2011-12-29 20:11:26

Baznīcas notikumu panorāma – 2011


Tuvojoties gada noslēgumam, īsumā aplūkosim, kas svarīgs 2011. gadā notika universālās Baznīcas dzīvē.

14. janvārī tika atzīts brīnums, kas saistīts ar pāvesta Jāņa Pāvila II aizbildniecību, un noteikts viņa beatifikācijas datums – 1. maijs.

15. janvārī, vadoties pēc Apustuliskās konstitūcijas Anglicanorum coetibus, Ticības mācības kongregācija izveidoja personālo ordinariātu Anglijas un Velsas Bīskapu konferences teritorijā un pāvests nominēja priesteri Keitu Ņūtonu par pirmo tā ordināriju. Tai pašā dienā Vestminsteras katedrālē Londonā par Katoliskās Baznīcas priesteriem tika iesvētīti trīs bijušie anglikāņu bīskapi, to skaitā jau pieminētais Keits Ņūtons, kurš ir precējies trīs bērnu tēvs.

24. janvārī, pieņemot Vācijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas delegāciju, pāvests Benedikts XVI pasludināja, ka katoļi un luterāņi nākamo gadu laikā sagatavos kopēju deklarāciju sakarā ar Mārtiņa Lutera „Deviņdesmit piecu tēžu” 500. gadskārtu, kas apritēs 2017. gadā. Tēzēs Luters ir aplūkojis atlaižu tematu.

6. februārī, pirms lūgšanas „Kunga eņģelis”, pāvests Benedikts XVI aicināja atbalstīt dzīvības kultūru un katrā gadījumā centrā izvirzīt cilvēka vērtību. Itālijas Baznīcas izsludinātajā Dzīvības aizsardzības dienā, pāvests nosodīja „terapeitiskā aborta” jēdzienu, saskaņā ar kuru, sievietes dažkārt tiek pārliecinātas nelaist pasaulē neveselus bērnus, lai pasargātu no ciešanām ģimeni un sabiedrību.

23. februārī svētās Marijas katedrālē Dublinā notika dievkalpojums, kurā Baznīca Īrija lūdza piedošanu tiem, kas savulaik krituši par upuriem Baznīcas klēra seksuālajai vardarbībai. Liturģijas laikā Īrijas Baznīcas gani šiem cilvēkiem mazgāja kājas.

4. martā Romā tika prezentētas XIII Bīskapu Sinodes vadlīnijas par tematu „Jaunā evaņģelizācija kristīgās ticības izplatīšanai”.

6. martā, pirms lūgšanas „Kunga eņģelis” pāvests pieminēja Pakistānā nogalināto kristīgo ministru Šahbazu Bhatti, bet 25. martā Pakistānas bīskapi aicināja Svēto Krēslu atzīt Bhatti par mocekli un reliģiskās brīvības aizbildni.

. martā tika publicēta pāvesta Benedikta XVI grāmata „Jēzus Nācarietis. No ienākšanas Jeruzalemē līdz augšāmcelšanās noslēpumam”.

8. martā Baznīca pauda gandarījumu par Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu, kas aizstāv krucifiksa izstādīšanu Itālijas skolās un citās sabiedriskajās iestādēs.

24. martā Parīzes Dievmātes katedrālē noslēdzās jauniešu forums. Videovēstījumā tā dalībniekiem pāvests Benedikts XVI teica, ka no jauniešiem ir atkarīgs, vai Francijā un visā Eiropā, ticīgie un neticīgie spēs atrast dialoga ceļus. Pāvests atgādināja, ka reliģijām nav jābaidās no taisnīga un atvērta sekulārisma, kas katram ļauj dzīvot saskaņā ar to, kam viņš tic, vadoties pēc savas sirdsapziņas.

27. martā Romas bīskaps kopā ar Romas ebreju galveno rabīnu Rikkardo Di Seņji un kardinālu Andrea Kordero Lanca di Montedzemolo apmeklēja Fosse Ardeatine – masu kapus, kuros apbedīti nacisma upuri.

13. aprīlī Benedikts XVI noslēdza katehēžu ciklu par svētajiem un svētajām. Viņš izdarīja šādu atziņu: „Mani ceļa rādītāji ir ne tikai ievērojamie svētie, kurus pazīstu un mīlu, bet arī vienkāršie cilvēki – tie, kuru labestību redzu savā dzīvē un kuri nekad netiks iecelti altāru godā.”

1. maijā pāvests Benedikts XVI ap pusotra miljona cilvēku klātbūtnē pasludināja par svētīgu savu priekšgājēju Jāni Pāvilu II.

18. maijā, trešdienas vispārējā audiencē Benedikts XVI aicināja lūgties par Baznīcu Ķīnā – lai Dievs palīdz tai pārvarēt visus šķēršļus, kas neļauj iet kopā ar Pētera pēcteci.

26. maijā Svētais tēvs novēlēja Itāliju Jaunavas Marijas aizbildniecībai. Atgādināsim, ka šogad apritēja 150 gadi, kopš Itālijas politiskās vienotības.

Jūnija sākumā pāvests apmeklēja Horvātijas galvaspilsētu Zagrebu, kur tikās ar ģimeņu nacionālo apvienību. Benedikts XVI aicināja pretoties „sekularizētajai mentalitātei”, kas piedāvā „kopdzīvi kā sagatavošanās posmu laulībai, vai pat laulības aizvietojumu”. Ticīgos viņš rosināja „prasīt, lai likumdošanā tiktu iekļauti punkti, kas atbalsta ģimeni tās uzdevumā laist pasaulē un izglītot bērnus.”

9. jūnijā pāvests pieņēma audiencē Sīrijas jauno vēstnieku pie Svētā Krēsla Hussanu Edinu Aalu, ar kuru pārrunāja par jaunākajiem politiskajiem notikumiem valstī un par to, ka šie notikumi norāda uz reformu nepieciešamību politiskajā, ekonomiskajā un sociālajā dzīvē. Taču visvairāk Benedikts XVI uzsvēra, ka ir jārūpējas, lai šī notikumu evolūcija netiek virzīta ar diskriminējošām, konfliktus izsaucošām metodēm. Tā vietā ir jāizvēlas patiesības, mierīgas sadzīves, cilvēku likumīgo tiesību respekts un izlīgšana.

Tai pašā dienā – 9. jūnijā, pāvests tikās arī ar Moldāvijas, Gvinejas, Belīzas, Ganas un Jaunzēlandes jaunajiem vēstniekiem pie Svētā Krēsla. Viņš īpaši pieskārās dabas aizsardzības jautājumam, uzsverot, ka valstu valdībām ir jārūpējas arī par cilvēces izdzīvošanu nākotnē. Benedikts XVI aicināja meklēt tādus enerģijas avotus, kas respektē radīto.

11. jūnijā īpašs notikums Vatikānā bija visas Eiropas čigānu pulcēšanās. Viņi bija ieradušies, lai kopā ar pāvestu atzīmētu sava debesīgā aizbildņa, svētīgā Dzefirīno Himeneza Mallas 150. dzimšanas dienu un 75. gadskārtu, kopš viņa moceklības. Benedikts XVI teica, ka Eiropas sirdsapziņa nedrīkst aizmirst čigāniem nodarītās sāpes II Pasaules kara laikā. „Lai nekad vairs neatkārtojas vajāšanas, atstumšana un nicinājums!” sauca pāvests. Savukārt, čigāniem viņš novēlēja nekļūt par iemeslu citu ciešanām, bet vienmēr meklēt taisnību, likumību un izlīgšanu.

Jūnijā sāka darboties jauns Vatikāna multimediju portāls news.va. Mēneša beigās, svēto Pētera un Pāvila svētkos, 29. jūnijā, Benedikts XVI atzīmēja 60 gadus priesterībā.

6. jūlijā tika parakstīts Svētā Krēsla un Azerbaidžānas Republikas līgums, kurā Baznīca tiek atzīta kā juridiska persona. Līdz ar to tiek atzīta arī kristīgā kopiena valstī, kuras iedzīvotāju vairākums ir musulmaņi.

9. jūnijā Baznīca sveica jauno Dienvidsudānas valsti tās proklamēšanas dienā.

Augustā ievērojams notikums bija Pasaules Jauniešu dienas Madridē. No 18. līdz 22. augustam kopā ar šo dienu dalībniekiem bija arī pāvests Benedikts XVI. Viņš atkal runāja par planētas aizsardzību un jauniešiem atgādināja, ka nākotne ir atkarīga jau no šodienas. „Baznīcas sociālā mācība aicina atteikties no maksimāliem peļņas guvumiem, bet raudzīties uz lietām cilvēciskā un ticības gaismā,” atgādināja pāvests jauniešiem.

11. septembrī Svētais tēvs apmeklēja Ankonu, kur notika Itālijas nacionālais Euharistiskais kongress, bet no 22. līdz 25. septembrim uzturējās savā dzimtenē Vācijā. Berlīnē viņš uzrunāja Bundestāga locekļus, Erfurtē tikās ar luterāņiem, Frīburgā svinēja Svēto Misi daudzu ticīgo klātbūtnē. Būdams Vācijā, Benedikts XVI runāja par dabiskā likuma lielo nozīmi, izcēla Mārtiņa Lutera jautājumu: „kāds es esmu Dieva priekšā?”, uzsverot, ka šis jautājums ir aktuāls arī visiem mūsdienu kristiešiem. Vācijas katoļticīgos pāvests aicināja neļaut atdzist savai ticībai.

9. oktobrī Benedikts XVI apmeklēja Kalabrijas novadu Itālijā. Oktobra mēnesī viņš izsludināja jauno Ticības gadu, kas sāksies 2012. gada 11. oktobrī, Vatikāna II koncila atklāšanas 50. gadskārtā, un noslēgsies 2013. gada 24. novembrī – Kristus Karaļa svētkos.

27. oktobrī pāvests devās uz Asīzi, lai kopā ar citu reliģiju pārstāvjiem atzīmētu 25. gadskārtu, kopš pirmā Starpreliģiju saieta svētā Franciska dzimtajā pilsētā, un atkal vienotos lūgšanā par mieru pasaulē.

No 18. līdz 21. novembrim Benedikts XVI uzturējās Beninā, kur pasniedza Āfrikas bīskapu pēcsinodālo apustulisko pamudinājumu Africae munus. Pāvests svinēja arī vairākus dievkalpojumus kopā ar Beninas un citu Āfrikas zemju ticīgajiem.

I. Šteinerte/VR







All the contents on this site are copyrighted ©.