Pāvesta vēstījums 49. Pasaules lūgšanu dienā par paaicinājumiem
Vatikāns publicējis Benedikta XVI vēstījumu 49. Pasaules lūgšanu dienā par aicinājumiem,
kas tiks atzīmēta 29. aprīlī. Tās temats: „Aicinājumi – Dieva Mīlestības dāvana”.
Pāvests atgādina, ka ikvienas pilnīgās dāvanas avots ir Dievs, kurš ir Mīlestība.
Par to raksta apustulis Jānis, piebilstot, ka „tas, kurš paliek mīlestībā, tas paliek
Dievā un Dievs viņā”(1 Jņ 4, 16). Saskaņā ar Svētajiem Rakstiem, Dievs mūs mīlēja
jau pirms nekā tika radīta pasaule. Pār katru cilvēku Dievam ir savs mīlestības plāns.
Katra radība ir Dieva bezgalīgās, uzticīgās un mūžīgās mīlestības auglis. Šīs patiesības
atklāšana reāli izmaina mūsu dzīvi – uzsver Benedikts XVI.
Par to varam pārliecināties,
lasot sv. Augustīna liecību viņa slavenajā grāmatā „Atzīšanās”: „Vēlu es Tevi iemīlēju,
skaistums, tik senais un tik jaunais, vēlu es Tevi iemīlēju! Tu biji manī, bet es
– ārā, un tur Tevi meklēju. Es, neglītenis, ielauzos Tevis radītajā skaistumā! Tu
biji kopā ar mani, bet es ar Tevi nebiju. Radītais turēja mani tālu no Tevis, bet
tā visa nebūtu, ja tas nebūtu Tevī. Tu skaļi sauci mani un iekliedzies, un pārtrauci
manu kurlumu, Tu uzzibsnīji, atmirdzēji un padzini manu aklumu, Tu izlēji savu smaržu,
es to ieelpoju un tagad tvīkstu pēc Tevis; es nobaudīju, un tagad esmu izsalcis un
izslāpis; Tu pieskāries man, un es iedegos Tavā mierā” (10, 27.38). Komentējot šo
fragmentu, Benedikts XVI norāda, ka Augustīns apraksta tikšanās ar Dievu neizsakāmo
noslēpumu. Hiponas bīskaps apliecina, ka, atklājot Dieva mīlestību, cilvēka dzīve
patiešām pilnībā izmainās. Runa ir par pilnīgi nesavtīgu mīlestību, kas bija pirms
mums, atbalsta mūs visas dzīves laikā un nemitīgi aicina mūs tai atbildēt.
Katrs
aicinājums ir Dieva iniciatīva un Viņa mīlestības dāvana – raksta pāvests. Pirmo soli
sper Dievs. Viņš to dara ne tādēļ, ka mēs izceltos ar kaut ko īpaši labu, bet pateicoties
Viņa mīlestības klātbūtnei, kas „ir iesēta mūsu sirdīs caur Svēto Garu” (Rm 5, 5).
Dieva bezgalīgās mīlestības iniciatīva pilnībā atklājas Jēzū Kristū. Dievs vienmēr
nāk mums pretī, un Viņš to dara visdažādākajos veidos – caur savu Vārdu, caur sakramentiem,
sevišķi – Euharistiju, un caur dažādiem cilvēkiem. Viņa mīlestība ir uzticīga. Viņa
vārds ir dots paaudžu paaudzēm (sal. Ps 105). Svētais tēvs norāda, ka nepieciešams
sludināt un sludināt, īpaši jaunajām paaudzēm, šīs dievišķās mīlestības pievilcīgo
skaistumu.
„Dārgie brāļi un māsas, mums jāatveras šai mīlestībai”, lasām dokumentā.
„Jēzus Kristus ik dienas aicina mūs uz Tēva mīlestības pilnību” (sal. Mt 5, 48). Tiekties
pēc pilnības kristīgajā dzīvē, nozīmē mīlēt „tāpat kā” mīl Dievs. Šī mīlestība īstenojas
pilnīgā, uzticīgā un auglīgā sevis atdevē. „Sējiet mīlestību tur, kur tās nav, un
jūs pļausiet mīlestību” – savā laikā sacīja sv. Jānis no Krusta. Benedikts XVI skaidro,
ka aicinājumi rodas un plaukst šajā atdeves laukā, kur ir atvērtība Dieva mīlestībai.
Tie rodas kā šīs mīlestības auglis. Mēs esam aicināti smelt no šī mīlestības avota
lūdzoties, klausoties un lasot Dieva vārdu, un pieņemot sakramentus, īpaši, piedaloties
Euharistijā. Tieši tādā veidā ir iespējams mīlēt savu tuvāko un saskatīt viņā paša
Kristus attēlu – lasām dokumentā. Pāvests atgādina, ka Dieva mīlestība un tuvākmīletība
ir nesaraujami savā starpā saistītas. Tie ir vienas un tās pašas dievišķās mīlestības
divi izpausmes veidi, ko ar īpašu intensitāti un sirds skaidrību jāizdzīvo tiem, kuri
izvēlējušies priesterības vai konsekrētās dzīves ceļu.
Dieva mīlestība ir
aicināto personu atbildes motīvs – norāda Benedikts XVI. Savukārt tuvākmīlestība panāk
to, ka priesteris un konsekrētā persona kļūst par vienotības starp cilvēkiem veicinātāju
un cerības sējēju. Pāvests vēršas pie bīskapiem, priesteriem, diakoniem, reliģisko
ordeņu locekļiem, katehētiem un pastorālajiem darbiniekiem ar aicinājumu rūpēties
par aicinājumiem uz priesterību un konsekrēto dzīvu. Svarīgi radīt Baznīcā labvēlīgus
apstākļus tam, lai tiktu izteikti daudzi „jā” un lai tās būtu nesavtīgas atbildes
Dieva mīlestības aicinājumam. Svētais tēvs vēlreiz atgādina, ka Dieva Vārds, lūgšana
un Euharistija ir lieli dārgumi, kas ļauj atklāt Dieva valstībai veltītās dzīves skaistumu.
Benedikts XVI norāda uz vietējo Baznīcu lomu aicinājumu izšķiršanas un padziļinātas
pārbaudes procesā. Svarīgi, lai tās ar gudru padomu palīdzētu jauniešiem un sniegtu
viņiem stingru garīgo atbalstu. Tādā veidā kristīgā kopiena pati kļūst par Dieva mīlestības
spožo zīmi. Upurgatavās mīlestības pieredzi jaunieši var gūt ģimenēs. Ģimene ir ne
tikai cilvēciskās un kristīgās formācijas īpašā vieta, bet tā var kļūt par pirmo un
labāko aicinājuma sējēju. Tā var palīdzēt atklāt priesterības un konsekrētās dzīves
skaistumu. Šajā laukā ir svarīga garīgo ganu un laju sadarbība – vēstījumā 49. Vispasaules
lūgšanu dienai par aicinājumiem raksta Benedikts XVI.