2012-02-08 14:55:47

Pāvests mudina uzticēt savas ikdienas nastas Dievam un atbalstīt aukstuma upurus


Sakarā ar lielo aukstumu, kas pēdējo nedēļu laikā skāra daļu Eiropas, Benedikts XVI vispārējā audiencē apliecināja savu garīgo tuvumu cietušajiem un aicināja ticīgos lūgties par visiem upuriem un viņu ģimenes locekļiem. Turklāt pāvests mudināja visus uz solidaritāti, lai pārbaudījumu piemeklētajiem ļaudīm tiktu sniegta nesavtīga palīdzība.

Katehēzes mācību Svētais tēvs veltīja Jēzus lūgšanai pie krusta – Viņa saucienam: „Mans Dievs, mans Dievs, kāpēc Tu mani esi atstājis?” (Mk 15, 34). „Esiet droši par Dieva mīlestību un Viņa klātbūtni savā dzīvē!” – mudināja Benedikts XVI franču svētceļniekus. „Dievs dzird mūsu saucienus un atbild mūsu lūgšanām ar to cerību, ko atnesa Jēzus ar savu uzvaru pār nāvi un ļaunumu”. Spāņu un poļu valodā pāvests mudināja ticīgos ar mīlestību lūgties īpaši par tiem brāļiem, kurus nospiež ikdienas dzīves nasta, kuri piedzīvo fiziskās un garīgās ciešanas, bailes un vientulību. Esam aicināti lūgties, lai katrs sajustu, ka Dievs viņu mīl un nekad neatstāj.

Benedikts XVI skaidroja, ka dramatiskie notikumi pie krusta norisinās divos etapos. Pirmās trīs stundas Jēzus ir pakļauts neticīgo izsmieklam un skepticismam. Otrās trīs stundas zemi apņem tumsa. Kristus nāves notikumā ņem dalību pat visums. Saskaņā ar bībelisko tradīciju, tumsa var nozīmēt gan ļaunā klātbūtni un darbību, gan arī Dieva noslēpumaino klātbūtni. Piemēram, Izceļošanas grāmatā lasām, ka Mozus tuvojās „tumšajiem mākoņiem, kuros bija Dievs” (Izc 20, 21). Taču krustā sišanas brīdī tumsa simbolizē nāvi, kurā nokāpj Dieva Dēls, lai, caur šo mīlestības žestu, nestu dzīvību.

Ko nozīmē Jēzus sauciens: „Mans Dievs, mans Dievs, kāpēc Tu mani esi atstājis?” – jautāja pāvests. Ar šiem vārdiem sākas 22. psalms. Tajos psalmists vēlas pateikt gan to, ka jūtas pamests viens, gan arī pauž drošu apziņu par Dieva klātbūtni savas tautas vidū. „Mans Dievs, es saucu dienā, bet tu man neatbildi, un arī naktī, bet neatrodu mieru” (Ps 22, 3). Psalmists runā par „saucienu”. Viņš pauž savas sāpes, noliek tās lūgšanā šķietami promesošā Dieva priekšā. Baiļu brīdī lūgšana pārvēršas par saucienu. “Tas notiek arī mūsu attiecībās ar Kungu”, sacīja Svētais tēvs. “Smagās un sāpīgās situācijās, kad liekas, ka Dievs nedzird, nebaidīsimies uzticēt Viņam visu smagumu, ko savā sirdī nesam, nebaidīsimies savās ciešanās saukt uz Dievu, jo Viņš ir tuvu, pat ja šķiet, ka klusē”.

Brīdī, kad cilvēki Jēzu atstāja un Viņam bija jāpiedzīvo nāves dramatiskumu visā tā apmērā, Viņš lūdzās, apzinādamies Dieva Tēva klātbūtni un tuvumu. Jēzus lūgšanai nav nekāda sakara ar tāda cilvēka saucienu, kurš sagaida nāvi ar izmisumu vai domā, ka ir pamests. Vārdi „Mans Dievs, mans Dievs, kāpēc Tu mani esi atstājis” apliecina, ka Jēzus uzņemas uz sevis savas tautas un visu cietēju nastu. Viņš uzņemas uz sevis to cilvēku smagumu, kurus nospiež ļaunums. Jēzus visu mūsu smagumu noliek Dieva priekšā, esot pārliecināts un drošs, ka Viņa sauciens tiks izklausīts caur augšāmcelšanos. Jēzus lūgšana ietver sevī pilnīgu paļāvību un uzticēšanos Dievam, atdevi Viņa rokās pat tad, kad nejūtam Viņa klātbūtni, kas liekas, ka Viņš klusē, vai nesaprotam Viņa plānu.

Katehēzes noslēgumā Benedikts XVI vēlreiz aicināja ticīgos uzticēt Dievam savas ikdienas nastas un dzīvot ar drošu pārliecību par Viņa tuvumu. Jēzus sauciens atgādina, ka lūgšanā mums vajadzētu pārkāpt sava „es” un savu problēmu barjeras, lai atvērtos citu cilvēku vajadzībām un ciešanām. Mirstošā Jēzus lūgšana pie krusta ir mums aicinājums ar mīlestību lūgties par saviem līdzcilvēkiem, kuri cieš un kuriem vajadzīgs atbalsts un mierinājums.

J. Evertovskis / VR







All the contents on this site are copyrighted ©.