Kā jau solīts, šodien, 7. janvārī, ir publicēta Ticības mācības kongregācijas Nota
ar pastorālajiem norādījumiem Ticības gada svinēšanai. Tās vispārējais saturs tika
aplūkots jau pirms divām dienām izdotajā paziņojumā, ar kuru iepazīstinājām arī mūsu
klausītājus. Šoreiz īpaši pakavēsimies pie Notas III un IV punktiem, kas attiecas
uz Ticības gada svinēšanu vietējās Baznīcās.
Diecēžu līmenī Notā ieteikts rīkot
Ticības gada atklāšanas un noslēguma svinības, katrā diecēzē organizēt Katoliskās
Baznīcas katehismam veltītu dienu, īpašā veidā uz šīs dienas svinībām uzaicinot priesterus,
konsakrētās personas un katehētus.
Bīskapi varēs izdot pastorālo vēstuli par
ticības tematu, atgādinot par Vatikāna II koncila un Katoliskās Baznīcas katehisma
nozīmi, un ievērojot specifiskos sev uzticētā ganāmpulka apstākļus. Tiek ieteikts
arī, lai katrā diecēzē bīskapa vadībā tiktu organizēti katehēzes brīži, kas ir veltīti
jauniešiem un tiem, kas meklē dzīves jēgu – lai viņi atklātu ekleziālās ticības skaistumu.
Tāpēc tiek ieteiktas arī tikšanās ar nozīmīgiem ticības lieciniekiem.
Notā
teikts arī, ka Ticības gads būs izdevīgs brīdis, lai pārbaudītu kā vietējās Baznīcās
tiek uzņemta Vatikāna II koncila un Katoliskās Baznīcas katehisma mācība, kā tā izpaužas
ticīgo dzīvē un visas kristīgās kopienas misijā. Tāpēc tiek ieteikts atjaunot diecezālo
katehētu nodaļu dedzību, lai katehētu formācija notiktu saskaņā ar ticības saturu.
Tāpat
tiek pamudināts pievērst nemitīgu uzmanību klēra izglītībai. Ticības gadā klēra formācijā
galvenā uzmanība jāveltī Vatikāna II koncila dokumentiem un Katoliskās Baznīcas katehismam,
izskatot tādus tematus, kā, piemēram, „Augšāmcēlušā Kristus sludināšana”, „Baznīca
– pestīšanas sakraments”, „Evaņģelizējošā misija mūsdienu pasaulē”, „Ticība un neticība”,
„Ticība, ekumenisms, starpreliģiju dialogs”, „Ticība un mūžīgā dzīve”, „Katehisms
pastorālajā aprūpē”.
Bīskapi tiek aicināti veicināt grēksūdzes sakramenta pieņemšanu,
jo īpaši Lielā Gavēņa laikā, un lūgt piedošanu Dievam, jo īpaši grēkos, kas vērsti
pret ticību.
Notā tiek ieteikts iesaistīt akadēmisko un kultūras pasauli atjaunotā
dialogā starp ticību un prātu. Šai ziņā var izmantot simpozijus, sanāksmes un studiju
dienas, jo īpaši katoliskajās augstskolās. Kā apustuliskajā vēstulē Porta fidei
ir rosinājis pāvests Benedikts XVI, ir jāpierāda, ka „starp ticību un autentisku zinātni
nevar pastāvēt nekāds konflikts, jo tās abas, lai arī katra dažādā veidā, tiecas uz
patiesību”.
Ticības mācības kongregācijas pastorālajos norādījumos, kas izstrādāti
sadarbībā ar vairākiem citiem Svētā Krēsla dikastērijiem, tiek ieteikts arī rīkot
tikšanās ar cilvēkiem, kas „lai arī neatzīst sevī ticības dāvanu, tomēr cenšas meklēt
savas eksistences galējo jēgu un patiesību”.
Bez tam, Ticības gads diecēžu
līmenī var kļūt par izdevīgu brīdi, lai veltītu lielāku uzmanību katoliskajām skolām
kā atbilstošām vietām, kurās audzēkņiem sniegt dzīvu liecību par Kungu un ieaudzināt
viņos ticību.
IV Notas punktā var rast ieteikumus Ticības gada atzīmēšanai
draudzēs, ekleziālajās kopienās, apvienībās un kustībās. Gatavojoties šim gadam, kas
sāksies 11. oktobrī, visi ticīgie tiek aicināti uzmanīgi lasīt un pārdomāt pāvesta
Benedikta XVI apustulisko vēstuli Porta fidei.
Ticības gads būs izdevīgs
brīdis, lai intensīvāk dzīvotu saskaņā ar savu ticību liturģijas svinībās, īpaši Euharistijā.
Priesteri šai gadā tiek aicināti vairāk laika veltīt Vatikāna II koncila dokumentu
un Katoliskās Baznīcas katehisma studijām. Tāpat viņi tiek aicināti sastādīt homīliju
ciklus par ticību un dažiem tās specifiskiem aspektiem. Cikli varētu saukties, piemēram,
„Tikšanās ar Kristu”, „Credo galvenais saturs”, „Ticība un Baznīca”.
Katehēti,
savukārt, tiek aicināti vairāk smelties no Katoliskās Baznīcas katehisma doktrinālās
bagātības un kopā ar draudžu prāvestiem un ticīgo grupām lasīt un studēt šo svarīgo
instrumentu, tādējādi veidojot nelielas ticības un Jēzus Kristus apliecināšanas kopienas.
Katoliskās
Baznīcas katehismu, kā arī dažādus palīglīdzekļus ģimenēm tiek ieteikts izplatīt arī
draudzēs. Tiek atgādināts, ka ģimenes ir autentiskas „mājas baznīcas”, un pirmā vieta,
kur tālāk tiek nodota ticība. Priesteri ir aicināti apmeklēt ģimenes, svētīt mājas,
rūpēties par to, lai bērni un pieaugušie pieņemtu Kristības un Iestiprināšanas sakramentus,
kā arī – lai tiktu salaulāti bērnu vecāki.
Ticības gadā par izdevīgu ticības
sludināšanas līdzekli var kļūt dažādas ticīgo misijas un citas iniciatīvas draudzēs
un darba vietās.
Konsakrētās un apustuliskās dzīves institūtu locekļi tiek
pamudināti iesaistīties jaunajā evaņģelizācijā, bet kontemplatīvās dzīves kopienas
– lūgties par ticības atjaunotni Dieva tautā un tās nodošanu jaunajām paaudzēm. Ekleziālās
kustības un apvienības ar jaunu sparu, sadarbībā ar vietējiem Baznīcas ganiem, tiek
rosinātas uzņemties iniciatīvas, kas atbilst viņu harizmai. Savukārt, visiem ticīgajiem
ir adresēts aicinājums atjaunot savu ticības dāvanu, censties liecināt par savu ticības
pieredzi, praktizēt tuvākmīlestības darbus, veikt dialogu ar brāļiem un māsām ticībā,
ar citu kristīgo konfesiju un citu reliģiju pārstāvjiem, kā arī ar tiem, kas Dievam
netic, vai pret ticību ir vienaldzīgi.
Tādā veidā tiek novēlēts, lai visa kristīgā
tauta sāk misiju, cenšoties uzrunāt tos, ar kuriem kopā dzīvo, strādā, atrodas ikdienā,
un dara to apzinoties, ka viņi paši ir saņēmuši pestīšanas vēsti, ko ir vērts piedāvāt
citiem.
Notas noslēgumā teikts: „ticība ir mūsu dzīves pavadone, kas palīdz
ar aizvien jaunu skatienu saskatīt Dieva brīnumus, ko Viņš veic mūsos. Cenšoties saredzēt
laiku zīmes, ticība katram no mums liek kļūt par dzīvu Jēzus Kristus klātbūtnes zīmi
pasaulē. Visu Ticības gada iniciatīvu mērķis ir veicināt priecīgu ticības atklāsmi
un atjaunotu tās liecību. Līdz ar šeit izteiktajiem norādījumiem visi Baznīcas locekļi
tiek aicināti darboties, lai Ticības gads kļūtu par privileģētu brīdi, kurā dalīties
tajā, kas ir visdārgākais katram kristietim, proti, tajā, ka Jēzus Kristus ir cilvēka
Pestītājs, universa Karalis, kā arī ticības autors un pilnveidotājs.”