Pastorālie norādījumi Ticības gada svinēšanai

Kā jau solīts, šodien, 7. janvārī, ir publicēta Ticības mācības kongregācijas Nota ar pastorālajiem norādījumiem Ticības gada svinēšanai. Tās vispārējais saturs tika aplūkots jau pirms divām dienām izdotajā paziņojumā, ar kuru iepazīstinājām arī mūsu klausītājus. Šoreiz īpaši pakavēsimies pie Notas III un IV punktiem, kas attiecas uz Ticības gada svinēšanu vietējās Baznīcās.

Diecēžu līmenī Notā ieteikts rīkot Ticības gada atklāšanas un noslēguma svinības, katrā diecēzē organizēt Katoliskās Baznīcas katehismam veltītu dienu, īpašā veidā uz šīs dienas svinībām uzaicinot priesterus, konsakrētās personas un katehētus.

Bīskapi varēs izdot pastorālo vēstuli par ticības tematu, atgādinot par Vatikāna II koncila un Katoliskās Baznīcas katehisma nozīmi, un ievērojot specifiskos sev uzticētā ganāmpulka apstākļus. Tiek ieteikts arī, lai katrā diecēzē bīskapa vadībā tiktu organizēti katehēzes brīži, kas ir veltīti jauniešiem un tiem, kas meklē dzīves jēgu – lai viņi atklātu ekleziālās ticības skaistumu. Tāpēc tiek ieteiktas arī tikšanās ar nozīmīgiem ticības lieciniekiem.

Notā teikts arī, ka Ticības gads būs izdevīgs brīdis, lai pārbaudītu kā vietējās Baznīcās tiek uzņemta Vatikāna II koncila un Katoliskās Baznīcas katehisma mācība, kā tā izpaužas ticīgo dzīvē un visas kristīgās kopienas misijā. Tāpēc tiek ieteikts atjaunot diecezālo katehētu nodaļu dedzību, lai katehētu formācija notiktu saskaņā ar ticības saturu.

Tāpat tiek pamudināts pievērst nemitīgu uzmanību klēra izglītībai. Ticības gadā klēra formācijā galvenā uzmanība jāveltī Vatikāna II koncila dokumentiem un Katoliskās Baznīcas katehismam, izskatot tādus tematus, kā, piemēram, „Augšāmcēlušā Kristus sludināšana”, „Baznīca – pestīšanas sakraments”, „Evaņģelizējošā misija mūsdienu pasaulē”, „Ticība un neticība”, „Ticība, ekumenisms, starpreliģiju dialogs”, „Ticība un mūžīgā dzīve”, „Katehisms pastorālajā aprūpē”.

Bīskapi tiek aicināti veicināt grēksūdzes sakramenta pieņemšanu, jo īpaši Lielā Gavēņa laikā, un lūgt piedošanu Dievam, jo īpaši grēkos, kas vērsti pret ticību.

Notā tiek ieteikts iesaistīt akadēmisko un kultūras pasauli atjaunotā dialogā starp ticību un prātu. Šai ziņā var izmantot simpozijus, sanāksmes un studiju dienas, jo īpaši katoliskajās augstskolās. Kā apustuliskajā vēstulē Porta fidei ir rosinājis pāvests Benedikts XVI, ir jāpierāda, ka „starp ticību un autentisku zinātni nevar pastāvēt nekāds konflikts, jo tās abas, lai arī katra dažādā veidā, tiecas uz patiesību”.

Ticības mācības kongregācijas pastorālajos norādījumos, kas izstrādāti sadarbībā ar vairākiem citiem Svētā Krēsla dikastērijiem, tiek ieteikts arī rīkot tikšanās ar cilvēkiem, kas „lai arī neatzīst sevī ticības dāvanu, tomēr cenšas meklēt savas eksistences galējo jēgu un patiesību”.

Bez tam, Ticības gads diecēžu līmenī var kļūt par izdevīgu brīdi, lai veltītu lielāku uzmanību katoliskajām skolām kā atbilstošām vietām, kurās audzēkņiem sniegt dzīvu liecību par Kungu un ieaudzināt viņos ticību.

IV Notas punktā var rast ieteikumus Ticības gada atzīmēšanai draudzēs, ekleziālajās kopienās, apvienībās un kustībās. Gatavojoties šim gadam, kas sāksies 11. oktobrī, visi ticīgie tiek aicināti uzmanīgi lasīt un pārdomāt pāvesta Benedikta XVI apustulisko vēstuli Porta fidei.

Ticības gads būs izdevīgs brīdis, lai intensīvāk dzīvotu saskaņā ar savu ticību liturģijas svinībās, īpaši Euharistijā. Priesteri šai gadā tiek aicināti vairāk laika veltīt Vatikāna II koncila dokumentu un Katoliskās Baznīcas katehisma studijām. Tāpat viņi tiek aicināti sastādīt homīliju ciklus par ticību un dažiem tās specifiskiem aspektiem. Cikli varētu saukties, piemēram, „Tikšanās ar Kristu”, „Credo galvenais saturs”, „Ticība un Baznīca”.

Katehēti, savukārt, tiek aicināti vairāk smelties no Katoliskās Baznīcas katehisma doktrinālās bagātības un kopā ar draudžu prāvestiem un ticīgo grupām lasīt un studēt šo svarīgo instrumentu, tādējādi veidojot nelielas ticības un Jēzus Kristus apliecināšanas kopienas.

Katoliskās Baznīcas katehismu, kā arī dažādus palīglīdzekļus ģimenēm tiek ieteikts izplatīt arī draudzēs. Tiek atgādināts, ka ģimenes ir autentiskas „mājas baznīcas”, un pirmā vieta, kur tālāk tiek nodota ticība. Priesteri ir aicināti apmeklēt ģimenes, svētīt mājas, rūpēties par to, lai bērni un pieaugušie pieņemtu Kristības un Iestiprināšanas sakramentus, kā arī – lai tiktu salaulāti bērnu vecāki.

Ticības gadā par izdevīgu ticības sludināšanas līdzekli var kļūt dažādas ticīgo misijas un citas iniciatīvas draudzēs un darba vietās.

Konsakrētās un apustuliskās dzīves institūtu locekļi tiek pamudināti iesaistīties jaunajā evaņģelizācijā, bet kontemplatīvās dzīves kopienas – lūgties par ticības atjaunotni Dieva tautā un tās nodošanu jaunajām paaudzēm. Ekleziālās kustības un apvienības ar jaunu sparu, sadarbībā ar vietējiem Baznīcas ganiem, tiek rosinātas uzņemties iniciatīvas, kas atbilst viņu harizmai. Savukārt, visiem ticīgajiem ir adresēts aicinājums atjaunot savu ticības dāvanu, censties liecināt par savu ticības pieredzi, praktizēt tuvākmīlestības darbus, veikt dialogu ar brāļiem un māsām ticībā, ar citu kristīgo konfesiju un citu reliģiju pārstāvjiem, kā arī ar tiem, kas Dievam netic, vai pret ticību ir vienaldzīgi.

Tādā veidā tiek novēlēts, lai visa kristīgā tauta sāk misiju, cenšoties uzrunāt tos, ar kuriem kopā dzīvo, strādā, atrodas ikdienā, un dara to apzinoties, ka viņi paši ir saņēmuši pestīšanas vēsti, ko ir vērts piedāvāt citiem.

Notas noslēgumā teikts: „ticība ir mūsu dzīves pavadone, kas palīdz ar aizvien jaunu skatienu saskatīt Dieva brīnumus, ko Viņš veic mūsos. Cenšoties saredzēt laiku zīmes, ticība katram no mums liek kļūt par dzīvu Jēzus Kristus klātbūtnes zīmi pasaulē. Visu Ticības gada iniciatīvu mērķis ir veicināt priecīgu ticības atklāsmi un atjaunotu tās liecību. Līdz ar šeit izteiktajiem norādījumiem visi Baznīcas locekļi tiek aicināti darboties, lai Ticības gads kļūtu par privileģētu brīdi, kurā dalīties tajā, kas ir visdārgākais katram kristietim, proti, tajā, ka Jēzus Kristus ir cilvēka Pestītājs, universa Karalis, kā arī ticības autors un pilnveidotājs.”

I. Šteinerte/VR