Benedikts XVI Meksikā: vesperes Leonas katedrālē

Benedikts XVI ceļo pa Meksiku kā ticības, cerības un mīlestības svētceļnieks. Īstenībā, viņa vēstījums ir adresēts visām Latīņamerikas tautām. Sekularizācija, narkotiku problēma, sociālā un ekonomiskā attīstība – tie ir kopīgi izaicinājumi. Vizītes kontinentālā dimensija vislabāk atklājās svētdienas vesperu laikā Leonas katedrālē, kur uz tikšanos ar Svēto tēvu pulcējās 130 Meksikas bīskapi un visu Latīņamerikas un Karību reģiona zemju Bīskapu konferenču pārstāvji. Gaismas Dievmātei veltītajā dievnamā valdīja sakopots lūgšanas gars, ko veicināja gan baroka stila celtnes arhitektūra un elegantie rotājumi, gan skaistie psalmu dziedājumi. Pāvests apliecināja, ka savā sirdī glabā visu šo tautu ciešanas un cerības. Viņš pauda pārliecību, ka katoļticīgie ir spējīgi dzīvot savstarpējā harmonijā. Baznīcas ganus mudināja nenolaist rokas ļaunuma priekšā un aicināja viņus ar aizvien lielāku neatlaidību iesaistīties evaņģelizācijas darbā.

No Itālijas atvestajā skaistajā 18. gs. svētgleznā redzama Dievmāte, kura ar lielu maigumu vienā rokā tur Bērnu Jēzu, bet ar otro glābj grēciniekus. Marijas tērpa krāsas simbolizē viņas sirdsšķīstību. Benedikts XVI savā uzrunā norādīja, ka Baznīca visos laikos uz Dievmāti raugās kā grēcinieku patvērumu un glābēju, un godina viņu par to, ka deva cilvēcei Pestītāju. Katrs no mums varam griezties pie viņas kā savas „Cerības Mātes”. „Jā, cilvēku ļaunprātība un nezināšana nespēj apturēt Dieva pestīšanas plāna īstenošanos”, uzsvēra pāvests. Ļaunumam nepieder pēdējais vārds. Dievs spēj atvērt aizvien jaunus cerības, kas nepieviļ, apvāršņus.

Svētais tēvs norādīja, ka Evaņģēlija sludināšana ir „skaists uzdevums”, ko Kristus ir uzticējis savas Baznīcas ganiem. Katoļticība ir ļoti lielā mērā iezīmējusi Latīņamerikas tautu dzīvi, tradīcijas un vēsturi. Daudzas šī kontinenta valstis šogad atzīmē neatkarības 200 gadu jubileju. Tas ir vēsturisks brīdis, kurā Kristus gaisma turpina spīdēt. Latīņamerikas zemju iedzīvotāji sadzirdēja Kristus vārdu pateicoties daudzu misionāru drosmei, gudrībai un nesavtībai. Kristus labā viņi atdeva visu un parādīja, ka vienīgi Viņā cilvēks var atrast spēku veidot jēgpilnu dzīvi un personas cienīgu sabiedrību. Mūsdienu Baznīcas gani ir aicināti sekot savu priekšgājēju paraugam un ideālam. Ticības gada iniciatīvas vajadzētu vērst uz to, lai vestu cilvēkus pie Kristus, kura žēlastība palīdzēs saraut grēka važas un ļaus iet pa patiesas brīvības ceļu – uzsvēra Benedikts XVI. Viņš mudināja klātesošos bīskapus turpināt atvērt Evaņģēlija dārgumu lādi, lai tā kļūtu par cerības, brīvības un visu cilvēku pestīšanas avotu.

Pāvests aicināja bīskapus būt uzticīgiem Kristus lieciniekiem, lielu uzmanību pievērst semināristu formācijai, tēvišķi atbalstīt savus priesterus, novērtēt konsekrēto ļaužu harizmas un īpaši atbalstīt lajus, kuri dažādās jomās kalpo Baznīcai. „Esiet līdzās sabiedrības atstumtajiem”, uzsvēra Benedikts XVI, atgādinot, ka Baznīca nedrīkst atdalīt Dieva slavēšanu no kalpošanas cilvēkiem. Baznīcai Latīņamerikā jābūt par cerības sējēju – viņš sacīja.

Pēc vesperu svinībām Gvanahvato gubernators Huans Manuels Oliva Ramirezs pasniedza pāvestam tālvadības ierīci, ar kuru viņš iededza Kristus Karaļa svētnīcas jaunizveidoto apgaismojumu. Tur 2700 metrus augstajā kalnā paceļas iespaidīga Kristus statuja. Šī vieta ir Meksikas ģeogrāfiskais centrs. Katedrāles iekšpagalmā par godu Meksikas un citu zemju bīskapiem bīskapiem notika vakariņas, kurās piedalījās pāvesta delegācija un ar uzrunu uzstājās Vatikāna valsts sekretārs kardināls Tarčisio Bertone. Viņš atgādināja, ka pirms 20 gadiem tika izveidotas diplomātiskās attiecības starp Meksiku un Svēto Krēslu, un pievērsās pāvesta vizītes iemesliem. Svētais tēvs pa to laiku atgriezās Miraflores kolēģijā. Meksikā bija 8.00 vakarā, bet Mūžīgajā pilsētā pulkstenis jau rādīja 4.00 no rīta.

Pirmdien Benedikts XVI ar helikopteru devās uz 20 km attālo Gvanahvato starptautisko lidostu, kur bija paredzēta atvadu ceremonija un izlidošana uz Kubu. Īsā, taču diezgan piesātinātā pāvesta vizīte Meksikā ir aizritējusi. Šī temperamentīgā un viesmīlīgā tauta ilgi atcerēsies sirmā Romas Bīskapa labestības pilno skatienu, bet viņa vārdi kalpos visiem par iedrošinājumu veidot labāku, taisnīgāku un brālīgāku sabiedrību.

J. Evertovskis / VR