R. Kantalamessa: Ar ko jāsāk evaņģelizācijas darbs?

Kas ir jaunās evaņģelizācijas adresāts? Uz ko tā šodien ir vērsta, kam domāta, un ar ko jeb kādā veidā to vajadzētu sākt? – šos jautājumus uzdeva kapucīnu tēvs Ranjero Kantalamessa, ceturto reizi vēršoties pie Benedikta XVI un Romas Kūrijas darbiniekiem. Adventa laika pēdējās pārdomas tika veltītas jaunajai evaņģelizācijai mūsdienās. Pāvesta nama sprediķotājs atgādināja, ka gadsimtu gaitā mainās nevis sludinātā vēsts, bet adresāts, sludināšanas veids, prioritātes, izejas punkti. Primārā lieta, ko jāņem vērā evaņģelizētājiem – viņš uzsvēra – ir pašu ticība un stingrā pārliecība, ka Kristus nomira par mūsu grēkiem un augšāmcēlies, lai mūs atpestītu.

Pirmajā posmā tika evaņģelizēta grieķu-romiešu pasaule, otrajā – barbaru pasaule, trešajā – jaunatklātā Amerika. Tēvs Kantalamessa atzina, ka iepriekšējās reizēs aprakstītie evaņģelizācijas posmi nav vienīgie vēsturē. Varētu runāt arī par citiem, piemēram, par svētā Franciska Ksavera misiju darbu Austrumos 16. gadsimtā vai Āfrikas kontinenta evaņģelizāciju 19. gadsimtā. Tomēr Adventa pārdomām tika izvēlēti šie periodi, lai tādā veidā atklātu vērā ņemamākos jaunās evaņģelizācijas aspektus. Runājot par ceturto posmu, pāvesta nama sprediķotājs norādīja, ka jaunā evaņģelizācija, saskaņā ar svētīgā Jāņa Pāvila II un Benedikta XVI vēlēšanos, ir vērsta uz sekularizēto Rietumu pasauli. Ja iepriekšējos periodos figurēja bīskapi un reliģisko ordeņu locekļi, tad šodien evaņģelizētāju lokam ir pievienojušies arī laji.

Ja gribam no jauna evaņģelizēt sabiedrību, kas ir attālinājusies no kristīgās ticības, ar ko vajadzētu sākt? – jautāja tēvs Ranjero Kantalamessa. Baznīcas mantojums ir bezgalīgi bagāts. Tai ir ne tikai Svētie Raksti, bet arī Tradīcija ar savu maģistēriju, liturģiju, teoloģiju, garīgumu, institūcijām, normām un likumiem. Pēc sprediķotāja domām, būtu kļūda sākt ar šīm pēdējām minētajām lietām, uzrunājot tādu cilvēku, kurš ir pazaudējis jebkādu saikni ar Baznīcu un vairs nezina, kas ir Jēzus. Vispirms vajag palīdzēt šim cilvēkam nodibināt saikni ar Jēzu – uzsvēra kapucīnu tēvs. Tā darīja apustulis Pēteris Vasarsvētku dienā. 3000 cilvēku priekšā viņš runāja par krustā sisto un augšāmcēlušos Jēzu. Tikai tad, kad viņu sirdis bija uzrunātas un viņi jautāja, ko darīt, tad Pēteris aicināja gandarīt un pieņemt Kristību.

Tie, kuri ieklausās sludinātajā vārdā, tie arī pievienojas Baznīcai. Evaņģelizācijas veids var mainīties atkarībā no laika un vietas, un turklāt, tas ir atkarīgs no mūsu radošās izdomas – norādīja Kantalamessa. Tātad, viņš uzsvēra, jāsāk nevis ar Baznīcu, bet ar Jēzu. Cilvēks atveras Baznīcai, dzirdot Jēzus vārdu, bet nevis otrādi. Pie tam jāņem vērā, ka pirmais, kurš iziet mums pretī ir Kristus, nevis mēs izejam pretī Viņam. Sludināt sekularizētajai sabiedrībai, ka Kristus ir miris par maniem grēkiem un augšāmcēlies, nav viegli, taču mums pašiem tam ir noteikti jātic ar stingru pārliecību. Tikai tad mūsu darbam būs panākumi.

Evaņģelizācijas darba galvenie varoņi mūsdienās ir laji – norādīja sprediķotājs. Viņi darbojas vienotībā ar bīskapiem un priesteriem. Aicinājums iet un sludināt izriet no Evaņģēlija. Šodien Evaņģēlija līdzību par pazudušajām avīm varētu apgriezt otrādi un teikt, ka 99 ir pazudušas. Risks pastāv tanī, ka garīgie gani var pavadīt visu savu laiku rūpējoties par to vienu avi, bet neejot meklēt 99 pazudušās. Protams, var teikt, ka trūkst priesteru, bet tieši tādēļ laju darbībai šodien ir ārkārtīgi liela nozīme. Šajā kontekstā tēvs Kantalamessa norādīja arī uz jauno ekleziālo kustību un ģimenes lomu. Jēzus sūtīja mācekļus pa diviem, jo mīlestība sākas tur, kur ir divi un vairāk cilvēku. Tieši mīlestība ir tā, pēc kuras cilvēki atpazīs, ka esam Jēzus mācekļi. Vecākiem jārāda mīlestības piemērs vispirms saviem bērniem. Ja pēdējie redzēs, ka tēvs un māte mīl viens otru, tad jau tādā veidā tiks zināmā mērā atklāts Dieva patiesais attēls. Pirmā evaņģelizācija sākas starp mājas sienām, ģimenes lokā – sacīja tēvs Kantalamessa, piebilstot, ka viss iesākās Betlēmē, kur piedzima Jēzus. Šodien Kristus ir dzimis. Patiešām, Viņš dzimst šodien manā dzīvē. Viņš dzimst tiklīdz kā es to atzīstu un ieticu šim lielajam noslēpumam.

J. Evertovskis / VR