2012-02-18 18:46:19

Benedikts XVI jaunajiem kardināliem: "Lai jūsu misija atbilst Kristus loģikai!"


18. februārī Romā notika kardinālu konsistorijs, kurā pāvests iecēla 22 jaunus kardinālus, piešķīra tiem kardinālu bereti, gredzenu un titulu. Savā uzrunā svētā Pētera bazilikā Benedikts XVI paskaidroja, ka līdz ar titulārbaznīcas piešķiršanu Romā, kardināli ir iekļauti Pētera pēcteča vadītajā Romas Baznīcā, lai cieši sadarbotos ar viņu, vadot universālo Baznīcu. Jaunie kardināli, kas ienāk kardinālu kolēģijas sastāvā, ar jaunām un ciešākām saiknēm vienojas ne tikai ar Romas pontifu, bet arī ar visu ticīgo kopienu, kas ir izkaisīta plašajā pasaulē. Savā īpašajā kalpošanā, atbalstot Pētera kalpošanu, jaunie kardināli būs aicināti ievērot un izvērtēt visas Baznīcas misiju, tās notikumus, problēmas, pastorālos kritērijus.

Šāda nozīme piemīt arī sarkanās beretes piešķiršanai. Jaunajiem kardināliem ir uzticēts kalpot mīlestībā – mīlestībā uz Dievu, uz Viņa Baznīcu, absolūtā beznosacījumu mīlestībā uz brāļiem līdz pat asins izliešanai, ja tas būtu nepieciešams, un par ko liecina arī sarkanā kardinālu apģērba krāsa. Bez tam, no kardināliem tiek prasīts kalpot Baznīcai ar mīlestību un spēku, ar skolotāju gudrību, ar ganu enerģiju, ar mocekļu uzticību un drosmi.

Uzrunas turpinājumā pāvests aplūkoja Evaņģēlija fragmentu, kurā Jēzus parādās kā kalps, dodot piemēru, kuru atdarināt un kuram sekot. Zebedeja dēli Jēkabs un Jānis Viņam lūdz: „Dod mums, lai mēs Tavā godībā sēdētu viens Tavā labajā, otrs Tavā kreisajā pusē!” (Mk 10, 37). Taču Jēzus atbild: „Jūs nezināt, ko lūdzat. Vai jūs varat dzert to biķeri, ko Es dzeru, un tāpat kristīti kristībā, kurā Es tieku kristīts?”(38). Ir skaidrs, ka biķeris nozīmē ciešanas, ko Jēzus pieņem, lai izpildītu Tēva gribu. Kalpošana Dievam un brāļiem, sevis dāvāšana: šāda ir loģika, ko prasa īsta ticība. Tas nav pasaulīgais varas un slavas stils.

Jēkaba un Jāņa lūgums rāda, ka viņi nesaprot tās dzīves loģiku, par kuru liecina Jēzus, loģiku, pēc kuras māceklim ir jāvadās savā garā un rīcībā. Taču kļūdainā loģika nepieder tikai Zebedeja dēliem, bet skar arī pārējos desmit apustuļus, kuri sāka dusmoties uz Jēkabu un Jāni. Viņi dusmojas tāpēc, ka nav viegli ienākt Evaņģēlija loģikā un atstāt varas un slavas loģiku. Svētais Jānis Hrizostoms apgalvo, ka visi apustuļi vēl bija nepilnīgi – gan tie divi, kas vēlējās pacelties virs pārējiem desmit, gan arī pārējie, jo viņus pārņēma skaudība. Mācekļus bija pārņēmusi cilvēciskā vājība un viņi savā starpā sprieda par to, kurš valdīs pār citiem.

Šī epizode Jēzum liek vērsties pie visiem saviem mācekļiem un „saukt viņus pie sevis”, gandrīz piekļaut sev, lai veidotu vienu un nedalāmu miesu ar Viņu, lai parādītu īsto ceļu, kas ved uz patieso godību, uz Dieva godību. Jēzus saka: „Jūs zināt, ka tie, kas tiek uzskatīti par tautu valdniekiem, valda pār tām un viņu valdnieki izmanto varu pār tām. Bet tā lai nav jūsu starpā! Bet kas grib tapt lielāks, lai ir jūsu sulainis! Bet kas no jums grib būt pirmais, lai ir visu kalps!” (Mk 10, 42-44).

Pāvests piebilda: „Kundzība un kalpošana, egoisms un altruisms, savtība un dāvināšana, personīgās intereses un došana par velti: šīs dziļi kontrastējošās loģikas konfrontējas katrā laikā un katrā vietā. Nav šaubu par Jēzus izvēlēto ceļu – Viņš neaprobežojas, ar vārdiem uz to norādīdams sava laika un mūsdienu mācekļiem, bet pats to dzīvo savā miesā.”

Jēzus paskaidro, ka arī „Cilvēka Dēls nav nācis, lai Viņam kalpotu, bet lai Viņš kalpotu un dotu Savu dzīvību daudzo atpestīšanai.” (45). Pāvests teica, ka šie vārdi ar vienreizēju intensitāti apgaismo kardinālu konsistoriju. Tie atskan dvēseles dziļumos un liecina par aicinājumu un saucienu.

Turpinot, Benedikts XVI paskaidroja, ka saskaņā ar Svēto Rakstu tradīciju, Cilvēka Dēls ir tas, kurš saņem varu un kundzību no Dieva. Jēzus savu misiju šīszemes virsū interpretē, Cilvēka Dēla tēlu pārklādams ar cietošā kalpa tēlu, kas ir aprakstīts Isaja grāmatā (53,1-12). Viņš saņem varu un godību tikai būdams kalps, bet kā kalps Viņš uz sevi uzņemas visas cilvēces sāpes un grēkus. Tāpēc brīva vardarbīgas nāves pieņemšana kļūst par daudzu cilvēku atbrīvošanas cenu, tā kļūst par katra cilvēka un visas cilvēces atpestīšanas sākumu un pamatu.

Pāvests novēlēja, lai Kristus pilnīga sevis dāvāšana uz krusta, kardināliem kļūst par sākumu, stimulu un spēku ticībai, kas darbojas mīlestībā. Svētais tēvs piebilda: „Lai jūsu misija Baznīcā un pasaulē vienmēr ir tikai Kristū, lai tā atbilst Viņa loģikai, nevis pasaules loģikai, lai to apgaismo ticība un vada tuvākmīlestība, kas nāk no Kunga godības pilnā Krusta.”

Benedikts XIV pastāstīja, ka uz gredzena, ko viņš šai dienā piešķir jaunajiem kardināliem, ir attēloti svētie Pēteris un Pāvils, bet centrā zvaigzne, kas simbolizē Dievmāti. Pāvests teica, ka nēsājot šo gredzenu, kardināli ir aicināti ik dienas atcerēties liecību, ko abi apustuļi sniedza par Kristu – līdz pat moceklībai šeit, Romā, Baznīcu darīdami auglīgu ar savām asinīm. Savukārt, atgādinājums par Jaunavu Mariju, lai kardināliem vienmēr ir kā aicinājums sekot tai, kura bija nelokāma savā ticībā un pazemīgi kalpoja Kungam.

Noslēdzot uzrunu, Benedikts XVI sveica oficiālās valstu delegācijas un diecēžu pārstāvjus, kas ir ieradušies līdzi jaunajiem kardināliem. Pāvests aicināja ticīgos lūgties, lai kardinālos atspoguļojas Gans un Skolotājs, mūsu Kungs Jēzus Kristus, kas ir katras gudrības avots un ceļa rādītājs visiem. „Lūdzieties arī par mani, lai es vienmēr varu liecināt Dieva tautai drošu mācību un ar pazemīgu neatlaidību vadīt svētās Baznīcas stūri,” noslēgumā aicināja pāvests.

I. Šteinerte/VR







All the contents on this site are copyrighted ©.