Pāvesta lūgšanu nodomi martam

Vispārējais Svētā tēva lūgšanu nodoms ir veltīts sievietes lomai: Lai sieviešu devums sabiedrībā tiek pilnībā atzīts visā pasaulē.

2009. gadā Benedikts XVI apmeklēja Svēto Zemi. Svētās Mises laikā Ammānā, Jordānijā, 10. maijā viņš aicināja ticīgos būt drosmīgiem Evaņģēlija lieciniekiem. Homīlijā pāvests pievērsās ģimenei un sievietes misijai Dieva plānā. Ģimene ir cēls aicinājums – viņš uzsvēra. Svētais tēvs vēlēja, lai tā kļūst par īstu lūgšanas skolu, kurā bērni iemācītos mīlēt Dievu, attīstīt pašdisciplīnu un rūpes par citu cilvēku vajadzībām. Šajā ziņā īpašu lomu spēlē sievietes. Daudzas ticīgās mātes, garīgās māsas, skolotājas, ārstes vai medmāsas rāda spožu pacietības, mīlestības un uzticības piemēru. Daudzas sievietes ar lielu drosmi un nesavtību veltī savu dzīvi miera veicināšanai un mīlestības sēšanai pasaulē. Vai sabiedrība prot to novērtēt?

Benedikts XVI atgādināja, ka jau pirmās Svēto Rakstu lappuses vēstī, kā vīrietis un sieviete, kuri ir radīti pēc Dieva attēla, ir aicināti papildināt viens otru un būt par Dieva līdzdalībniekiem, dodot pasaulei dzīvību. „Diemžēl”, teica pāvests, „šī Dieva dotā sievietes cieņa un loma ne vienmēr ir bijusi pietiekami labi saprasta un novērtēta”. Baznīca un sabiedrība vispār ir nonākušas pie atziņas, ka nepieciešama sievietes „pravietiskā harizma”, kā to dēvēja pāvests Jānis Pāvils II savā enciklikā Mulieris dignitatem (sal. 29). „Sievietes ir mīlestības nesējas, žēlsirdības skolotājas un miera kaldinātājas”, homīlijā teica Benedikts XVI. Viņas dod siltumu un cilvēcību pasaulei, kas cilvēku bieži vien vērtē pēc aukstajiem derīguma un peļņas kritērijiem. Baznīca iestājas par to, lai tiktu respektēta sievietes un katra cilvēka personas cieņa. Tādā veidā tā sniedz ļoti būtisku ieguldījumu patiesi humānas kultūras veicināšanā un mīlestības civilizācijas izplatīšanā.

Svētā tēva misionārais lūgšanu nodoms mūs aicina veltīt uzmanību vajāšanām pakļautajiem kristiešiem, īpaši, Āzijas reģionā: Lai Svētais Gars dod izturību tiem, kuri, it īpaši Āzijā, tiek diskriminēti, vajāti un pakļauti nāvei Kristus vārda dēļ.

„Reliģiskā brīvība – miera ceļš” – tāds bija Benedikta XVI vēstījuma 44. Pasaules Miera dienā temats, kas tika atzīmēta 2011. gada 1. janvārī. Vēstījuma centrālais jautājums ir reliģiskā brīvība. Tās pamats ir cilvēka personas cieņa un tā ir orientēta uz „nemainīgo patiesību” – norāda pāvests. Reliģiskā brīvība ir autentiska tad, ja iet roku rokā ar patiesības meklējumiem un ar patiesību par cilvēku. Mūsdienu pasaulē reliģijas aizsegā daudzviet notiek diskriminācijas, vardarbība un vajāšanas.

Dokumentā Svētais tēvs piemin Irākā notikušos atentātus pret kristiešiem un Tuvo Austrumu Bīskapu sinodi, kas iedrošināja šī reģiona katoļticīgos, neraugoties uz pārbaudījumiem, būt drosmīgiem ticības lieciniekiem. Kristiešus visā pasaulē Svētais tēvs aicina lūgties par saviem vajātajiem ticības brāļiem.

Vēstījumā Benedikts XVI sniedz nozīmīgus vērtēšanas kritērijus, kas palīdz atšķirt īstu „reliģiozitāti” no fundamentālisma un dažādām manipulācijām. Viss, kas vēršas pret cilvēka cieņu, reizē nostājas pret patiesību un ir pretrunā ar reliģijas brīvību – norāda pāvests. Vatikāna II koncils atgādina par katra cilvēka pienākumu un tiesībām meklēt patiesību reliģijas lietās. Šo tiesību ievērošana ir nepieciešamais priekšnoteikums cilvēka integrālajai attīstībai, kopējā labuma un miera veicināšanai – lasām dokumentā.

J. Evertovskis / VR