R. Kantalamessas pārdomas par Svētā Gara dievišķību
Baznīcas atjaunotne var notikt tikai Svētajā Garā, tas ir, pateicoties Viņa gaismai
un Viņa spēkam – sacīja priesteris Ranjero Kantalamessa, atsaucoties uz svētīgā Jāņa
Pāvila II apustulisko vēstuli „A concilio Costantinopolitano I”. Piektdien, 23. martā,
kapucīnu tēvs vadīja Lielā gavēņa trešās pārdomas. Tās noklausījās Romas Kūrijas darbinieki.
Uzrunā viņš balstījās uz sv. Bazīlija Lielā mācību par Svētā Gara dievišķību. Svētais
Gars ir vēl viena centrālā mūsu ticības realitāte – uzsvēra sprediķotājs.
Pirmajā
tikšanās reizē priesteris Kantalamessa runāja par Kristus dievišķību, bet otrajā par
Vissvētāko Trīsvienību. „Atminieties savus priekšniekus! Sekojiet viņu ticībai!” (Ebr
13, 7) – ir Gavēņa laika pārdomu temats. Gatavojoties pāvesta pasludinātajam Ticības
gadam (12.10.2012 - 24.11.2013), šīs pārdomas ir vērstas uz to, lai mēs atjaunotu
savu ticības sparu un piešķirtu tai svaigumu. Šogad kapucīnu tēvs balstās uz Atanāzija,
Nazianses Gregora, Bazīlija Lielā un Nissas Gregora darbiem. Pirmajā reizē viņš uzsvēra,
ka no Baznīcas tēviem varam mācīties ne tik daudz veidu, kā evaņģelizēt, ne arī kā
aizstāvēt ticību pret maldiem, bet drīzāk varam no viņiem mācīties padziļināt savu
ticību, atklāt tās lielumu un skaistumu, un mācīties iespējami pilnīgāk īstenot to
savā dzīvē.
Par Svētā Gara dievišķību Bazīlijam nepieder ne pirmais, ne pēdējais
vārds. Tādā gadījumā rodas jautājums, kāpēc šīm pārdomām tika izvēlēti tieši viņa
darbi. Tēvs Ranjero Kantalamessa paskaidroja: „Tāpēc ka Bazīliju, atšķirībā no citiem,
vairāk interesē pati lieta (latīniski: res) nekā tās formulējums. Viņu vairāk
interesē Svētā Gara dievišķība kā tāda, nevis termini, ar ko tā tiek izteikta”. Ja
sakām, ka Baznīcas atjaunotne var notikt tikai Svētajā Garā, tad šajā ziņā tieši Bazīlijs
ir vislabākais ceļa rādītājs. Viņa mācība šodien ir aktuāla tādēļ, ka viņš prot izcili
parādīt Svētā Gara darbības lomu katrā pestīšanas vēstures brīdī un ikvienā Baznīcas
dzīves jomā. Šis Baznīcas tēvs atklāj, kā Svētais Gars darbojas radīšanā un pestīšanas
vēsturē, tai skaitā, Jēzus dzīves laikā. Viņš atklāj arī to, kā Svētais Gars darbojas
Baznīcas dzīvē, un viņš runā par Svētā Gara lomu eshatoloģijā. Svētais Gars piešķir
visām lietām skaistumu, kārtību un harmoniju. Tēvs Kantalamessa piebilda, ka Bazīliju
vēl vairāk interesē Svētā Gara klātbūtne un darbība katra kristieša personīgajā dzīvē.
Svētais Garš šķīstī dvēseli no grēkiem, izgaismo to un dievišķo.
Kapucīnu
tēvs atgādināja, ka mūsu dzīvē viss sākas ar Kristību. Saņemot šo sakramentu, mēs
piedzimstam jaunai dzīvei, tomēr kopš tā laika esam aicināti iet pa pilnveidošanās
ceļu un kļūt aizvien līdzīgāki Dievam, lai sasniegtu sākotnējo skaistumu. Šis ceļš
reizē ir krusta ceļš. Daudzi to labprāt pieņem, iemācās tikt galā ar savā iegribām,
un tiecas pilnībā paklausīt Dieva gribai, tādējādi iemantojot patiesu brīvību un laimi.
Šajā sakarā sprediķotājs minēja divas tuksneša tēva Doroteja no Gazas pamācības. Ja
gribam būt pilnīgi brīvi, iemācīsimies pārvarēt savu gribu – raksta Dorotejs. Tādā
veidā maz pamazām, ar Dieva palīdzību, iesim uz priekšu un panāksim pilnīgu atbrīvošanos
no savām iegribām. Pārvarēt savu gribu ir iespējams ļoti īsā laikā desmitiem reižu.
Piemēram, kāds pastaigājoties, kaut ko ierauga, grib skatīties tālāk, bet tad nekavējoties
pieņem stingru lēmumu: Nē, es neskatīšos! Tādā veidā viņš uzvar savas iegribas. Tad,
kad dzirdam kādu aprunājam otru, mūsu vecais cilvēks mudina mūs iesaistīties aprunās.
Tomēr mēs varam pateikt stingru „nē” un tādējādi iznīcināt sevī šo veco cilvēku. Noslēgumā
priesteris Ranjero Kantalamessa norādīja, ka Svētais Gars spēlē ļoti būtisku lomu
mūsu iekšējās pārveides procesā. Viņš apgaismo mūsu prātu, piepilda sirdi ar mīlestību,
dod spēku cīņā ar ļauno, palīdz augt labajā un svētdara mūs. Tur, kur valda haoss,
Svētais Gars ievieš kārtību. Tur, kur valda sašķeltība, Viņš panāk vienprātību. Tur,
kur grēks ir iecirtis neglītus robus, šī Gara žēlastība visu nolīdzina un padara skaistu.