šobrīd pārņēmusi pasauli, un ko daudzi saista ar garīgo un morālo vērtību krīzi. Šajā sakarā pāvests atgādināja, ka, lai panāktu patiesu progresu nepieciešama ētika, kur centrālā vieta tiktu ierādītu personai un tiktu ņemtas vērā cilvēka visdziļākās vajadzības, it īpaši, viņa garīgā un reliģiskā dimensija. Daudzi šodien aizvien skaidrāk apzinās, ka sabiedrības un visas pasaules atjaunotnei vajadzīgi taisnīgi cilvēki ar stingru pārliecību un augstiem ideāliem, kuri savu dzīvi balsta uz morālajām pamatvērtībām, neļaujas šaurām interesēm un ir atvērti cilvēka nemainīgajai un transcendentajai dimensijai. Pēc svinīgās ceremonijas Benedikts XVI dažas minūtes sarunājās ar Kubas prezidentu Raulu Kastro. Pēc tam slēgtā automašīnā devās uz 10 km attālo Santjago arhibīskapiju, bet pievakarē – uz laukumu, kur notika Euharistijas svinības.

J. Evertovskis / VR