Santjago de Kuba-El Kobre-Havanna – pāvesta ceļojuma maršruts Kubā

14 gadus pēc pāvesta Jāņa Pāvila II vēsturiskās vizītes Kubā, šo zemi atkal apmeklēs Pētera pēctecis. Benedikts XVI Kubā ieradīsies 26. martā, tūlīt pēc apustuliskās vizītes Meksikā. Svēto tēvu uzņems divas lielākās pilsētas – Havanna un un Santjago de Kuba. Pāvests ieradīsies arī El Kobrē – nelielā pilsētiņā netālu no Santjago, kur atrodas Kubas debesīgās aizbildnes, Kobres Dievmātes svētnīca. El Kobrē viesis iegriezīsies arī svētā Bazila Lielā garīgajā seminārā.

Benedikta XVI vizītei Kubā ir izteikts mariānisks raksturs. Tā norisināsies 400. gadskārtā, kopš atrasta Kobres Dievmātes statuja. 26. martā pāvests celebrēs Svēto jubilejas Misi Santjago de Kubas Antonio Maseo laukumā. Santjago de Kubu spāņu konkistadori nodibināja 1515. gadā. Tā kļuva arī par koloniālās valdības un bīskapa sēdekli. Santjago de Kuba ir cieši saistīta arī ar Karlosa Manuela Sespedesa vadīto neatkarības kustību un ar vergu atbrīvošanu. Savukārt, XX gadsimta vēsturē pilsēta ir iegājusi ar 1953. gada 26. jūlijā notikušo uzbrukumu Monkadas kvartālam, ko veica arī brāļi Fidels un Rauls Kastro. Viņu mērķis bija destabilizēt valsts prezidenta, ASV sabiedrotā Fulgensio Batistas diktatūru.

Šis uzbrukums izgāzās, ap 160 tā dalībnieku gāja bojā bruņotajā sadursmē, citi, tostarp arī brāļi Kastro, tika apcietināti. Fidels Kastro, būdams advokāts, procesa gaitā aizstāvēja pats sevi, teikdams runu, kas vēlāk kļuva slavena ar nosaukumu „Vēsture mani attaisnos”. Fidels Kastro tika notiesāts uz nāvi, taču prezidents Batista, pēc katoļu klēra lūguma, nāvessodu atcēla neilgi pirms eksekūcijas. Tā tika nomainīta ar 15 gadus ilgu cietumsodu. Taču divus gadus vēlāk, cietumnieku māšu grupa uzsāka kampaņu par Kastro un viņa līdzbiedru atbrīvošanu. Kampaņa guva arī vairāku politiķu un intelektuāļu atbalstu. Kubas kongress, pateicoties arī prezidenta Batistas parakstam, visus politiskos cietumniekus amnestēja. Brāļi Kastro un vairāki citi viņu līdzgaitnieki devās trimdā uz Meksiku, no kurienes 1956. gada decembrī nelegāli atgriezās Kubā, lai gāztu Fulgensio Batistas valdību, kas viņiem izdevās 1959. gada 1. janvārī.

22 kilometru attālumā no Santjago de Kubas atrodas El Kobre – galvenais Kubas svētceļojumu centrs, kur baltas krāsas svētnīcā glabājas 60 centimetrus augstā Kobres Dievmātes statuja. Svētnīcas fonā atrodas Kardeniļjo kalns, kas ir bagāts ar vara iegulām. Vārds „varš” spāniski skan cobre. No tā ir atvasināts gan vietas, gan arī Dievmātes statujas nosaukums.

Pāvesta Benedikta XVI ceļojums pa Kubu noslēgsies galvaspilsētā Havannā. Arī to 1519. gadā nodibināja spāņu konkistadori. Šobrīd Havannā dzīvo divarpus miljoni iedzīvotāju. Pilsēta ir izpletusies ap 730 kilometru lielā platībā. Metropoles vēsturiskais centrs ir iekļauts UNESCO kultūras mantojuma sarakstā. Viena no Havannas vēsturiskajām celtnēm ir katedrāle. XVI gadsimtā to uzcēla jezuīti kā sava ordeņa dievnamu. Pēc jezuītu padzīšanas no Kubas, baroka stila baznīca kļuva par Havannas katedrāli. Šeit no 1795. līdz 1898. gadam, pirms pārvešanas uz Siviļu, glabājās Kristofora Kolumba mirstīgās miesas.

1787. gadā pāvests Klements XIV izveidoja Havannas arhidiecēzi. Šobrīd to vada arhibīskaps Džeims Ortega i Alamino.

I. Šteinerte/VR