Vatikāna radio 80: ukraiņu raidījumu redakcija un tās devums laikmetu griežos
„Vatikāna radio programmas un to kalpojums pāvestam” – rubrika ar šādu nosaukumu ir
tapusi, atskatoties uz radio 80 gadu jubileju. Mūsu raidījumos jau iepazīstinājām
ar vairākām dažādu valodu redakcijām, kas darbojas Vatikāna radio. Šoreiz iegriezīsimies
redakcijā, kur top raidījumi ukraiņu valodā. Tā ir viena no vecākajām Vatikāna radio
sekcijām, kas raida jau vairāk nekā 70 gadus. Pirmais raidījums izskanēja 1939. gada
14. decembrī, kad pašam Vatikāna raidītājam bija apritējuši tikai 8 gadi. Ukraiņu
valoda bija piektā valoda, kurā skanēja pāvesta mācība.
1939. gada septembrī
PSRS okupēja Rietumukrainas zemes. Tās Austrumu daļa Padomju Savienībai bija pievienojusies
oficiāli 1922. gadā. Dieva kalps, metropolīts Andrejs Šeptitskis saprata, ka Baznīcai
ir iestājušies grūti laiki un draud pilnīga izolācija no Svētā Krēsla. Ar slepena
sūtņa palīdzību viņš nosūtīja vēstuli pāvestam Pijam XII, kurā bija izteikti dažādi
lūgumi, tai skaitā arī lūgums ļaut izveidot radio programmu ukraiņu valodā, kas kalpotu
par vienīgo veidu, kā uzturēt sakarus starp ticīgajiem Ukrainā un Baznīcas sirdi Romā.
Pāvests nekavējoties rosināja Vatikāna radio, lai tas savās pārraidēs iekļauj arī
ukraiņu valodu. Jezuītu ordenis, kurš jau no Vatikāna radio sākumiem ir atbildīgs
par tā darbību, jaunās ukraiņu raidījumu redakcijas vadību uzticēja baziliāņu kongregācijas
tēviem. Pēc apmēram 10 gadiem šeit sāka kalpot arī Bezvainīgās Jaunavas Marijas audzēknes
– baziliāņu kongregācijas sieviešu atzarojuma māsas.
Sākumā raidījumi ukraiņu
valodā skanēja vienreiz nedēļā, bet gadu gaitā tie pārtapa 20 minūšu ilgās ikdienas
pārraidēs, kas ir veltītas galvenokārt katehēzei un kristīgajai formācijai, kā arī
ziņām par pāvesta darbību un Baznīcas dzīves jaunumiem.
Radio viļņi ilgus gadus
izrādījās vienīgā iespēja, kuru izmantoja ukraiņu Baznīcas bīskapi, lai vērstos pie
ticīgajiem. Tā bija vienīgā iespēja arī reliģisko ordeņu priekšniekiem, kas ar radio
starpniecību varēja uzrunāt savu kongregāciju locekļus, kas komunisma gados darbojās
izkaisīti un kristīgo apustulātu veica „pagrīdes” apstākļos. Vairāki ticīgie, jo īpaši
semināristi, ar roku pārrakstīja dzirdēto un šie pieraksti kļuva par sava veida mācību
„grāmatām”, no kurām gūt priekšstatu par Vatikāna II koncila dokumentiem un Baznīcas
Maģistēriju.
Simtiem tūkstošu ticīgo vienīgā iespēja piedalīties dievkalpojumos
bija liturģija ukraiņu valodā, kas sākot ar 1966. gadu, katru svētdienu tika pārraidīta
Vatikāna radio viļņos.
Arī šodien, kad jau ir apritējuši 20 gadi, kopš reliģiskās
dzīves legalizācijas Ukrainā, Vatikāna radio ukraiņu raidījumu redakcija turpina informēt
par pāvesta un Svētā Krēsla aktivitātēm, un papildināt savas programmas ar izglītojoša,
garīga, sociāla un kultūras satura rubrikām, atjaunojot tematisko izvēli saskaņā ar
laika prasībām. Tā kā Ukrainā birokrātisku un praktisku iemeslu dēļ joprojām trūkst
radio, kas pārraidītu kristīgos raidījumus, Vatikāna radio ukraiņu raidījumu redakcija
jūt pienākumu atbalstīt Baznīcas evaņģelizējošo darbību Ukrainā. Tā apzinās, ka pēc
ateistiskā režīma cilvēkos ir palicis „garīgais tukšums”, kas prasās pēc piepildījuma.
Līdz
ar Interneta mājaslapas atvēršanu, redakcija ir kļuvusi par uzticamu informācijas
centru, kur nekavējoties var atrast ziņas par pāvesta un Svētā Krēsla jaunākajām aktivitātēm.
Savukārt, svētdienas dievkalpojumu pārraides arī šodien turpina ienākt ticīgo mājās,
īpašu prieku un mierinājumu nesot slimniekiem un veciem ļaudīm. Kā liecina redakcijā
saņemtās vēstules, raidījumus ir iecienījuši arī citu konfesiju kristieši.
Ukraiņu
valodas raidījumu redakcijā šobrīd strādā gan pieredzējuši redaktori ar daudzu gadu
desmitu stāžu, gan arī gados jauni iesācēji ar jauniem ieskatiem par veicamo darbu.
Redakcija ir spējusi sekmīgi harmonizēt šo paaudžu devumu, paliekot uzticīga savam
mantojumam un tai pašā laikā cenšoties atbildēt uz mūsdienu izaicinājumiem.