Vispārējā audience: Kristiešu uzdevums – būt priecīgiem Evaņģēlija gaismas nesējiem

Kristus grib, lai mēs savas sirdis atvērtu Viņa Evaņģēlija gaismai un izstarotu šo gaismu citiem cilvēkiem. Viņš grib, lai mēs kļūtu par gaismu pasaulei – sacīja Benedikts XVI, uzrunājot vispārējās audiences dalībniekus. Tā kā vēl dzīvojam Ziemassvētku liturģiskajā laikā, katehēzes mācībā pāvests pievērsās diviem būtiskiem Kristus dzimšanas noslēpuma aspektiem – prieka un gaismas tematam. Viņš uzsvēra, ka Dieva Dēla cilvēktapšana ir vienreizējs un grandiozs notikums, kas izraisa mūsos prieku un aicina mūs kļūt par gaismu.

Tātad pirmais Ziemassvētku aspekts ir prieks. Benedikts XVI jautāja, kāds īsti ir šī prieka avots? No kurienes tas rodas? Tā avots ir sirds izbrīna, Jēzus Bērna kontemplācija. Redzot, ka Dievs mums ir līdzās, gādā un darbojas mūsu dzīvē, sirdī rodas apbrīna un prieks. Mēs apzināmies, ka šajā mazā Bērna vaigā atspoguļojas paša Dieva attēls. Ziemassvētki izraisa prieku, jo Dievs, kurš ir visaugstākais labums, dzīvība un patiesība, kļūst mums tuvs. Viņš ienāk mūsu vidū. Tas ir laiks, kad debesis satiekas ar zemi. Mazajā Jēzus Bērnā satiekas Dieva mūžīgums, spēks, svētums, dzīvība un prieks ar mūsu vājumu, grēku, ciešanām un nāvi. Dievs noliecas pār cilvēku, lai ieceltu viņu savas valstības godībā.

Pāvests norādīja, ka runājot par Ziemassvētkiem, var runāt par „brīnišķīgu apmaiņu” starp Dievu un cilvēku. Dieva Dēls kļuva cilvēks, lai cilvēks kļūtu Dievs – savā laikā sacīja sv. Lionas Irenejs, sv. Atanāzijs un citi Baznīcas tēvi. Šajā sakarā Benedikts XVI skaidroja: “Pirmkārt, šī brīnišķīgā apmaiņa notiek pašā Kristū, Viņa cilvēciskajā dabā. Dieva Vārds pieņēma cilvēka dabu, Viņš kļuva cilvēks, bet apmaiņā, cilvēku apveltīja ar dievišķu cieņu. Otrkārt, šī apmaiņa pastāv tanī, ka mēs reāli kļūstam par dievišķās dabas līdzdalībniekiem”.

Svētais tēvs uzsvēra, ka Kristus dzimšanas noslēpumā atklājas cilvēka lielā cieņa, proti tas, ka viņš ir Dieva bērns. Tādā veidā negaidīti īstenojas cilvēka senais sapnis būt kā Dievam. Tas īstenojas nevis pateicoties paša cilvēka lielumam, bet pateicoties Dieva pazemībai, kurš nokāpj no sava godības troņa, nāk viņam pretī un paceļ viņu savos augstumos. Šeit vietā ir Vatikāna II koncila vārdi par to, ka cilvēka noslēpums atklājas tikai iemiesotā Vārda noslēpumā (sal. GS 22). Patiesību par cilvēku varam atklāt vienīgi Kristū. Benedikts XVI piebilda, ka šī brīnišķīgā apmaiņa reālā veidā parādās Euharistijā.

Otrais Ziemassvētku aspekts ir gaisma. Kristus ar savu atnākšanu izgaismo pasaules tumsu. Pateicoties Dieva Dēla cilvēktapšanai, cilvēkos atspīd Tēva godības spožums. Šodien, Kristus gaismas apņemti, esam aicināti ļaut, lai Dievs apgaismo mūsu prātu un sirdi. Tuvojoties Kunga parādīšanās svētkiem, ko Baznīca svin 6. janvārī, esam aicināti apzināties arī savu atbildību pasaules priekšā. Tā kā esam kristieši, mums jābūt par gaismu pasaulei. Pāvests uzsvēra, ka Evaņģēlijs ir gaisma, ko nevar apslēpt. Mums to jāņem vērā savā ikdienas dzīvē, tas ir, jāatzīst lielā cieņa, ar kādu Dievs mūs apveltījis, jādzīvo saskaņā ar šo cieņu un jābūt par Evaņģēlija lieciniekiem.

Uzrunājot atsevišķas svētceļnieku grupas, Benedikts XVI īpašus vārdus veltīja ministrantiem no Asti diecēzes. Svētais tēvs atgādināja, ka kalpošana pie altāra ir ļoti svarīga, un mudināja viņus veikt to ar lielu mīlestību un nesavtīgu sevis atdevi. Šī kalpošana dod iespēju būt sevišķi tuviem Kungam un ļauj veidot ar Viņu patiesu un dziļu draudzību.

J. Evertovskis / VR