Ķīna: miris viens no vecākajiem katoļu priesteriem
5. februārī 91 gada vecumā miris priesteris Laurencijs Žans Ven Čans – Ķīnas dienvidu
provinces Junnaņas trīs ekleziālo vienību administrators. Viņš ir dzimis 1920. gada
10. augustā Haijižondzai, Kunmingas arhidiecēzē jau minētajā provincē. 12 gadu vecumā
Žans Ven Čans iestājās Sinšanas Mazajā seminārā un 1936. gadā Bailongtanas Garīgajā
seminārā. 1941. gadā sāka studijas Kunmingas Teoloģijas institūtā, 1946. gada 23.
decembrī saņēma priestera svētības un tika nozīmēts darbā par Kunmingas katedrāles
vikāru.
1953. gadā, pastiprinoties komunistu režīmam, tēvs Laurencijs bija
spiests atstāt kalpošanu katedrālē un pārcelties uz Huanšandongas baznīcu, kur pelnot
naudu iztikai, uzsāka vistu un trušu audzēšanu.
1958. gada 10. februārī viņš
tika apsūdzēts par antirevolucionāru darbību un uz desmit gadiem ieslodzīts Kunmingas
cietumā. 1962. gada jūlijā Laurencijs Žans Ven Čans no cietuma tika atbrīvots un turpmāk
norīkots spaidu darbos Juaņdzjanas fermā, kur palika līdz 1982. gadam.
Atgriezies
Kunmingā, viņš nodevās ticīgo aprūpei, kas bija izkaisīti pa visu plašo Junnaņas provinci,
kas robežojas ar Vjetnamu, Birmu, Tibetu un Laosu. Tā kā priestera darbs nebija apmaksāts,
iztiku šai laikā nācās pelnīt ar dažādiem pagaidu darbiem.
1987. gada 7. jūlijā
priesteris tika rehabilitēts un kopš šī laika varēja nodoties vienīgi dvēseļu aprūpes
darbam. 2000. gadā viņš tika nominēts par Kunmingas arhidecēzes diecezālo administratoru.
Priesteris
Laurencijs Žans vienmēr ir palicis uzticīgs Baznīcai un pāvestam. Tāpēc viņš bija
nemitīgā policijas uzmanības lokā, ieskaitot arī pēdējos dzīves gadus. Ķīniešu priestera
dzīve bija skaidra liecība par katolisko ticību vienotībā ar Pētera pēcteci. Viņu
cienīja un mīlēja ticīgie un brāļi priesterībā ne tikai Junnaņas provincē, bet arī
ārpus tās robežām.