2012-02-13 15:41:14

Pāvesta vēstījums 49. Pasaules lūgšanu dienā par paaicinājumiem


Vatikāns publicējis Benedikta XVI vēstījumu 49. Pasaules lūgšanu dienā par aicinājumiem, kas tiks atzīmēta 29. aprīlī. Tās temats: „Aicinājumi – Dieva Mīlestības dāvana”. Pāvests atgādina, ka ikvienas pilnīgās dāvanas avots ir Dievs, kurš ir Mīlestība. Par to raksta apustulis Jānis, piebilstot, ka „tas, kurš paliek mīlestībā, tas paliek Dievā un Dievs viņā”(1 Jņ 4, 16). Saskaņā ar Svētajiem Rakstiem, Dievs mūs mīlēja jau pirms nekā tika radīta pasaule. Pār katru cilvēku Dievam ir savs mīlestības plāns. Katra radība ir Dieva bezgalīgās, uzticīgās un mūžīgās mīlestības auglis. Šīs patiesības atklāšana reāli izmaina mūsu dzīvi – uzsver Benedikts XVI.

Par to varam pārliecināties, lasot sv. Augustīna liecību viņa slavenajā grāmatā „Atzīšanās”: „Vēlu es Tevi iemīlēju, skaistums, tik senais un tik jaunais, vēlu es Tevi iemīlēju! Tu biji manī, bet es – ārā, un tur Tevi meklēju. Es, neglītenis, ielauzos Tevis radītajā skaistumā! Tu biji kopā ar mani, bet es ar Tevi nebiju. Radītais turēja mani tālu no Tevis, bet tā visa nebūtu, ja tas nebūtu Tevī. Tu skaļi sauci mani un iekliedzies, un pārtrauci manu kurlumu, Tu uzzibsnīji, atmirdzēji un padzini manu aklumu, Tu izlēji savu smaržu, es to ieelpoju un tagad tvīkstu pēc Tevis; es nobaudīju, un tagad esmu izsalcis un izslāpis; Tu pieskāries man, un es iedegos Tavā mierā” (10, 27.38). Komentējot šo fragmentu, Benedikts XVI norāda, ka Augustīns apraksta tikšanās ar Dievu neizsakāmo noslēpumu. Hiponas bīskaps apliecina, ka, atklājot Dieva mīlestību, cilvēka dzīve patiešām pilnībā izmainās. Runa ir par pilnīgi nesavtīgu mīlestību, kas bija pirms mums, atbalsta mūs visas dzīves laikā un nemitīgi aicina mūs tai atbildēt.

Katrs aicinājums ir Dieva iniciatīva un Viņa mīlestības dāvana – raksta pāvests. Pirmo soli sper Dievs. Viņš to dara ne tādēļ, ka mēs izceltos ar kaut ko īpaši labu, bet pateicoties Viņa mīlestības klātbūtnei, kas „ir iesēta mūsu sirdīs caur Svēto Garu” (Rm 5, 5). Dieva bezgalīgās mīlestības iniciatīva pilnībā atklājas Jēzū Kristū. Dievs vienmēr nāk mums pretī, un Viņš to dara visdažādākajos veidos – caur savu Vārdu, caur sakramentiem, sevišķi – Euharistiju, un caur dažādiem cilvēkiem. Viņa mīlestība ir uzticīga. Viņa vārds ir dots paaudžu paaudzēm (sal. Ps 105). Svētais tēvs norāda, ka nepieciešams sludināt un sludināt, īpaši jaunajām paaudzēm, šīs dievišķās mīlestības pievilcīgo skaistumu.

„Dārgie brāļi un māsas, mums jāatveras šai mīlestībai”, lasām dokumentā. „Jēzus Kristus ik dienas aicina mūs uz Tēva mīlestības pilnību” (sal. Mt 5, 48). Tiekties pēc pilnības kristīgajā dzīvē, nozīmē mīlēt „tāpat kā” mīl Dievs. Šī mīlestība īstenojas pilnīgā, uzticīgā un auglīgā sevis atdevē. „Sējiet mīlestību tur, kur tās nav, un jūs pļausiet mīlestību” – savā laikā sacīja sv. Jānis no Krusta. Benedikts XVI skaidro, ka aicinājumi rodas un plaukst šajā atdeves laukā, kur ir atvērtība Dieva mīlestībai. Tie rodas kā šīs mīlestības auglis. Mēs esam aicināti smelt no šī mīlestības avota lūdzoties, klausoties un lasot Dieva vārdu, un pieņemot sakramentus, īpaši, piedaloties Euharistijā. Tieši tādā veidā ir iespējams mīlēt savu tuvāko un saskatīt viņā paša Kristus attēlu – lasām dokumentā. Pāvests atgādina, ka Dieva mīlestība un tuvākmīletība ir nesaraujami savā starpā saistītas. Tie ir vienas un tās pašas dievišķās mīlestības divi izpausmes veidi, ko ar īpašu intensitāti un sirds skaidrību jāizdzīvo tiem, kuri izvēlējušies priesterības vai konsekrētās dzīves ceļu.

Dieva mīlestība ir aicināto personu atbildes motīvs – norāda Benedikts XVI. Savukārt tuvākmīlestība panāk to, ka priesteris un konsekrētā persona kļūst par vienotības starp cilvēkiem veicinātāju un cerības sējēju. Pāvests vēršas pie bīskapiem, priesteriem, diakoniem, reliģisko ordeņu locekļiem, katehētiem un pastorālajiem darbiniekiem ar aicinājumu rūpēties par aicinājumiem uz priesterību un konsekrēto dzīvu. Svarīgi radīt Baznīcā labvēlīgus apstākļus tam, lai tiktu izteikti daudzi „jā” un lai tās būtu nesavtīgas atbildes Dieva mīlestības aicinājumam. Svētais tēvs vēlreiz atgādina, ka Dieva Vārds, lūgšana un Euharistija ir lieli dārgumi, kas ļauj atklāt Dieva valstībai veltītās dzīves skaistumu. Benedikts XVI norāda uz vietējo Baznīcu lomu aicinājumu izšķiršanas un padziļinātas pārbaudes procesā. Svarīgi, lai tās ar gudru padomu palīdzētu jauniešiem un sniegtu viņiem stingru garīgo atbalstu. Tādā veidā kristīgā kopiena pati kļūst par Dieva mīlestības spožo zīmi. Upurgatavās mīlestības pieredzi jaunieši var gūt ģimenēs. Ģimene ir ne tikai cilvēciskās un kristīgās formācijas īpašā vieta, bet tā var kļūt par pirmo un labāko aicinājuma sējēju. Tā var palīdzēt atklāt priesterības un konsekrētās dzīves skaistumu. Šajā laukā ir svarīga garīgo ganu un laju sadarbība – vēstījumā 49. Vispasaules lūgšanu dienai par aicinājumiem raksta Benedikts XVI.

J. Evertovskis / VR







All the contents on this site are copyrighted ©.