Izceļošana darbā uz ārzemēm liecina par robiem valsts sistēmā

Kamēr vecāki atrodas darbā ārzemēs, par bērnu „aukli” un „audzinātāju” nereti kļūst televīzija un internets – sarunā ar žurnālistiem norādīja Manilas arhib. Luiss Antonio Tagle. 10 procenti filipīniešu, tas ir 9,4 miljoni no 94 miljoniem dzīvo ārpus savas valsts. 54 gadus vecais bīskaps norādīja, ka katram, protams, ir tiesības doties emigrācijā, taču šim fenomenam ir gan savi pozitīvie, gan arī negatīvie aspekti. No vienas puses, darbs ārzemēs bieži vien uzlabo cilvēku dzīves apstākļus, un tas ir pozitīvi. No otras puses, šie cilvēki tomēr ir spiesti izbraukt nabadzības dēļ, un tā ir zīme, ka kaut kas nav kārtībā ar valsts sistēmu kopumā. Baznīca Filipīnās raizējas īpaši par to, ka emigrācija sašķeļ ģimenes. Nereti vecāki spiesti savus bērnus atstāt mājās un būt šķirti no viņiem gadiem ilgi. Ar vecāku nopelnīto naudu bērni var izglītoties, labāk dzīvot, bet nekas nevar bērniem aizvietot pašu vecāku klātbūtni – uzsvēra arhib. Tagle. Daudz filipīniešu dzīvo Taizemē un Kambodžā, bet darba un dzīves apstākļi nereti tur ir sliktāki nekā viņu pašu dzimtajā zemē. Vairāki simti tūkstoši strādā Saūda Arābijā, Apvienotajos Arābu Emirātos un Katarā, taču tur ir grūtības praktizēt savu katoļticību. 350 tūkstoši filipīniešu strādā arī dažādās pasaules malās uz kuģiem.

J. Evertovskis / Sir