Vispārējā nodomā Benedikts XVI aicina lūgties: Lai dabas katastrofu upuri saņem
nepieciešamo garīgo un materiālo palīdzību, kas ļautu viņiem atjaunot savu dzīvi.
Katrreiz, kad kaut kur notiek kāda dabas katastrofa, pāvests apliecina cietušajiem
savu solidaritāti un vēršas pie visas pasaules sabiedrības ar aicinājumu palīdzēt
traģēdijas upuriem. Tā piemēram, pēc „Kunga eņģelis” lūgšanas 2009. gada 4. oktobrī
viņš sacīja: „Manas domas šajā brīdī ir pievērstas Klusā okeāna un Dienvidaustrumāzijas
reģiona tautām, ko šajās dienās skāra postošas dabas katastrofas – cunami Samoa un
Tongas salas, taifūns Filipīnas, Vjetnamu, Laosu un Kambodžu, un zemestrīce Indonēziju.
Šajās katastrofās daudzi cilvēki zaudēja dzīvību, pazuda bez vēsts un palika bez pajumtes.
Bez tam savās domās esmu ar tiem, kuriem ciešanas sagādāja plūdi Sicīlijā un Messīnas
apgabalā”. Toreiz teiktajā uzrunā pāvests aicināja visus ticīgos pievienoties viņam
savās lūgšanās par katastrofu upuriem un viņu tuviniekiem. Svētais tēvs apliecināja,
ka ir garīgi vienots ar visiem, kurus skāruši pārbaudījumi, un lūdzas, lai Dievs
atvieglo viņu ciešanas. Benedikts XVI mudināja visas pasaules sabiedrību sniegt dabas
katastrofu upuriem arī materiālo palīdzību un atbalstu.
Misionārais pāvesta
lūgšanu nodoms jaunā gada sākumā ir veltīts mieram: Lai kristiešu iesaistīšanās
cīņā par mieru kļūst par iespēju apliecināt Kristu visiem labas gribas cilvēkiem.
Miers ir ne tikai Dieva dāvana, bet arī visu labas gribas cilvēku darbības
pūliņu rezultāts – norādīja Benedikts XVI, noslēdzot Tuvo Austrumu Bīskapu Sinodi
2010. gada 24. oktobrī. Viņš atzina, ka Tuvajos Austrumos pārāk ilgi plosās konflikti,
kari, vardarbība un terorisms. Tomēr nekad nedrīkst padoties. Pēc miera vajag tiekties,
un to jādara nekavējoties. Miers ir iespējams – uzsvēra pāvests. Viņš atgādināja,
ka miers ir absolūti nepieciešamais nosacījums tam, lai katrs cilvēks varētu dzīvot
personas cienīgu dzīvi un sabiedrībā valdītu labklājība. Bez tam, miers ir labākais
līdzeklis, lai pasargātu Tuvo Austrumu apgabalu no cilvēku aizbraukšanas. Ticīgos
Svētais tēvs aicināja lūgties par mieru Svētajā Zemē, citās šī reģiona valstīs un
visā pasaulē. Pāvests norādīja arī uz reliģiskās un sirdsapziņas brīvības būtisko
nozīmi.
Vēstījumā 44. Pasaules Miera dienā, kas tika atzīmēta 2011. gada 1.
janvārī, Benedikts XVI atgādina, ka reliģiskās brīvības pamats ir cilvēka personas
cieņa, un tā ir orientēta uz „nemainīgo patiesību”. Reliģiskā brīvība ir autentiska
tad, ja iet roku rokā ar patiesības meklējumiem un ar patiesību par cilvēku. Mūsdienu
pasaulē reliģijas aizsegā daudzviet notiek diskriminācijas, vardarbība un vajāšanas.
Tāpēc vēstījumā izvirzītais jautājums sniedz nozīmīgus izvērtēšanas kritērijus. Tas
palīdz atšķirt īstu „reliģiozitāti” no fundamentālisma un dažādām manipulācijām. Viss,
kas vēršas pret cilvēka cieņu, reizē nostājas pret patiesību un ir pretrunā ar reliģijas
brīvību. Vatikāna II koncils atgādina par katra cilvēka pienākumu un tiesībām meklēt
patiesību reliģijas lietās. Šo tiesību ievērošana ir nepieciešamais priekšnoteikums
cilvēka integrālajai attīstībai, kopējā labuma un miera veicināšanai.