Ungārija: jaunā Konstitūcija un tajā iekļautās vērtības

Pretrunīgas diskusijas Eiropā izraisījusi Ungārijas valsts jaunā Konstitūcija, kas ir apstiprināta 2011. gadā. Tā sākas ar Dieva vārdu, liek aizsargāt cilvēka dzīvību no ieņemšanas brīža līdz dabiskajam norietam, un deklarē, ka Ungārija aizsargā ģimenes institūciju, kas ir balstīta uz vīrieša un sievietes laulību. Konstitūcija precizē, ka ģimene ir tautas izdzīvošanas pamats. Nodokļu politikā Konstitūcija liek rēķināties ar bērnu izglītības izmaksām.

Kāpēc Ungārijas valsts jaunā Konstitūcija tik ļoti nepatīk vairākiem politikas veidotājiem Eiropas Savienībā? Intervijā Vatikāna radio šo nostāju komentē Eštergomas-Budapeštas arhidiecēzes palīgbīskaps Janošs Šekelī. Saskaņā ar viņa teikto, „daži intelektuāļi nespēj samierināties ar to, ka Ungārija atļaujas izcelt fundamentālās vērtības, tāpēc viņi dodas uzbrukumā”. „Protams, vērtību fakts netiek atklāti pieminēts, bet Ungārijas valdības rīcībā tiek meklēti trūkumi, kam patiesībā ir mazsvarīga nozīme,” saka bīskaps Šekelī. Viņš atgādina, ka Orbana valdība ir izdevusi jaunu mediju likumu, atzīstot, ka sākotnējā tekstā bija daži pārspīlējumi, piemēram, tāda pati valsts kontrole pār laikrakstiem, kādu Eiropas valstis parasti veic pār elektroniskajiem medijiem. Šie pārspīlējumi tika novērsti, paklausot Ungārijas Konstitucionālās tiesas un dažu Eiropas orgānu ierosinājumiem. Līdz ar to galējais teksts pilnīgi atbilst Eiropas tiesībām.

Ungārijas valdība ir izdevusi arī likumu par reliģiskajām kopienām. Šī likuma mērķis ir atņemt juridisko statusu tām reliģiskajām kopienām, kuru vienīgā iecere ir gūt peļņu. Ungārijā reliģisko kopienu vadītās skolas, sociālās institūcijas un slimnīcas no valsts saņem tādu pašu finansējumu kā valsts skolas, sociālās institūcijas un slimnīcas. Tāpēc laika gaitā ir radušās daudzas fiktīvas reliģiskās kopienas, kuru mērķis bija saņemt valsts finansējumu. Pašreizējais likums detalizēti nosaka apstākļus, kas nepieciešami, lai viena Baznīca, vai reliģiskā kopiena varētu saņemt valsts piešķirtos līdzekļus. Tā piemēram, šādai kopienai Ungārijā ir jādarbojas vismaz 20 gadi un tās locekļu skaits nedrīkst būt mazāks par tūkstoti. Reliģiskajām kopienām, kuras nav saņēmušas juridisko apstiprinājumu, ir ļauts darboties arī turpmāk, taču tās nesaņems valsts finansējumu. Tomēr, sasniedzot nepieciešamos apstākļus, šīs kopienas var cerēt uz juridiskā statusa piešķiršanu nākotnē.

Bīskaps Šekelī nenoliedz, ka Ungārijas valdība nebūtu pieļāvusi kļūdas. Dažas no tām attiecās uz banku darbību, taču šobrīd visas šīs kļūdas ir novērstas. „Visumā, pašreizējā Ungārijas valdība liek darboties svarīgākajām cilvēciskajām un kristīgajām vērtībām, un tāpēc tā ir kļuvusi par daudzu uzbrukumu mērķi,” saka Eštergomas-Budapeštas palīgbīskaps. Sarunas noslēgumā viņš piebilst: „Arī Evaņģēlijā lasām, ka Kunga mācekļus daudzi ienīdīs.”

I. Šteinerte/VR