Noslēgušies Gavēņa laika garīgie vingrinājumi Vatikānā. Sestdien pāvests pateicās
to vadītājam, Kinšasas arhibīskapam no Kongo Demokrātiskās Republikas Lorenam Monsengvo
Pasinja, kurš bija sagatavojis meditācijas par komūniju ar Dievu. Benedikts XVI izteica
pateicību par kardināla sniegto nozīmīgo iespēju viņam pašam un viņa līdzstrādniekiem
Romas kūrijā.
Vēršoties pie rekolekciju vadītāja, pāvests teica: „Komentējot
dažus fragmentus no svētā Jāņa 1. vēstules, Jūs mūs vadījāt, lai mēs spētu atklāt
kopības noslēpumu, kurā esam iekļauti līdz ar Kristību. Pateicoties šim Jūsu izvēlētajam
gājumam, klusums un lūgšanas šais dienās, bet jo īpaši Euharistijas adorācija, bija
piepildīti ar dziļu atzinību Dieva priekšā par to lielo mīlestību, ko Viņš mums ir
devis un ar kuru mūs piesaistījis sev kā savus bērnus. Tā ir mūsu visdziļākā realitāte,
kas pilnībā izpaudīsies tad, kad mūsu acis redzēs Viņa vaigu un mēs būsim līdzīgi
Viņam.”
Svētais tēvs augsti novērtēja kardināla Pasinjas lielo kompetenci Svēto
Rakstu ekseģēzē un viņa garīgo un pastorālo pieredzi. „Jūs mūs vadījāt ar Dievam pievērstu
skatienu, un tieši šī skatiena dēļ, esam labāk iepazinuši mīlestību un ticību, kas
veido kopību. Savas meditācijas Jūs papildinājāt ar skaistiem stāstiem, galvenokārt
ar tādiem, kas ir ņemti no Jūsu dārgās Āfrikas zemes. Šie stāsti mums sagādāja prieku
un palīdzēja izprast daudzas lietas,” teica Benedikts XVI. Viņš atzinās, ka rekolekciju
dienās viņu īpaši iespaidojis stāsts par kādu kardināla draugu, kurš būdams komā,
sajuties kā tumšā tunelī, taču beigās ieraudzījis nedaudz gaismas un izdzirdējis skaistu
mūziku. „Man šķiet, ka tā varētu būtu mūsu dzīves parabola,” teica pāvests, „mēs bieži
atrodamies tumšā tunelī, taču ticība palīdz mums saskatīt gaismu un izdzirdēt skaistu
mūziku, sajust Dieva skaistumu, debesu un zemes, Dieva Radītāja un radības skaistumu.”
„Patiešām, cerībā mēs esam pestīti,” atsaucoties uz svētā Pāvila vēstuli romiešiem
(sal 8,24), teica pāvests.
Benedikts XVI pastāstīja arī, ka īpaša prieka
iemesls šais rekolekciju dienās bijusi iespēja kardināla klātbūtnē un viņa stilā iepazīt
ticības liecību Āfrikas kontinenta Baznīcā, kura tic, cer un mīl. Tas ir garīgais
mantojumus, kas veido lielu bagātību visai Dieva tautai visā pasaulē, jo īpaši jaunās
evaņģelizācijas perspektīvā. Benedikts XVI piebilda, ka būdams Āfrikas Baznīcas dēls,
kardināls Lorens Monsengvo Pasinja vēlreiz ir palīdzējis apmainīties ar dāvanām, kas
ir viens no skaistākajiem ekleziālās brālības aspektiem, kurā ģeogrāfiskā un kultūras
izcelsme rod simfonisku izpausmes veidu mistiskās Miesas vienotībā.
Pāvests
deva savu apustulisko svētību kardinālam Lorenam Monsengvo Pasinja un visiem viņam
uzticētajiem priesteriem un ticīgajiem.