ASV: grieķu-katoļu rita ticīgie piemin Holodomora upurus Ukrainā

„Ukraiņu tauta un visa civilizētā pasaule joprojām gaida, kad tiks pabeigts darbs pie 1932. un 1933. gadā Ukrainā notikušā genocīda izpētes, un tiks atmestas visāda veida falsifikācijas, kam šobrīd jau būtu jāpieder pagātnei,” tā 19. novembrī reliģiskās ceremonijas laikā Ņujorkā paziņoja Kijevas-Haličas grieķu-katoļu rita arhibīskaps Svjatoslavs Ševčuks. Viņš viesojās Amerikas Savienotajās Valstīs, kur tikās ar tur dzīvojošo Ukrainas grieķu-katoļu kopienu. Vizītes ietvaros Ņujorkas Svētā Patrika katedrālē notika dievkalpojums, kurā klātesošie atcerējās tā dēvētā Holodomora upurus.

Nesen ieceltais Kijevas-Haličas arhibīskaps Svjatoslavs Ševčuks atgādināja par šo tautas iznīcināšanas politiku, kad palikuši bez iztikas, Ukrainā gāja bojā miljoniem cilvēku. Bads skāra Ukrainas teritorijas dažādos aizvadītā gadsimta laika posmos – no 1921. līdz 1923., no 1932. līdz 1933., un no 1945. līdz 1946. gadiem. Tomēr, visnežēlīgākais un mākslīgi radītais bada periods, kurš, kā piebilda arhibīskaps Ševčuks, „par laimi netika piemērots uz citām bijušās PSRS tautām,” ilga no 1932. līdz 1933. gadam.

Šodien joprojām nav iespējams precīzi noteikt šī nozieguma upuru patieso skaitu. Saskaņā ar nesen iegūtajiem datiem, izriet, ka gada laikā bada nāvē mira ne mazāk kā 4 miljoni cilvēku. Ukrainas grieķu-katoļu rita kopienas galva atgādināja, ka neraža tika izraisīta mākslīgā veidā, laikā, kad lauksaimnieciskajai produktivitātei patiesībā bija jāsasniedz visaugstākais līmenis. Šī politika tika speciāli izplānota Padomju Savienības varas gaiteņos. Ukraiņu tauta tika pakļauta nežēlīgam eksperimentam – bada nāvei, kā „visekonomiskākajam masu iznīcināšanas līdzeklim”.

Atsaucoties uz dažiem vēsturiskiem dokumentiem, Kijevas-Haličas arhibīskaps atgādināja, ka genocīda kampaņa pret ukraiņiem tika veikta trīs fāzēs. Vispirms Ukrainas teritorija tika izolēta no pārējām PSRS republikām ar militāriem, ideoloģiskiem un informatīviem līdzekļiem. Otrajā fāzē iedzīvotājiem tika atņemta gada laikā savāktā raža un cita veida iztikas līdzekļi. Trešajā genocīda fāzē tika apstādināta jebkāda palīdzība no ārzemēm un cilvēkiem liegta iespēja pārvietoties pārtikas meklējumos uz kaimiņu teritorijām.

Arhibīskaps Svjatoslavs Ševčuks teica, ka izsalkums spēj sagraut ne tikai miesu, bet lielā mērā ietekmēt arī cilvēka garu, ieviest bailes, kas, savukārt, paralizē gribu turēties pretim ideoloģijai, kas atņem brīvību. Šīs bailes pāriet no paaudzes paaudzē, taču ievainojumus var dziedēt tikai atmiņa. „Ir svarīgi atcerēties šos notikumus ne tikai, lai dziedētu pagātnes ievainojumus, bet arī, lai pasargātu no šādu noziegumu atkārtošanās nākotnē,” teica viesis. Noslēdzot uzrunu ticīgajiem, kas bija sapulcējušies svētā Patrika katedrālē Ņujorkā, arhibīskaps Ševčuks uzsvēra, ka atcerēties Holodomoru ir svarīgi ne tikai ukraiņiem, bet visiem labas gribas cilvēkiem, neraugoties uz viņu nacionālo piederību.

Dievkalpojumā, kas bija veltīts Holodomora upuru piemiņai, piedalījās ap 2000 cilvēku. Viņu vidū bija arī Filadelfijas grieķu-katoļu metropolīts Stefans Soroka, Stemfordas eparhs Pols Patriks Čomņickis, emeritētais Stemfordas eparhijas bīskaps Vasils Harijs Lostens, kā arī ASV ukraiņu pareizticīgo kopienas pārstāvji arhibīskaps Antonijs un bīskaps Daniels.

I. Šteinerte/VR