Pāvests: Arī šodien kristieši varonīgi apliecina uzticību Kristum
Otrajā dienā pēc Kristus dzimšanas svētkiem svinam svētā Stefana, diakona un pirmā
Baznīcas mocekļa, liturģiskos svētkus, – sacīja Benedikts XVI, uzrunājot Svētā Pētera
laukumā sapulcējušos svētceļniekus no daudzām valstīm. Pāvests pauda satraukumu par
dramatisko situāciju Nigērijā. „Ziemassvētki mudina mūs ar lielāku neatlaidību lūgt
Dievu, lai tiek savaldītas varmāku rokas, kas sēj nāvi un ciešanas, lai pasaulē valda
taisnīgums un miers. Taču uz mūsu Zemes joprojām līst nevainīgu cilvēku asinis. Ar
dziļām skumjām saņēmu ziņu par veiktajiem uzbrukumiem, kas Jēzus piedzimšanas svētkos
Baznīcā Nigērijā ienesa sēras un ciešanas. Vēlos apliecināt savu garīgo tuvumu kristiešu
kopienai un tiem, kurus ir skārusi šī bezjēdzīgā vardarbība, un aicinu visus lūgties
par tās upuriem. Pieprasu, lai tiktu panākta drošība un miers. Šajā brīdī vēlreiz
atkārtoju: vardarbība ir ceļš, kas ved uz ciešanām, iznīcību un nāvi, bet personas
cieņas respekts, samierināšanās un mīlestība ir ceļš, kas ved uz mieru.”
Apcerē
pirms lūgšanas „Kunga eņģelis” pāvests runāja par svēto Stefanu, kuru vēsturnieks
Euzēbijs no Cēzarejas nosauca par „perfektu mocekli”. Apustuļu darbu grāmatā lasām:
„Stefans, būdams žēlastības un spēka pilns, darīja brīnumus un lielas zīmes tautā”
(Apd6,8). „Viņš bija gudrības un Svētā Gara pilns cilvēks, kurš ne
tikai ar lielu labestību kalpoja nabagiem, bet arī ar vārda brīvību un Svētā Gara
spēku aizslēdza patiesības pretiniekiem mutes” – tā Stefanu raksturo svētais Gregors
no Nīsas. Stefans, lūgšanas un evaņģelizācijas cilvēks, kura vārds nozīmē „kronis”,
saņēma no Dieva moceklības dāvanu. „Stefans, Svētā Gara pilns... redzēja Dieva godību”
(Apd 7,55). Kad cilvēki viņu nomētāja ar akmeņiem, viņš lūdzās: „Kungs, neieskaiti
viņiem šo grēku” (Apd 7,60). Tāpēc šodien Austrumu Baznīca dzied himnu: „Šie
akmeņi tev ir kļuvuši par pakāpieniem ceļā uz debesu godību”.
Pāvests skaidroja,
ka mocekļiem vienmēr ir nozīmīga vieta kristiešu kopienā. Vislielāko vajāšanu laikā
viņu piemērs ir stiprinājis kristiešus, ejot grūto ticības ceļu, un iedrošinājis visus
meklēt patiesību un atgriezties pie Dieva. Tāpēc Baznīca īpaši godina mocekļu relikvijas.
Svētais Gregors no Nazianzas viņus sauc par „tikumības skolotājiem”, „dzīves lieciniekiem”,
„klusajiem vēstnešiem”.
Turpinot uzrunu, Benedikts XVI atgādināja, ka patiesa
sekošana Kristum ir mīlestība, ko daži kristiešu autori sauc par „kluso moceklību”,
un aicināja lūgties, lai Vissvētākā Jaunava Marija, Mocekļu Karaliene, stiprina mūsu
gribu mīlēt arī savus ienaidniekus.
Pēc lūgšanas pāvests apsveica svētceļniekus
franču, angļu, vācu, spāņu un poļu valodā. „Lai svētā Stefana moceklība mudina mūs
aizdomāties, ka arī šodien daudzās pasaules zemēs mūsu ticības brāļi un māsas varonīgi
apliecina savu uzticību Kristum, ciešot vajāšanas”. Svētais tēvs apsveica ģimenes
un lūdza tās nodot viņa sveicienus arī tiem, kuri ir palikuši mājās, īpaši gados veciem
un slimiem cilvēkiem.