Klusums un vārds ir divi būtiski jaunās evaņģelizācijas elementi

Vatikāns publicējis Benedikta XVI vēstījumu 46. Pasaules Sociālo komunikāciju dienā, kas tiks atzīmēta 20. maijā. Tā temats: „Klusums un vārds: evaņģelizācijas ceļš”. Dokumentā pāvests uzsver, ka tur, kur ir informācijas pārpilnība, būtiska nozīme ir klusumam, lai atšķirtu svarīgo no mazāk svarīga, nederīga vai otršķirīga. Klusumā cilvēks rod atbildi uz saviem eksistenciālajiem jautājumiem. Mūsu sirdī ir ieliktas dziļas slāpes pēc patiesības. Daudzas jauno tehnoloģiju aplikācijas un sociālie tīkli var mūs pamudināt uzdot vitāli svarīgus jautājumus, nodoties dziļākām pārdomām, kā arī var kļūt par „vietu”, kur notiek dalīšanās ar Dieva vārdu. Kā kristieši esam aicināti atklāt citiem to, ko paši „redzējām un dzirdējām”, lai visi varētu iemantot dzīvi vienotībā ar Dievu (sal. Jņ 1, 3).

Vēstījumā Benedikts XVI norāda, ka tā temats ir svarīgs, taču reizēm savstarpējās komunikācijas procesā tiek atstāts novārtā. Runa ir par attiecībām starp klusumu un vārdu. Abiem aspektiem vajadzētu būt līdzsvarā un papildināt vienam otru, lai panāktu personu starpā autentisku dialogu un dziļu tuvību. Klusums ir komunikācijas integrāla sastāvdaļa – uzsver pāvests. Klusumā mēs klausāmies, labāk sevi iepazīstam, atklājam jaunas idejas, padziļinām savas domas, skaidrāk izprotam, ko gribam teikt vai ko gaidām no otra cilvēka, kā arī atrodam labāko izteiksmes veidu. Klusēšana ļauj runāt un izteikties otram cilvēkam. Tādā veidā paveras telpa, kur notiek savstarpēja ieklausīšanās un kļūst iespējamas dziļākas attiecības cilvēku starpā. Klusums ir īpaši svarīgs šajā informācijas pārpilnības laikā. Dziļas pārdomas palīdz mums saskatīt notikumu kopsakarību un labāk tos izvērtēt. Tāpēc ir nepieciešams radīt tādu vidi – sava veida „ekosistēmu”, kur būtu līdzsvarā klusums, vārds, attēli un skaņas – atgādina Benedikts XVI.

Viņš norāda, ka šodienas komunikācijas dinamiku lielā mērā nosaka jautājumi pēc dažādām atbildēm. Meklēšanas rīki un sociālie tīkli ir komunikācijas izejas punkti daudziem cilvēkiem, kuri meklē padomus, ierosmes, informāciju vai atbildes. Globālais tīmeklis mūsdienās aizvien vairāk pārvēršas par vietu, kur tiek uzdoti jautājumi un meklētas atbildes. Vēl jo vairāk, mūsdienu cilvēku bieži vien pat bombardē ar atbildēm uz tādiem jautājumiem, ko viņš nekad nav uzdevis. Tāpēc ārkārtīgi svarīgs ir klusums, lai varētu izšķirties starp daudzajiem ierosinājumiem un saņemtajām atbildēm, un īpaši, lai saskatītu un pievērstos patiesi svarīgiem jautājumiem.

Benedikts XVI apliecina, ka šajā biezajā un raibajā komunikācijas pasaulē liela daļa cilvēku tomēr pievērš uzmanību eksistenciālajiem jautājumiem: Kas es esmu? Ko es spēju izzināt? Ko es varu darīt? Ko varu gaidīt jeb uz ko varu cerēt? Pāvests norāda, ka svarīgi izrādīt pretimnākšanu cilvēkiem, kuri uzdod šos jautājumus. Svarīgi viņus pieņemt un atvērties nopietnam dialogam. Šajā sakarā Svētais tēvs atgādina, ka reizēm klusums uzrunā spēcīgāk nekā steigā dota atbilde. Minētie jautājumi liecina par cilvēka sirds nemieru un viņa ilgām pēc patiesības, kas piešķir dzīvei jēgu un dot cerību. Cilvēkam nepietiek vienkārši ar draudzīgu domu un pieredzes apmaiņu, jo viņā mīt dziļas slāpes pēc patiesības. Pāvests atzīst, ka daudzi portāli, aplikācijas un sociālie tīkli var palīdzēt cilvēkam uzdot dziļākus jautājumus un pamudināt viņu uz pārdomām. Daudzi šie līdzekļi veicina cilvēka iekšējo klusumu, palīdz lūgties, meditēt un dod iespēju dalīties ar Dieva vārdu. Ar īsiem ierakstiem var patiešām izteikt ļoti dziļas domas ar nosacījumu, ka cilvēks neatstāj novārtā savas garīgās dzīves izkopšanu – uzsver Benedikts XVI.

Pāvests atgādina, ka daudzās reliģiskajās tradīcijās klusumam tiek ierādīta īpaša vieta. Tas palīdz cilvēkam ne tikai atrast pašam sevi, bet arī atrast Patiesību, kas savukārt piešķir jēgu visām pārējām lietām un visai viņa dzīvei. Klusumā runā arī Dievs. Par to liecina Kristus krusts. Ja Dievs uzrunā cilvēku klusumā, tad cilvēks klusumā atklāj iespēju uzrunāt Dievu un vēstīt par Dievu. Mums ir vajadzīgs klusums, kas vainagojas kontemplācijā, un ļauj satikties ar pestīšanu nesošo Vārdu. Šajā kontekstā Benedikts XVI norāda uz steidzamo nepieciešamību liecināt par to, ko „esam redzējuši un dzirdējuši”, lai tādējādi katrs iemantotu dzīvi vienotībā ar Dievu. Klusā kontemplācija iegremdē mūs Mīlestības avotā un līdz ar to tuvina saviem līdzcilvēkiem, ļaujot sadzirdēt viņu sāpes un atklāt viņiem Kristus gaismu, Viņa dzīvības vēsti un pilnīgās mīlestības dāvanu.

Vēstījuma noslēgumā Benedikts XVI atgādina, ka klusuma pilnajā kontemplācijā atklājas mūžīgais Vārds, kas radīja pasauli, un mēs atklājam pestīšanas plānu, ko Dievs īsteno ar saviem vārdiem un žestiem visā cilvēces vēsturē. Pestīšanas plāna kulminācija ir pats Kristus. Viņš ir Atklāsmes vidutājs un piepildījums. Viņš mums atklāja Dieva Tēva patieso tēlu un ar savu nāvi un augšāmcelšanos atbrīvoja mūs no grēka un nāves verdzības un ieveda Dieva bērnu brīvībā. Atbildi uz fundamentālo jautājumu par cilvēka dzīves jēgu atrodam Kristū, kurš vienīgais spēj remdēt cilvēka sirds nemieru. Šis Kristus noslēpums ir pamats Baznīcas misiju darbam. Tieši šis noslēpums liek kristiešiem kļūt par cerības vēstnešiem, pestīšanas sludinātājiem, Dieva mīlestības lieciniekiem un, tādējādi, par personas cieņas, taisnības un miera veicinātājiem. Pāvests uzsver, ka apgūt komunikācijas mākslu drīzāk nozīmē iemācīties klausīties un kontemplēt nekā runāt. Šo aspektu vajadzētu īpaši ņemt vērā tiem, kuri nodarbojas ar evaņģelizāciju. Klusums un vārds ir divi būtiski un integrāli jaunās evaņģelizācijas elementi, ko Baznīca veic mūsdienu pasaulē, izmantojot sociālās komunikācijas līdzekļus.

J. Evertovskis / VR