Ticības prieks ir vislabākās zāles pret nogurumu būt kristietim

Benedikts XVI tikās ar Romas Kūrijas darbiniekiem, lai novēlētu priecīgus Kristus dzimšanas svētkus. Pateicies saviem līdzstrādniekiem par pašaizliedzīgo un nesavtīgo kalpojumu Baznīcai un svētā Pētera pēctecim, pāvests runāja par ticības prieku, kas ir vislabākās zāles pret nogurumu būt kristietim, kāds pēdējā laikā vērojams Eiropā.

„Gadam noslēdzoties, Eiropā valda ekonomiskā un finanšu krīze – atzina pāvests. – To rada ētikas krīze, kas apdraud Veco kontinentu. Kaut arī netiek apstrīdētas tādas vērtības kā solidaritāte, darbs citu labā un atbildība par trūkumcietējiem, tomēr bieži pietrūkst motivējošā spēka, lai atsevišķi cilvēki un sabiedrības grupas spētu nesavtīgi kalpot. Sapratne un griba ne vienmēr iet roku rokā. Personisko interešu aizstāvošā griba aizēno sirdsapziņu, un novājinātā sirdsapziņa nespēj stiprināt gribu. Šādā krīzes situācijā rodas būtiski jautājumi: Kur ir gaisma, kas var apgaismot mūsu izpratni ne tikai par vispārīgām idejām, bet konkrētām lietām? Kur ir spēks, kas var pacelt mūsu gribu? Tie ir jautājumi, uz kuriem jāatbild caur Evaņģēlija sludināšanu, jauno evaņģelizāciju, lai Labā vēsts kļūtu par notikumu, kļūtu par dzīves pamatu”.

Kā sludināt Evaņģēliju šodien? Kādā veidā ticība var kļūt par realitāti? – jautāja pāvests. 2011. gadā veiktie pasākumi zināmā veidā sniedz atbildi uz šiem jautājumiem. Svētais tēvs atsauca atmiņā apustuliskos ceļojumus uz Horvātiju, Spāniju, Lielbritāniju, Vāciju un Beninu, kā arī pastorālās vizītes Venēcijā, Sanmarīno, Ankonā, Asīzē un Kalabrijas reģionā. Pāvests atzinīgi novērtēja Pontifikālās Jaunās evaņģelizācijas veicināšanas padomes darbību, atgādinot, ka nākamā gada rudenī Vatikānā notiks Bīskapu Sinode par šo tēmu. Viņš runāja arī par Baznīcas reformu nozīmi un mērķiem. Šodien pamazām sarūk ticīgo skaits, kuri regulāri apmeklē baznīcu. Vienlaicīgi pieaug skepticisms un neticība. „Baznīcas Eiropā krīzes cēlonis – kā jau teicu Freiburgā – ir ticības krīze. Ja neatradīsim atbildi uz to, ja ticība neatgūs vitālitāti, kļūstot par dziļu pārliecību un reālu spēku, kas izriet no tikšanās ar Jēzu Kristu, jebkura veida reforma būs neefektīva” – uzsvēra Benedikts XVI.

Viesojoties Āfrikas kontinentā, pāvests pats savām acīm varēja vērot ticības prieku. Neraugoties uz nabadzības un netaisnības radītajām problēmām un ciešanām, āfrikāņu kristieši priecājas par iespēju pazīt Jēzu Kristu un piederēt Baznīcai. Priekpilna ticība ir vislabākās zāles pret nogurumu būt kristietim, kāds pēdējā laikā vērojams Eiropā. Zāles pret nogurumu bija arī Pasaules Jauniešu dienas Madridē. Tā bija reāli izdzīvota jaunā evaņģelizācija.

Turpinot uzrunu, pāvests norādīja uz Pasaules Jauniešu dienu galvenajiem elementiem. Pirmkārt, tā ir universālās Baznīcas pieredze. Mēs nākam no visiem kontinentiem un, kaut arī nekad agrāk neesam tikušies, pazīstam viens otru. Mēs runājam dažādās valodās, izvēlamies dažādus dzīves stilus un kultūras veidus, taču jūtamies kā vienas lielas ģimenes piederīgie. Ārējās atšķirības un šķēršļi kļūst relatīvi. Mūsu sirdīm pieskaras tas pats Jēzus Kristus. Mūsu lūgšanas ir līdzīgas. Fakts, ka visi cilvēki ir brāļi un māsas, nav tikai ideja, bet kļūst par kopīgu pieredzi, kas rada patiesu prieku.

Otrkārt, tās ir ilgas īstenot savu aicinājumu. Par to liecina arī brīvprātīgo kalpojums. Vairāk nekā 200 tūkstoši jauniešu ziedoja savu brīvo laiku, lai rūpētos par Madrides tikšanās dalībnieku labklājību un drošību. „Šie jaunieši veica labu darbu, pat ja tas nereti bija smags un nācās no daudz kā atteikties, jo apzinājās, ka darīt labu ir skaisti, ka būt labam priekš citiem ir skaisti. Tikai bija vajadzīgs drosmīgs lēmums. Tikšanās ar Jēzu Kristu aizdedzināja mūsu sirdīs mīlestību pret Dievu un cilvēkiem, un atbrīvoja mūs no sava «es» meklējumiem” – teica pāvests.

Treškārt, Pasaules Jauniešu dienu svarīgs elements ir adorācija, Kristus pielūgsme Euharistijā. Benedikts XVI pieminēja neaizmirstamu brīdi savas vizītes laikā Lielbritānijā, kad Haidparkā desmitiem tūkstošu cilvēku, galvenokārt jaunieši, klusumā lūdzās Vissvētākā Sakramenta priekšā. Tas pats bija vērojams arī Zagrebā un Madridē. Augšāmcēlies Kristus ir klātesošs Euharistijā. Dieva pielūgsme ir ticības akts.

Vēl viens Pasaules Jauniešu dienu svarīgs elements ir Izlīgšanas sakraments. Esam aicināti pazemīgi atzīt, ka mums pastāvīgi nepieciešama piedošana un ka piedošana nozīmē atbildību. Ne mazāk svarīga nozīme ir priekam, kas izplūst no ticības Kristum, apzinoties, ka esam mīlēti un pieņemti.

Pāvests pauda prieku par tikšanos Asīzē, kur dažādu reliģiju pārstāvji apliecināja gatavību kalpot mieram, izlīgumam un taisnīgumam. Uzrunas noslēgumā Benedikts XVI saviem līdzstrādniekiem vēlēja priecīgus Kristus dzimšanas svētkus.

S. Krivteža / VR