ES uz nabadzības sliekšņa atrodas 23 % iedzīvotāju
2010. gadā 115 milj. (23 %) Eiropas Savienības pilsoņu atradās uz nabadzības un sociālās
atstumtības sliekšņa – par to liecina 8. februārī publicētie ES statistikas biroja
„Eurostat” pētījumu rezultāti. Tas nozīmē, ka šīs personas ietilpa vismaz vienā no
trim atstumtības kategorijām: nabadzība, nopietns materiālā trūkuma stāvoklis vai
darba trūkums. Par pakļautiem nabadzības riskam Eiropas Savienībā tiek uzskatīti tie
cilvēki, kuri dzīvo mājsaimniecībā, kuras ienākumi ir zemāki par noteikto nabadzības
slieksni, proti, par 60 % no vidējiem ienākumiem attiecīgajā valstī. Par materiālo
trūkumu runā tad, ja uz cilvēku attiecas vismaz četras no sekojošajām deviņām lietām:
nespēja samaksāt kredītu, īri, komunālos rēķinus; nespēja apmaksāt neparedzētus izdevumus;
nespēja apmaksāt nedēļu garas brīvdienas ārpus dzīvesvietas; nespēja adekvāti apsildīt
māju; nespēja atļauties nopirkt maltītei gaļu vai zivi katru otro dienu; nespēja iegādāties
personīgo automašīnu, veļas mašīnu, krāsu TV un telefonu.
Latvija ierindojās
trešajā vietā. Viskritiskākā situācija bija Bulgārijā, kur nabadzībai un sociālajai
atstumtībai pakļauti 42 % iedzīvotāju. Turpat, otrajā vietā nostājās Rumānija (41
%), bet trešajā – Latvija (38 %). Pēc tam sekoja Lietuva (33 %) un Ungārija (30 %).
Salīdzinoši zemā līmenī šis rādītājs bija Austrijā, Somijā un Luksemburgā (katrā valstī
17 %), Beļģijā, Holandē un Zviedrijā (pa 15 %), un Čehijas Republikā (14 %). Pārvēršot
skaitļos, 2010. gadā Latvijā nabadzībā un trūkumā dzīvoja aptuveni 846 tk. cilvēku.
Šajā riska grupā visvairāk ietilpa bērni vecumā līdz 18 gadiem (42 %).