Austrumu Baznīcu kongregācija aicina solidarizēties ar Svētās Zemes kristiešiem

„Lieldienu gaidīšana ir izdevīgs brīdis, lai visu Katolisko Baznīcu padarītu jūtīgāku pret Svētās Zemes vajadzībām, lai veicinātu lūgšanas un tuvākmīlestības iniciatīvas,” raksta Austrumu Baznīcu kongregācijas prefekts Leonardo Sandri. Ar vēstules starpniecību viņš vēršas pie visiem bīskapiem un līdz ar to arī pie visas Baznīcas locekļiem, aicinot tos izrādīt solidaritāti ar brāļiem un māsām, kas dzīvo Izraelā un Palestīnā, kā arī Jordānijā, Sīrijā, Libānā, Kiprā, Ēģiptē. Kardināls Sandri atzīmē, ka šīs zemes veido Dieva svētīto zemi, kuru ir pārstaigājis cilvēktapušais Dieva Dēls, lai pasludinātu Kunga valstību. Savu Vārdu apstiprinājis ar brīnumiem un zīmēm, Viņš ieradās Svētajā pilsētā, lai ļautu piekalt sevi krustā, augšāmceltos no mirušajiem un dāvātu mums Svēto Garu. Kopš tā laika katrs kristietis šai pilsētā un šai zemē atrod pats sevi. Tas ir iespējams, jo arī šodien gani, kurus ir izvēlējies Kungs Jēzus, pulcē šeit brāļus un māsas ticībā, lai svinētu Tā mīlestību, kurš „ir darījis jaunas visas lietas” (Apd 21,5).

Austrumu Baznīcu kongregācija atgādina pasaules bīskapiem pāvesta Benedikta XVI nemitīgo aicinājumu dāsni atbalstīt Baznīcas misiju Svētajā Zemē. Tā ir pastorāla misija, taču tai pašā laikā visiem bez izņēmuma piedāvā sociālo kalpojumu. Tādējādi pieaug brālība, kas sagrauj šķelšanos un diskrimināciju, lai vienmēr atjaunotu ekumenisko un starpreliģiju dialogu. Tas ir apbrīnojams miera un izlīgšanas darbs, kas vēl vairāk ir nepieciešams šodien, kad kopā ar Svēto tēvu esam norūpējušies par to zemju tautām, kurās spriedze mijas ar vardarbību, jo īpaši Sīrijā un Svētajā Zemē.

Diena, kuru pāvesti ir izvēlējušies par kolektes dienu Svētās Zemes vajadzībām, ir piektdiena pirms Lieldienām, proti, Lielā Piektdiena. „Šķiet, ka šogad šai dienā vēl vairāk nekā agrāk, ir jāpievērš uzmanība tiem ticīgajiem un viņu ganiem, kas savā ikdienā ir ieslēgti visu Tuvo Austrumu tautu ciešanās. Kristiešu emigrācija vēl vairāk pieaug miera trūkuma dēļ. Tas grauj cerību un ļauj ienākt bailēm, rada sajūtu, ka savā dzimtenē nav nākotnes,” vēstulē raksta Austrumu Baznīcu kongregācijas prefekts. Viņš piebilst, ka tāpat kā evaņģēliskajā līdzībā par kviešu graudu (sal. Jņ 12, 24), Svētās Zemes kristiešu pūliņi sagatavo labāku nākotni, taču šodien prasa atbalstīt skolas, veselības aprūpes iestādes, mājokļu vajadzības, sabiedriskās pulcēšanās vietas. „Cik liela ir to jauniešu ticība, kas vēlas liecināt par Kalna svētībām, mīlot savu zemi un darbojoties miera un taisnības labā ar evaņģēliskajiem nevardarbības līdzekļiem. Cik lepni un nelokāmi savā ticībā ir tie, kas sludina izlīgšanas un piedošanas vārdus, protot šādā veidā atbildēt uz vardarbību un nelietīgu varas izmantošanu,” teikts kardināla Sandri vēstulē.

Vēršoties pie universālās Baznīcas locekļiem, kardināls atgādina, ka mūsu pienākums ir atgriezt Svētās Zemes kristiešiem garīgo mantojumu, kuru esam saņēmuši no viņu divus tūkstošus gadu ilgās uzticības kristīgajām patiesībām. To varam darīt ar mūsu lūgšanām, konkrētu palīdzību, ar svētceļojumiem. Ticības gads dos motivāciju, lai spertu soļus pretim Svētajai Zemei, pirms tam ar sirdi svētceļojot starp Kristus noslēpumiem Kunga svētās Mātes pavadībā. Lielajā Piektdienā, kad pulcēsimies ap Kristus krustu, jutīsimies tuvāk šiem mūsu brāļiem un māsām, lai vientulību, kas bieži vien ienāk viņu dzīvē, uzvar mūsu brālība.

Vēstules noslēgumā Austrumu Baznīcu kongregācijas prefekts pateicas priesteriem, reliģisko ordeņu un kongregāciju locekļiem un visiem labas gribas cilvēkiem, kas rūpējas par Jēzus zemi.

I. Šteinerte/VR