Benedikts XVI ceļo pa Meksiku kā ticības, cerības un mīlestības svētceļnieks. Īstenībā,
viņa vēstījums ir adresēts visām Latīņamerikas tautām. Sekularizācija, narkotiku problēma,
sociālā un ekonomiskā attīstība – tie ir kopīgi izaicinājumi. Vizītes kontinentālā
dimensija vislabāk atklājās svētdienas vesperu laikā Leonas katedrālē, kur uz tikšanos
ar Svēto tēvu pulcējās 130 Meksikas bīskapi un visu Latīņamerikas un Karību reģiona
zemju Bīskapu konferenču pārstāvji. Gaismas Dievmātei veltītajā dievnamā valdīja sakopots
lūgšanas gars, ko veicināja gan baroka stila celtnes arhitektūra un elegantie rotājumi,
gan skaistie psalmu dziedājumi. Pāvests apliecināja, ka savā sirdī glabā visu šo tautu
ciešanas un cerības. Viņš pauda pārliecību, ka katoļticīgie ir spējīgi dzīvot savstarpējā
harmonijā. Baznīcas ganus mudināja nenolaist rokas ļaunuma priekšā un aicināja viņus
ar aizvien lielāku neatlaidību iesaistīties evaņģelizācijas darbā.
No Itālijas
atvestajā skaistajā 18. gs. svētgleznā redzama Dievmāte, kura ar lielu maigumu vienā
rokā tur Bērnu Jēzu, bet ar otro glābj grēciniekus. Marijas tērpa krāsas simbolizē
viņas sirdsšķīstību. Benedikts XVI savā uzrunā norādīja, ka Baznīca visos laikos uz
Dievmāti raugās kā grēcinieku patvērumu un glābēju, un godina viņu par to, ka deva
cilvēcei Pestītāju. Katrs no mums varam griezties pie viņas kā savas „Cerības Mātes”.
„Jā, cilvēku ļaunprātība un nezināšana nespēj apturēt Dieva pestīšanas plāna īstenošanos”,
uzsvēra pāvests. Ļaunumam nepieder pēdējais vārds. Dievs spēj atvērt aizvien jaunus
cerības, kas nepieviļ, apvāršņus.
Svētais tēvs norādīja, ka Evaņģēlija sludināšana
ir „skaists uzdevums”, ko Kristus ir uzticējis savas Baznīcas ganiem. Katoļticība
ir ļoti lielā mērā iezīmējusi Latīņamerikas tautu dzīvi, tradīcijas un vēsturi. Daudzas
šī kontinenta valstis šogad atzīmē neatkarības 200 gadu jubileju. Tas ir vēsturisks
brīdis, kurā Kristus gaisma turpina spīdēt. Latīņamerikas zemju iedzīvotāji sadzirdēja
Kristus vārdu pateicoties daudzu misionāru drosmei, gudrībai un nesavtībai. Kristus
labā viņi atdeva visu un parādīja, ka vienīgi Viņā cilvēks var atrast spēku veidot
jēgpilnu dzīvi un personas cienīgu sabiedrību. Mūsdienu Baznīcas gani ir aicināti
sekot savu priekšgājēju paraugam un ideālam. Ticības gada iniciatīvas vajadzētu vērst
uz to, lai vestu cilvēkus pie Kristus, kura žēlastība palīdzēs saraut grēka važas
un ļaus iet pa patiesas brīvības ceļu – uzsvēra Benedikts XVI. Viņš mudināja klātesošos
bīskapus turpināt atvērt Evaņģēlija dārgumu lādi, lai tā kļūtu par cerības, brīvības
un visu cilvēku pestīšanas avotu.
Pāvests aicināja bīskapus būt uzticīgiem
Kristus lieciniekiem, lielu uzmanību pievērst semināristu formācijai, tēvišķi atbalstīt
savus priesterus, novērtēt konsekrēto ļaužu harizmas un īpaši atbalstīt lajus, kuri
dažādās jomās kalpo Baznīcai. „Esiet līdzās sabiedrības atstumtajiem”, uzsvēra Benedikts
XVI, atgādinot, ka Baznīca nedrīkst atdalīt Dieva slavēšanu no kalpošanas cilvēkiem.
Baznīcai Latīņamerikā jābūt par cerības sējēju – viņš sacīja.
Pēc vesperu
svinībām Gvanahvato gubernators Huans Manuels Oliva Ramirezs pasniedza pāvestam tālvadības
ierīci, ar kuru viņš iededza Kristus Karaļa svētnīcas jaunizveidoto apgaismojumu.
Tur 2700 metrus augstajā kalnā paceļas iespaidīga Kristus statuja. Šī vieta ir Meksikas
ģeogrāfiskais centrs. Katedrāles iekšpagalmā par godu Meksikas un citu zemju bīskapiem
bīskapiem notika vakariņas, kurās piedalījās pāvesta delegācija un ar uzrunu uzstājās
Vatikāna valsts sekretārs kardināls Tarčisio Bertone. Viņš atgādināja, ka pirms 20
gadiem tika izveidotas diplomātiskās attiecības starp Meksiku un Svēto Krēslu, un
pievērsās pāvesta vizītes iemesliem. Svētais tēvs pa to laiku atgriezās Miraflores
kolēģijā. Meksikā bija 8.00 vakarā, bet Mūžīgajā pilsētā pulkstenis jau rādīja 4.00
no rīta.
Pirmdien Benedikts XVI ar helikopteru devās uz 20 km attālo Gvanahvato
starptautisko lidostu, kur bija paredzēta atvadu ceremonija un izlidošana uz Kubu.
Īsā, taču diezgan piesātinātā pāvesta vizīte Meksikā ir aizritējusi. Šī temperamentīgā
un viesmīlīgā tauta ilgi atcerēsies sirmā Romas Bīskapa labestības pilno skatienu,
bet viņa vārdi kalpos visiem par iedrošinājumu veidot labāku, taisnīgāku un brālīgāku
sabiedrību.