2012-02-15 16:01:42

Jēzus pēdējie vārdi – lūgšanas, piedošanas un paļāvības mācība. Pāvests iestājas ģimeņu labā


Lai cik lieli būtu pārbaudījumi un ciešanas, ko piedzīvojam, Dievs mūs nekad neizlaiž no savām rokām – sacīja Benedikts XVI vispārējās audiences laikā. Katehēzes mācībā viņš pievērsās Jēzus lūgšanai pie krusta. Šoreiz pāvests skaidroja trīs frāzes no Lūkasa evaņģēlija: „Tēvs, piedod viņiem, jo viņi nezina, ko dara” (23, 34); „šodien tu būsi ar mani paradīzē” (23, 43); „Tēvs, Tavās rokās es nododu savu garu” (23, 46). Viņš uzsvēra, ka, lai cik būtu bijusi sarežģīta un smaga mūsu dzīve, Dievs savā labestībā var mūs skart līdz pat pēdējam elpas vilcienam.

Uzrunājot Pāvila VI zālē sapulcējušos svētceļniekus itāļu valodā, Benedikts XVI sveica Daudzbērnu ģimeņu nacionālās asociācijas pārstāvjus. Viņš norādīja, ka ģimenes, kurās ir vairāki bērni, sniedz mūsdienu sabiedrībai nozīmīgu ticības, drosmes un optimisma liecību, jo, ja nav bērnu, tad nav arī nākotnes. Šajā kontekstā Svētais tēvs izteica aicinājumu veicināt daudzbērnu ģimeņu atbalstu ar atbilstošiem sociāliem pasākumiem un likumdošanu. Šādas ģimenes ir visas tautas bagātība un cerība – viņš sacīja. Benedikts XVI sveica arī kardinālus Staņislavu Dzivišu un Staņislavu Rilko ar delegāciju, kuri ieradās Romā, lai prezentētu pāvestam Svētā Pētera bazilikas Svēto durvju reprodukciju, kas atradīsies svētīgā Jāņa Pāvila II muzejā Vadovicē, Polijā.

Pāvesta vadītās katehēzes var dēvēt par „lūgšanas skolu”. Pagājušajā trešdienā viņš aplūkoja Jēzus vārdus „mans Dievs, mans Dievs, kāpēc Tu mani atstāji”, bet šodien pievērsās trīs iepriekš minētajām frāzēm. Pirmā un trešā ir lūgšana, ar kādu Jēzus vēršas pie sava Tēva, bet otrā – apsolījums tā saucamajam „labajam laupītājam”, kuru bieži vien dēvē arī par „laupītāju gandarītāju”.

Pirmie vārdi „Tēvs, piedod viņiem, jo viņi nezina, ko dara” tiek izteikti uzreiz pēc krustā piesišanas. Tā ir aizbildniecības lūgšana – skaidroja Benedikts XVI. Jēzus lūdz, lai viņa pāridarītājiem tiktu piedots. Tādā veidā Viņš ir pirmais, kurš īsteno to, ko mācīja Kalna mācībā: „Mīliet savus ienaidniekus un dariet labu tiem, kuri jūs ienīst” (Lk 6, 27). Jēzus ne tikai piedod saviem slepkavām, bet aizlūdz par viņiem. Benedikts XVI skaidroja, ka šīs aizlūgšanas iemesls ir pāridarītāju „nezināšana”, jo nezināšana atstāj vaļā durvis uz atgriešanos.

Otrie vārdi „Patiesi es tev saku: šodien tu būsi ar mani paradīzē” ir cerības vārdi – sacīja Svētais tēvs. Labais laupītājs, atrazdamies Jēzus klātbūtnē, apdomā un nožēlo. Viņš nonāk pie apziņas, ka atrodas Dieva Dēla priekšā, kurš atklāj cilvēkiem paša Dieva attēlu. Tādēļ lūdz: „Jēzu, piemini mani, kad Tu nāksi savā valstībā”. Jēzus atbilde pārsniedz gaidīto. Tādējādi Viņš dod stingru cerību, ka Dieva labestība var mūs aizskart pat dzīves pēdējā brīdī un vaļsirdīga lūgšana var panākt, ka pat pēc maldīgi nodzīvotas dzīves, Tēvs, kurš gaida sava dēla atgriešanos, sagaidīs arī mūs ar atplestām rokām.

Trešie Jēzus vārdi „Tēvs, Tavās rokās es nododu savu garu” tiek izteikti pirms pašas nāves. Stāsts ir apvīts ar dažādiem simboliem. Lūkass runā par tumsu, kas apklāja visu zemi, trijām stundām un tempļa priekškara pārplīšanu. Benedikts XVI norādīja, ka stāstā varam saskatīt divas paralēlas zīmes attiecībā uz debesīm un templi. Debesis aptumšojas, bet templī, kas ir Dieva klātbūtnes vieta, pārplīst priekškars. Ar to tiek norādīts, ka Jēzus nāve ir visu visumu aptverošs un liturģisks notikums. Tā iezīmē jauna kulta sākumu templī, kas nav cilvēku rokām celts. Tā ir paša nomirušā un augšāmcēlušā Jēzus Miesa, kas sapulcina kopā visus cilvēkus un vieno viņus savā Miesas un Asiņu sakramentā.

Pāvests skaidroja, ka vārdi „Tēvs, Tavās rokās es atdodu savu garu” norāda uz pilnīgu paļāvību uz Dieva mīlestību. Bez tam, katru Jēzus vārdu, žestu un rīcību iezīmē Viņa īpašās attiecības ar Tēvu. Minētie vārdi ir sevis atdeves akts. Pat ja nāve ir dramatisks notikums, Jēzu caurstrāvo dziļš miers, kura avots ir paļāvība uz Tēvu un pilnīga atdeve Viņa rokās.

Uzrunājot itāļu, poļu, angļu un spāņu svētceļniekus, Benedikts XVI atgādināja, ka mirstošā Jēzus vārdi pie krusta ir mums piedošanas gara iedvesmota lūgšanas mācība. Ik dienas atkārtojot vārdus „piedod mums mūsu parādus kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem”, atceramies, ka pāridarījumu piedošana ir mīlestības akts. Šī mīlestība mūs vieno ar žēlsirdīgo un piedošanu nesošo Dievu, atbrīvo mūs no naida un dziedina visas rētas. Jēzus pie krusta māca, lai arī mēs, pat ja tas nav viegli, piedotu saviem ienaidniekiem, lūgtos par tiem, kas mums dara ļaunu, un būtu žēlsirdīgi un mīloši.

J. Evertovskis / VR







All the contents on this site are copyrighted ©.