"Kunga eņģelis" kopā ar pāvestu

Epifānijas svētkos uz lūgšanu „Kunga eņģelis” pāvests ieradās ar nelielu nokavēšanos, par ko viņš atvainojās tās dalībniekiem, paskaidrojot, ka pirms neilga brīža svētā Pētera bazilikā viņš konsakrēja divus jaunus bīskapus.

Pirms lūgšanas teiktajā uzrunā Benedikts XVI pakavējās pie šīsdienas svētku nozīmes, atgādinot, ka tie ir ļoti seni. Epifānijas svētku pirmsākumi meklējami kristīgajos Austrumos un tie izceļ Jēzus Kristus parādīšanos visām tautām. Šo parādīšanos apliecina ķēniņi, kas ieradās Betlēmē pagodināt tikko dzimušo jūdu Karali. „Tā jaunā gaisma, kas iedegās Ziemassvētku naktī, šodien sāk atmirdzēt pasaulē. Par to liek domāt zvaigznes tēls – debesu spīdeklis, kas piesaistīja ķēniņu uzmanību un vadīja tos ceļā uz Jūdeju,” teica pāvests. Viņš piebilda:

„Visu Ziemassvētku laiku Efipāniju raksturo gaismas temats, kas ir saistīts faktu, ka ziemeļu puslodē pēc ziemas saulgriežiem diena kļūst garāka par nakti. Taču, neraugoties uz ģeogrāfisko stāvokli, uz visām tautām attiecas Kristus vārdi: „Es esmu pasaules gaisma. Kas man seko, tas nestaigā tumsā, bet iegūs dzīvības gaismu” (Jņ 8, 12). Jēzus ir gaisma, kas parādījās pie cilvēces apvāršņa, lai apgaismotu katra cilvēka eksistenci un lai mūs visus kopā vadītu pretim mūsu svētceļojuma mērķim, pretim brīvības un miera zemei, kurā vienmēr dzīvosim pilnīgā kopībā ar Dievu un starp mums pašiem.”

Pāvests paskaidroja, ka šī noslēpuma sludināšanu Kristus ir uzticējis savai Baznīcai. Svētais Pāvils raksta, ka to Viņš ir atklājis saviem svētajiem apustuļiem un praviešiem caur Svēto Garu, proti, ka tautas Jēzū Kristū ir aicinātas dalīties tai pašā mantojumā, veidot to pašu mieru un būt tā paša apsolījuma dalībnieki caur Evaņģēliju” (Ef 3,5-6).

Pāvests norādīja, ka sekojošo aicinājumu, kuru pravietis Isajs adresē svētajai Jeruzalemes pilsētai, var attiecināt uz Baznīcu: „Celies, topi apgaismots! Jo tava gaisma nāk, un Kunga godība uzlec pār tevi. Tik tiešām, tumsība apklāj zemi un dziļa krēsla tautas, bet pār tevi uzlec kā saule tas Kungs, un Viņa godība parādās pār tevi” (Is 60, 1-2).

Atsaucoties uz šiem pravieša vārdiem, pāvests teica: „Pasaule ar visiem saviem resursiem nespēj dot cilvēcei gaismu, lai vadītu tās gājumu. Ar to sastopamies arī mūsu dienās: Rietumu civilizācija šķiet apmaldījusies un pazaudējusi savu orientieri, tā ceļo it kā taustoties. Taču Baznīca, pateicoties Dieva Vārdam, spēj saredzēt caur šo dūmaku. Tai nav tehnisku risinājumu, taču tās skatiens ir pievērsts mērķim, un tā sniedz Evaņģēlija gaismu visiem labas gribas cilvēkiem no visām nācijām un kultūrām.”

Uzrunas noslēgumā Benedikts XVI uzsvēra, ka šī ir arī pontifikālo pārstāvju dažādās pasaules valstīs, kā arī starptautisko organizāciju misija. Pāvests vēlreiz atgādināja, ka šorīt viņš ir konsakrējis divus jaunus bīskapus. Viņš piebilda, ka tie ir apustuliskie nunciji un novēlēja viņu kalpošanu Jaunavai Marijai.

I. Šteinerte/VR