Kuba: pastorālā darba grūtības

Kubas iedzīvotāji gaida pāvestu. Šajā Karību salā Benedikts XVI ieradīsies 26. martā. Par Baznīcas Kubā situāciju pēc pusgadsimta ilgā komunistiskā režīma stāsta Havanas Garīgā semināra vicerektors priesteris Ariels Suarezs. Jautāts par draudzes nozīmi, viņš atbildēja: „Pēdējos piecdesmit gados draudze ir ticīgo dzīves centrs un sirds. Diemžēl mūsu Baznīcai nav skolu, universitāšu, liegta arī piekļuve internetam. Neraugoties uz grūtībām, tā nepārtraukti meklē jaunus veidus. Daudzviet, kur trūkst ekleziālo struktūru, jau pirms vairākiem gadiem izveidotas tā dēvētās „misiju mājas”. Kāds no ticīgajiem atver savas mājas durvis kopīgai lūgšanai, katehēzei, Bībeles lasīšanai un pārdomām. Pēc noteikta laika atnāk vietējās draudzes prāvests, lai administrētu sakramentus. Atbildīgie par šādām „misiju mājām” parasti ir kristīgie laji vai reliģiozo institūtu locekles. Pastorālais darbs ir ļoti smags. Kubā trūkst priesteru. Viens priesteris vada trīs līdz pat septiņām draudzēm. Lauku rajonos viņam nākas mērot garu ceļu, lai sasniegtu katoļu kopienas. Lai evaņģelizētu, vispirms ir jāiziet no dievnamiem un jāmeklē cilvēki” – piebilda priesteris Ariels Suarezs.

S. Krivteža / VR