Benedikts XVI: Euharistija – kristīgās lūgšanas vainagojums

Piedaloties Euharistijā, lūgsimies, lai, neraugoties uz mūsu vājumu, nepazaudējam savu dzīvi, bet lai Kristus nāves un augšāmcelšanās spēkā tā tiek pārveidota – mudināja Benedikts XVI, uzrunājot vispārējās audiences dalībniekus. Viņš aicināja ticīgos savu dzīvi un ikdienas krustu pārvērst Dieva un tuvākmīlestības upurī. Katehēzes mācībā pāvests pievērsās Jēzus lūgšanai Pēdējo vakariņu laikā. Šis svinīgais brīdis saistās ar neizbēgamo Viņa nāves tuvošanos. Lai gan notikums iekļaujas jūdu pashas kontekstā, tomēr tas raksturojas ar kaut ko pilnīgi jaunu, proti, Jēzus sevis atdevi. Pēdējo vakariņu laikā Viņš iedibināja Euharistiju – savas Miesas un Asiņu sakramentu. Svētais tēvs uzsvēra, ka piedalīšanās Euharistijā ir būtiski svarīga mūsu kristīgās dzīves sastāvdaļa. Euharistija ir arī lūgšanas skola un piepildījums.

Kas notiek Pēdējo vakariņu laikā? Kāds ir šī notikuma kodols? – jautāja Benedikts XVI. Jēzus lauž maizi, izdala to saviem mācekļiem un pasniedz viņiem biķeri ar vīnu. Šos žestus pavada vārdi un lūgšana. Tas ir Euharistijas iedibināšanas, kā arī Jēzus un Baznīcas lūgšanas brīdis – norādīja pāvests. Viņš paskaidroja, ka evaņģēlists Lūkass un apustulis Pāvils liek akcentu uz pateicību. „Viņš ņēma maizi, pateicās, to lauza un deva saviem mācekļiem” (Lk 22, 19). Savukārt Marks un Matejs vairāk norāda uz svētīšanas žestu. „Jēzus paņēma maizi, svētīja to, lauza un deva viņiem” (Mk 14, 22). Abi grieķu termini „eucaristein” un „eulogein” saistās ar ebreju vārdu „berakha”, tas ir ar lielo pateicības un svētības lūgšanu ebreju tradīcijā. Pateicības un slavas lūgšana paceļas pie Dieva un atgriežas kā svētība. Upuris, ko cilvēks velta Dievam, atgriežas pie viņa paša kā svētība – norādīja pāvests.

Pēdējo vakariņu mielastā Jēzus jau iepriekš īsteno savu nāvi un augšāmcelšanos – sacīja Benedikts XVI. Kristus piepilda savus iepriekš teiktos vārdus par Labo Ganu: „Es atdodu savu dzīvību, lai atkal to atgūtu. Neviens neatņem to no manis, bet es to atdodu pats no sevis. Un man ir vara to atdot un ir vara to atkal ņemt. Šo bausli es saņēmu no sava Tēva” (Jņ 10, 17-18). Tātad Jēzus jau iepriekš atdod savu dzīvību, kas Viņam tiks atņemta. Tādā veidā Viņš savu brutālo nāvi pārvērš par brīvu sevis atdeves aktu. Viņš atdod sevi citiem citu labā. Piedzīvotā vardarbība pārvēršas par īstu, brīvu un pestīšanu nesošu upuri – skaidroja pāvests.

Kārtējo reizi lūgšanā, kas sākta saskaņā ar bibliskās tradīcijas rituāliem, Jēzus atklāj savu identitāti un gatavību izpildīt līdz galam savu pilnīgās mīlestības misiju. Paklausot Tēva gribai, Viņš upurē sevi. Lūgšanas piepildījums ir šī sevis atdeve. Kontemplējot šīs nakts Jēzus žestus un vārdus, skaidri redzam, ka pateicoties savai ciešajai un nepārtrauktajai saiknei ar Tēvu, Viņš katram no mums dāvā Mīlestības sakramentu, „Sacramentum caritatis”. Benedikts XVI norādīja, ka Pēdējo vakariņu laikā Jēzus lūdzās par savējiem. Viņš īpaši lūdzās par Pēteri. Viņa lūgšana vainagojās Euharistijā, sevis pilnīgajā atdevē. Tas ir būtisks atbalsts visiem mācekļiem pārbaudījumu un vājuma brīdī. Pāvests uzsvēra, ka Jēzus lūgšana un Euharistija ir stiprinājums katram no mums. Tā ir „svētceļnieku maize”, kas dod spēku visiem, kuri ir noguruši un pazaudējuši dzīves orientierus. Jēzus īpaši lūdzās par Pēteri, lai viņš, atgriezies, stiprinātu savus brāļus ticībā. Svētais tēvs atgādināja, ka Jēzus lūdzās un turpina šodien nemitīgi lūgties par katru no mums, lai ļaunums, ko mēs visi savā dzīvē sastopam, nespētu uzvarēt, lai mūsos darbotos Kristus nāves un augšāmcelšanās pārveidojošais spēks. Pāvests norādīja arī uz atbilstošas sagatavošanās dalībai Euharistijā nepieciešamību. Šī sagatavošanās ietver sevī Izlīgšanas sakramenta saņemšanu.

Uzrunājot atsevišķas svētceļnieku grupas, audiences noslēgumā Benedikts XVI īpaši sveica Romas zooloģiskā dārza vadību un darbiniekus sakarā ar tā izveides simtās gadadienas atceri. Šī audience bija mazliet neparasta, jo uz to tika atvests arī retas sugas Kubas krokodils (Crocodylus rhombifer), kas „pārstāvēja” visus pārējos 1200 zoodārza dzīvniekus. Minētā suga ir samazinājusies par 80 procentiem. Daži tās eksemplāri saglabājušies tikai vienā ierobežotā Karību salas apgabalā un tiek uzskatīti par īpaši aizsargājamiem dzīvniekiem. Krokodila „klātbūtne” šodienas audiencē bija zīme tam, ka Romas zooloģiskais dārzs rūpējas par reto dzīvnieku sugu aizsardzību. Pirms diviem mēnešiem viņš tika atsavināts kādam nelegālajam turētājam. Tagad, pēc atkopšanās perioda, dzīvnieks tiks pārvests atpakaļ uz savu izcelsmes zemi, tādējādi simboliski pavadot Benediktu XVI viņa apustuliskajā ceļojumā uz Kubu. Otrais šīs audiences neparastais elements bija dažādu cirka mākslinieku piedalīšanās. Klauni, akrobāti, žonglieri ar savu uzstāšanos priecēja gan Svēto tēvu, gan vairākus tūkstošus šīs tikšanās dalībnieku.

J. Evertovskis / VR