Vatikānā akreditējas 11 valstu vēstnieki pie Svētā Krēsla

Esam aicināti atklāt, ka cilvēces savstarpējā atkarība ir nevis drauds, bet ieguvums. Mums jāstrādā kopā vienam priekš otra, jo esam cits par citu atbildīgi – norādīja Benedikts XVI, pieņemot 11 valstu jauno pilnvaroto vēstnieku pie Svētā Krēsla akreditācijas vēstules. 15. decembrī pāvests tikās ar Šveices, Burundi, Taizemes, Pakistānas, Mozambikas, Kirgizstānas, Andoras, Burkinafaso, Šrilankas, Gvinejas-Bisavas, Trinidādas un Tobāgo vēstniekiem. Kopējā uzrunā diplomātiem Svētais tēvs pievērsās savstarpējās solidaritātes tematam, aicinot visu valstu pilsoņus uz lielāku atbildību.

Šodien cilvēki aizvien vairāk ir atkarīgi cits no cita. Šo savstarpējo atkarību vajadzētu uztvert nevis kā apdraudējumu, bet kā ieguvumu – sacīja Benedikts XVI. Elementi, kas veicina un atvieglo savstarpējo apmaiņu ir sociālo komunikāciju līdzekļi, transporti un komerciālās saites. Bez tam arī tādi globālā mēroga izaicinājumi kā vides aizsardzība un migrācija liek apzināties, ka cilvēcei ir kopīgs liktenis. Līdz ar savstarpēju atkarību pieaug arī savstarpēja atbildība. Esam aicināti sadarboties un strādāt viens otra labā. Mēs visi esam atbildīgi cits par citu – uzsvēra pāvests, norādot, ka solidaritāti jāuztver pozitīvi.

Svētais tēvs paskaidroja, ka solidaritāte ir cilvēku integrālas attīstības ieraugs, kas ļauj cilvēcei iet pa piepildījuma ceļu. Runājot par dažādām tās izpausmes jomām, pāvests norādīja uz solidaritāti paaudžu starpā. Pēdējā sakņojas ģimenē, ko nepieciešams atbalstīt, lai varētu pildīt savu misiju sabiedrībā. Vienlaikus, gribot paplašināt solidaritātes lauku, ļoti svarīga nozīme ir jauniešu izglītošanai. Šajā sakarā Benedikts XVI mudināja katru sabiedrības pilsoni, īpaši tos, kuru rokās ir vara, būt radošiem un ieguldīt visus nepieciešamos līdzekļus, lai jaunieši varētu veidot savu dzīvi uz stingriem ētiskiem pamatiem. Pāvests aicināja palīdzēt jauniešiem izglītoties un stāties pretī tādām sociālajām sērgām kā narkotikas, kriminalitāte, bezdarbs un personas cieņas nonivelēšana.

Runājot par kopīgo atbildību, pāvests aicināja nebaidīties, ka šī atbildība atduras pret kultūru un reliģiju dažādību. Kultūru un reliģiju plurālisms nav pretrunā ar kopīgiem pūliņiem un patiesā, labā un skaistā meklējumiem – viņš uzsvēra. Baznīca, Atklāsmes gaismas apgaismota un atbalstīta, iedrošina cilvēkus paļauties uz prātu. Šajā sakarā Benedikts XVI atgādināja, ka prātam palīdz ticība. Pēdējā paplašina prāta apvāršņus, palīdz tam pārkāpt pāri saviem ierobežojumiem, vairāk atvērties un saskatīt universālos labumus, kas vajadzīgi visiem cilvēkiem. Šo labumu virknē ietilpst miers, sociālā un reliģiskā harmonija, taisnīga likumdošana un morāle. Ļoti svarīgs ir katra sabiedrības pilsoņa tikumiskums, jo solidaritāte saistās ar diviem savstarpēji papildinošiem aspektiem. Tā ir gan sociālais, gan arī morālais tikums.

Solidaritāte ir sociālais tikums tikai tad, kad tā balstās uz subsidiaritātes struktūrām un reizē uz katras personas stingru un neatlaidīgu lēmumu veicināt kopējo labumu ar kopīgu atbildības sajūtu. Benedikts XVI norādīja, ka jaunie izaicinājumi, kas šobrīd skar jauno vēstnieku valstis, liek cilvēkiem mobilizēties un strādāt radoši, lai kopīgiem spēkiem stātos pretī nabadzībai vai efektīvāk izmantotu visus pieejamos resursus un enerģijas.

Solidaritāte ir arī morāls tikums. Tas nozīmē, ka lai veicinātu visu sabiedrības locekļu atbildību, neatlaidīgi jāiestājas personas cieņas labā. Šie pūliņi palīdzēs sabiedrībai izvairīties no atsevišķu indivīdu vai grupējumu izliktajiem egoistisko interešu slazdiem. Pāvests norādīja, ka katram jārūpējas par personas integrālu attīstību. Par cilvēku garīgo izaugsmi jāgādā ne tikai reliģijām, bet arī valstij.

J. Evertovskis / VR